1,2,4-Triazols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1,2,4-Triazols
1,2,4-triazole numbering.png 1,2,4-Triazole3d.png
1,2,4-triazola struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi simetriskais triazols, pirodiazols
CAS numurs 288-88-0
Ķīmiskā formula C2H3N3
Molmasa 69,07 g/mol
Blīvums 1150 kg/m3
Kušanas temperatūra 120-121 °C
Viršanas temperatūra 260 °C (pie 739 mm Hg
Šķīdība ūdenī ļoti labi šķīstošs

1,2,4-Triazols (simetriskais triazols, pirodiazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 slāpekļa atomus (2 blakus esošus, atšķirībā no 1,2,3-triazola, kura molekulā visi slāpekļa atomi izvietoti virknē). 1,2,4-Triazols ir bezkrāsaina cieta viela bez smaržas (adatveida kristāli no ētera vai benzola), kas šķīst ūdenī.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1,2,4-Triazolu un tā atvasinājumus parasti iegūst no hidrazīna atvasinājumiem. Piemēram, 3,5-dimetil-1,2,4-triazolu var iegūt no diacetilhidrazīna un amonjaka (parasti lieto cinka hlorīda amonjakātu). Tos var iegūt arī, monoacetilhidrazīniem reaģējot ar skābju amīdiem (Pelicāri reakcija).

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1,2,4-Triazoli pēc savas stabilitātes un aromātiskajām īpašībām ir līdzīgi 1,2,3-triazoliem.

Triazoli ir ļoti vājas bāzes (pie slāpekļa atoma esošo ūdeņraža atomu var aizvietot ar metāla atomu).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1,2,4-Triazola cikls ietilpst dažu pretsēnīšu preparātu sastāvā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • O. Neilands. Organiskā ķīmija. R: Zvaigzne, 1977, 709.-710. lpp.