Žokļkājvēži

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žokļkājvēži
Žokļkājvēži
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)
Iedalījums

Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase. Pēc daudzu autoru domām žokļkājvēži ir polifilētiska organismu grupa.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žokļkājvēžu galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t.s. salikto galvu. Pie galvas 2 pāri taustekļu. Pirmais no tiem ir bez zariem, parasti garāks par pārējām ekstremitātēm, otrais - divzarains. Mutes ekstremitātes ir labi attīstītas. Krūtis sastāv no 6 posmiem, retāk no 4-5. Pie katra posma ir 1 divzarainu kāju pāris, ko žokļkājvēži izmanto peldēšanai. Žaunu nav. Asinsrite stipri reducēta, vai arī tās vispār nav. Vēders slaids, posmots, bez kājām, sastāv no 4 segmentiem. Vēdera galā divzaraina dakšiņa - furka. Žokļkājvēžu attīstība notiek ar sarežģītu metamorfozi.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žokļkājvēži ir ļoti plaši izplatīti un dzīvo visdažādākajos apstākļos. Tie dzīvo jūrās un saldūdeņos, pazemes ūdeņos, daži — pat mitrajās liedaga smiltīs. Šie vēzīši ir sastopami gan bentosā, gan planktonā, gan okeāniskajos dziļumos. Daudzi žokļkājvēži ir parazīti.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apakšklasē >6000s. Latvijā ir pārstāvētas 3 kārtas - Airkājvēži (Copepoda), Tekostraki (Thecostraca) un Karputis (Branchiura).

Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)