JPEG
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "JPEG" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
JPEG vai JPG (akronīms: Joint Photographic Experts Group) ir ciparattēlu kompresijas veids.
Attēlu failu kompresija JPEG standartā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēla faila kompresija ir ciparattēla faila lieluma samazināšana. JPEG standarts ir visbiežāk lietotā zudumradošā saspiešanas metode reālistisku, „fotogrāfisku” attēlu (attēli ar niansētām, pakāpeniskām krāsu un tumši-gaišo toņu pārejām) failu samazināšanai. JPEG standarts ir kods (saspiešanas algoritms), kas nosaka, kā attēls tiek saspiests datu plūsmā (kompresēts) un pēc tam atjaunots (dekompresēts) atpakaļ attēlā, bet tas pats par sevi nav faila formāts datu saglabāšanai.
JPEG kompresijas samērs (ratio) ietekmē attēlu — mazinās kontrastainība un skaidrība, bet krāsu informācijas un precizitātes zudumi vizuāli liekas mazāki. Kompresijas metode izmanto šo cilvēka redzes īpatnību — cilvēka acs precīzāk uztver tumši-gaišās nianses, nekā krāsas un nokrāsas nianses. Tas nozīmē, ka vispirms nošķir attēla krāsu (chromatic) informāciju no attēla tumši gaišā piesātinājuma (luminance) informācijas, tumši gaišās informācijas slānim „atlasot” vairāk informācijas, bet attēla krāsu informāciju saglabājot ar lielākiem informācijas zudumiem. Piemērs: nesaspiestam bitmapētam pilnas kvalitātes attēlam (RGB, krāsas dziļums 24-biti, 73,242 pikseļi) faila lielums būs apmēram 220 baitu. Pilnas kvalitātes attēlam vajag apmēram 8.25 informācijas bitus uz pikseli. Attēla tumši gaišajai versijai pietiek ar 6.5 bitiem uz pikseli, bet krāsu „pierakstam” vajag par 25% vairāk. Ja augstas (Q=100) kvalitātes attēlam vajag 9 bitus uz krāsas pikseli, tad vidējas (Q=25) kvalitātes attēlam pietiek ar 1 bitu uz krāsas pikseli; faila saspiešana tiek veikta uz krāsu informācijas zuduma rēķina.
JPEG attēlu izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
JPEG kompresiju lieto daudzos failu formātos, bet visvairāk — ciparkameru attēliem un tīmekļa attēliem. Lielākā daļa ciparattēlu radīšanas iekārtu (piemēram, ciparkameras) un attēlu rediģēšanas programmatūras, kas rada „JPEG attēlus”, faktiski rada failu JFIF un/vai Exif formātā. Attēlu formāts, kas izmanto JPEG kompresiju, parasti vienkāršoti tiek saukts „JPEG fails”. Datorgrafikā, kas paredzēta drukai, lieto ciparattēlus, kuru failu izmērs ir no desmitiem līdz simtiem un vairāk megabaitu. Šādu attēlu lejupielādēšana tīmekļa vietnēs var prasīt daudzas stundas. JPEG ļauj būtiski samazināt faila izmēru samērojot to ar kvalitātes zudumiem, jo JPEG standartā saspiešana var tikt regulēta nosakot attiecību starp saglabājamā faila izmēru un vēlamo attēla kvalitāti un, attēlus saspiežot pat attiecībā 10:1, tie datora ekrānā vizuāli kvalitāti nezaudē. Atbilstoši pielietojumam attēliem iespējams izvēlēties saspiešanas attiecību līdz pat 100:1.
JPEG nav īpaši piemērots vektorgrafiku saspiešanai, kā arī, ņemot vērā, ka JPEG ir zudumradoša saspiešanas metode, kas fakstiski „izņem” informāciju no attēla, tā nav piemērota attēliem, kam ir augstas precizitātes prasības.