Žoržs Remī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žoržs Remī

Mākslinieka paraksts
Pilnais vārds Žoržs Prospers Remī
Dzimis 1907. gada 22. maijā
Valsts karogs: Beļģija Eterbeka, Beļģija
Miris 1983. gada 3. martā (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Beļģija Voluvesenlambēra, Beļģija
Tautība beļģis
Nozares komiksi
Mācījies pašapmācība
Apbalvojumi Kroņa ordeņa oficieris

Žoržs Prospers Remī (franču: Georges Prosper Remi); dzimis 1907. gada 22. maijā, miris 1983. gada 3. martā), plašāk pazīstams kā Eržē (franču: Hergé), bija beļģu komiksu mākslinieks, kurš atpazīstamību ieguvis ar saviem komiksu albumiem par jaunā žurnālista Tintiņa piedzīvojumiem, kas līdz mūsdienām ir izdoti vairāku miljonu tirāžās visā pasaulē. "Tīrās līnijas" (franču: Ligne claire) tehnikas izveidotājs, ko arī vēlāk plaši izmantoja popārta meistari (Endijs Vorhols, Rojs Lihtenšteins). Pseidonīms Eržē izveidots samainot vietām iniciāļu burtus "R. Ž." no "Remī Žoržš".

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žoržs Remī dzimis 1907. gada 22. maijā Eterbekas pilsētā, Brabantē (mūsdienās daļa no Briseles galvaspilsētas reģionā). Tēvs Aleksis Remī, pieticīgs kalpotājs; māte Elizabete Remī — mājsaimniece. 1920. gadā viņu atdeva Sv. Bonifācija katoļu koledžā. Kaisle uz zīmēšanu izpaudās jau bērnībā piezīmējot pilnas skolas burtnīcas, zīmējumi bieži bija kopā ar bulles (filakteriem), kuros tika izvietotas personāžu replikas (20. gadsimta sākumā šī mūsdienu komiksiem raksturīgā iezīme vēl netika plaši izmantota). Eržē ļoti mīlēja kino, īpaši komēdijas ar Čarlija Čaplina un Bastera Kītona dalību. Bērnībā Žoržs bija skauts. 1924. gadā viņš sāka parakstīt savus zīmējumus, ko publicēja žurnālā Le Boy-Scout Belge, ar iniciāļiem "R. G.". Šajā žurnālā tika publicēta viņa pirmā zīmētā sērija "Tortora piedzīvojumi".

Ceļš pie Tintiņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 19 gadu vecuma Eržē sāk zīmēt avīzei Vingtième Siècle. Drīzumā Eržē sāk rediģēt svētdienas literāri māksliniecisko avīzes pielikumu, bet 1928. gada novembrī — jaunu, bērnu auditorijai adresētu pielikumu vakara avīzei Le Petit Vingtième. Klāt pie esošajiem "Tortora piedzīvojumiem", no 1929. gada 10. novembra sāk drukāt jaunu komiksu sēriju par jauno reportieri Tintiņu, kas arī padarīja Eržē slavenu.

Cikls "Tintiņš Padomju zemē" drukājās žurnāla lappusēs līdz 1930. gada 8. maijam; komikss tika atzīts par veiksmīgu, kaut arī autora attieksme pret šo darbu bija mainījusies. Pēc Krievijas Tintiņš un viņa suns Mīļuks devās uz Kongo (šajā ciklā jūtama Andrē Žida grāmatas "Ceļojums uz Kongo" ietekme), pēc tam uz Čikāgu (cikls "Tintiņš Amerikā"). 1932. gadā žurnāls sāk publicēt Tintiņa piedzīvojumus austrumu zemēs: Portsaidā, Suecā, Bombejā, Kolombo, Ceilonā, Singapūrā, Honkongā, Šanhajā. Visi šie piedzīvojumi apkopoti albumā "Faraona cigāri", ko publicēja izdevniecība Casterman, kuriem pieder ekskluzīvas tiesības uz sāgu par Tintiņu.

Citi tēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eržē daiļrade neaprobežojās ar Tintiņu. Mākslinieks ir radījis tādus tēlus kā Kviks un Flupke, Popols un Viržīni (viņu vārdi skan kā parodija Bernardēna de Senpjēra stāsta galveno varoņu vārdiem), Džo, Zets un Žoko. Tomēr pateicoties tieši Tintiņam Eržē iemantoja atpazīstamību dzimtenē un vēlāk arī pasaulē.

Draudzība ar Čangu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1934. gadā Eržē iepazinās, vēlāk arī sadraudzējās, ar ķīniešu studentu, kas bija ieradies uz kursu noklausīšanos Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņu sauca Čangs Čunžeņs. Jaunais Eržē draugs sāka apgūt viņa māksliniecisko komiksa tehniku. Tomēr pēc gada Čanam bija jāatgriežas dzimtenē, Eržē ļoti pārdzīvoja šķiršanos, nākamreiz viņi satikās tikai 1981. gadā. Vadoties pēc draudzības iespaidiem, Eržē izveidoja komiksu ciklu "Tintiņa piedzīvojumi Tālajos austrumos", tomēr garo nosaukumu nācās nomainīt uz īsāku: "Zilais lotoss" (Le lotus bleu).

Kara gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara fašistu okupācijas laikā, 1940. gada maijā Le Petit Vingtième tika aizvērts, bet Eržē piedāvāja darbu izdevumā Le Soir. Kopš 1940. gada oktobra viņš bija redaktors avīzes bērnu pielikumam Le Soir-Jeunesse. Kara laikā Eržē izdeva vairākus komiksu albumus, tajā skaitā arī apokaliptiskos toņos izkrāsoto un antisemītiskus pārmetumus saņēmušo L'Étoile mystérieuse. Kopš 1943. gada sadarbojās ar mākslinieku Edgaru Žakobu.

Pēckara grūtības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gada septembrī, pēc tā, kad vācu karaspēks bija spiests pamest Briseli, Eržē arestēja apsūdzot kolaboracionismā. Vairāki preses izdevumi sāka drukāt izsmejošas Tintiņa parodijas, kur Eržē radītais varonis atrodas starp nacistiem. Vairākiem albumiem, kas izdoti pēc komiksa "Tintiņš Padomju zemē", tiek pārmests imperiālisms, militārisms un fašisms. Tikai 1946. gada maijā visas apsūdzības tika noņemtas, un mākslinieks atkal varēja iekārtoties darbā. 1946. gada 26. septembrī tika izdots žurnāla "Tintiņš" pirmais numurs, Eržē bija tā mākslinieciskais direktors. Žurnāla tirāža katru gadu palielinājās. Tika atsākts darbs pie iepriekš pārtrauktā komiksu cikla "Saules templis".

Tomēr, neskatoties uz lielo veiksmi, 1947. gada maijā Eržē nākas šķirties no sava palīga Žakoba. Mākslinieks cieš no depresijas un nopietni apsver domu par emigrāciju uz Argentīnu, bet savu ieceri viņš tā arī neīsteno. Eržē turpina darbu pie Tintiņa un 1956. gadā izdod albumu "Turnesola lieta", ko dažreiz mēdz saukt par viņa daiļrades augstāko punktu.

1956, gadā Eržē iepazīstas ar mākslinieci Faniju Vlaminku, pēc pieciem mēnešiem viņu starpā izveidojas attiecības. Pēc mākslinieka nāves Fanija izveidoja Eržē fondu un ieguva autortiesības uz visiem Eržē darbiem. 1958. gada septembrī viņš sāk drukāt komiksu ciklu "Tintiņš Tibetā", daļēji pārņemts ar tajos laikos populārajiem stāstiem par sniega cilvēku, bet šajā laikā Eržē saasinās depresija un viņa albuma iznākšana sakrīt ar šķiršanos no pirmās sievas Žermēnas.

Eržē nāve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gados sīvu konkurenci Eržē rada "Laimīgais Lūks", "Asterikss", "Korto Maltezs" un citi Eiropā zīmētie komiksi. Tomēr Tintiņa popularitātei tas nekaitē: Eržē albumu tirāža, ko izdod izdevniecība Casterman, pārsniedz miljons eksemplārus. Mākslinieks visu laiku strādā pie veco albumu pilnveidošanas, tomēr nevēlās modernizēt albumu "Tintiņš Padomju zemē", uzskatot to par jaunības kļūdu.

Eržē nomira no leikēmijas 1983. gadā, nepaspējot pabeigt savu pēdējo komiksu albumu.

Beļģi par godu Tintiņam uzstāda pieminekli vienā no Briseles parkiem un mākslinieka 75. dzimšanas dienā Briseles astronomu biedrība viņa vārdā nosauc nelielu planētu.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]