Žubīšu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žubīšu dzimta
Fringillidae (Vigors, 1825)
Žubīte (Fringilla coelebs)
Žubīte (Fringilla coelebs)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Iedalījums

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir apmēram 150 sugas, kas sistematizētas 4 apakšdzimtās. Dažādos avotos sugu skaits ir minēts dažāds.[1][2] Latvijā sastopamas 18 žubīšu dzimtas sugas.[3]

Žubīšu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Austroāzija nav šo putnu dabīgais izplatības areāls, bet šīs dzimtas putni šajā reģionā ir introducēti.[2] Daudzas sugas mājo ziemeļu puslodē.[1] Žubīšu dzimtas putni ir sastopami dažādās biomās: skrajos jauktu koku mežos, ļoti biezos mežos, mežmalās, atklātās ainavās, krūmājos, lauksaimniecības tīrumos un dārzos, un pilsētu parkos.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģirlicis (Serinus serinus) ir Eiropas mazākais žubīšu dzimtas putns
Havaju medusložņām ir gari un līki knābji, attēlā sarkanā medusložņa (Vestiaria coccinea)

Lielākajai daļai žubīšu dzimtas putnu ir spēcīgi, konusveidīgi knābji, kas tiek izmantoti, lai saspiestu sēkliņas. Dažām sugām ir nelieli knābji, bet citām gari un līki, piemēram, Havaju medusložņām (Drepanidinae). To apspalvojums ir ļoti dažāds. Žubīšu dzimtas putniem visbiežāk ir košs un krāsains apspalvojums, bet dažām sugām tas ir neuzkrītošāks, mierīgāks. Izmēri ir ļoti dažādi - tie var būt gan vidēji lieli, gan mazi. Toties visām sugām astei ir 12 spalvas.[1]

Mazākais žubīšu dzimtā ir Andu ķivulis (Carduelis spinescens), kura ķermeņa garums ir 9,5 cm, bet svars 8,4 g. Lielākais ir lielais dižknābis (Mycerobas affinis). Tā ķermeņa garums ir gandrīz 23 cm, bet svars 79 g.[4] Eiropas mazākais žubīšu dzimtas putns ir ģirlicis (Serinus serinus). Tas ir tikai nedaudz lielāks par Andu ķivuli (11 cm, svars 8,5 g).[5]

Lielākā daļa žubīšu dzimtas putnu labi dzied. Šīs dzimtas putniem ir raksturīgs lidojums pa viļņveida līkni augšā, lejā, kas atgādina bumbiņas atsišanos pret zemi. Šāds lidojuma raksturs veidojas tādēļ, ka žubīšu dzimtas putni mēdz īsu mirkli lidojumā planēt ar sakļautiem spārniem. Tad tie atkal paceļas uz augšu, aktīvi sasitot spārnus.[4]

Sistemātikas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagātnē žubīšu dzimtas sistemātika ir daudz diskutēta, vērtēta un mainīta. Žubītes un dadzīši ir bijuši apvienoti vienā apakšdzimtā, sistematizējot abas grupas kā ciltis. Havaju medusložņas ir bijušas izdalītas atsevišķā dzimtā. Un eifonijas kādreiz tika sistematizētas kā tanagru dzimtai (Thraupidae) piederošas līdz, attīstoties molekulārajai zinātnei, tika iegūti ticami fakti iepriekšminēto putnu izcelsmei un radniecībai.[6] Fosiliju atradumi liecina, ka žubīšu dzimta dzīvoja jau miocēna vidū pirms 20 - 10 miljoniem gadu. Visplašākā un daudzveidīgākā no visām žubīšu dzimtas apakšdzimtām ir dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae).

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dadzītis (Carduelis carduelis)
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera)
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla)

Žubīšu dzimta (Fringillidae)

Latvijā sastopamās žubīšu dzimtas sugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žubīšu dzimta (Fringillidae)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Žubīšu dzimta