11. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
11. Saeimas vēlēšanas
← 2010 2011. gada 17. septembrī 2014 →

903 470 (60,55%)

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs Edmunds Sprūdžs Valdis Dombrovskis
Partija Saskaņas centrs Zatlera Reformu partija Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 29 vietas, 26,04% jauna partija 33 vietas, 31,22%
Vietas iepriekš 29 jauna partija 33
Vietas pēc 31 22 20
Vietu izmaiņas 2 22 13
Balsis 259 923 190 817 172 524
Procenti 28,37% 20,82% 18,83%
Nosliece 3,39% jauna partija 42,76%


Iepriekšējais Ministru prezidents

Valdis Dombrovskis
Vienotība

Ministru prezidents

Valdis Dombrovskis
Vienotība

11. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2011. gada 17. septembrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.[1] Tās tika pasludinātas 26. jūlijā — dienā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinātā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu rezultātus.

Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.[2]

11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.[3] Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija 9. Saeimas vēlēšanās - 60,98%).

Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība "Saskaņas centrs". Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā Zatlera Reformu partija, premjerministra Valda Dombrovska pārstāvētā partija "Vienotība", kā arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā līdz šim pārstāvētā "Šlesera Reformu partija LPP/LC" nepārvarēja 5% barjeru.[4]

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera/Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Kandidātu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no 29. jūlija līdz 18. augustam.[2][5]

Nr. Saraksts Iesniegšana Reģistrācija
1 Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" 03.08. 05.08.
2 VIENOTĪBA 09.08. 12.08.
3 Zaļo un Zemnieku savienība 11.08.
4 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 12.08.
5 Par prezidentālu republiku 15.08. 19.08.
6 Šlesera Reformu partija LPP/LC
7 "PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 16.08.
8 Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
9 "Tautas kontrole" 17.08.
10 "Zatlera Reformu partija"
11 Kristīgi demokrātiskā savienība
12 Pēdējā partija
13 Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" 18.08.

Saraksti un to līderi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Saraksts Līderi
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 VIENOTĪBA Ģirts Valdis Kristovskis Valdis Dombrovskis Jānis Lāčplēsis Solvita Āboltiņa Aigars Štokenbergs
2 Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Aivars Timofejevs Māris Pļaviņš Jānis Dinevičs Ilga Vitāle Guntis Jankovskis
3 Zatlera Reformu partija Edmunds Sprūdžs Valdis Zatlers Oskars Zuģickis Inita Bišofa Jānis Ozoliņš
4 Kristīgi demokrātiskā savienība Māra Viktorija Zilgalve Ilma Andersone Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits Sandra Briķe Dzintars Kļava
5 Šlesera Reformu partija LPP/LC Ainārs Šlesers Andris Bērziņš Rita Strode Inese Šlesere Kārlis Greiškalns
6 Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" Jānis Urbanovičs Sergejs Dolgopolovs Jānis Tutins Valērijs Agešins Ivars Zariņš
7 "PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Jakovs Pliners Andris Tolmačovs Miroslavs Mitrofanovs Elita Kosaka Valērijs Buhvalovs
8 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Einārs Cilinskis Raivis Dzintars Inese Laizāne Gaidis Bērziņš Imants Parādnieks
9 Par prezidentālu republiku Augusts Kūravs Ints Cālītis Leons Bojārs Egīls Purmalis Einars Grigors
10 Pēdējā partija Evita Goša Jurģis Ansis Stabingis Nataļja Baškirova Pēteris Pūrītis Aldis Hofmanis
11 Zaļo un Zemnieku savienība Raimonds Vējonis Jānis Dūklavs Staņislavs Šķesters Dana Reizniece-Ozola Augusts Brigmanis
12 "Tautas kontrole" Anatolijs Romaņuks Rihards Jablokovs Igors Tračums Ervīns Indriksons Juris Turkopolis
13 Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" Anrijs Aumalis nepiedalās nepiedalās Ieva Kantmane Dace Brimerberga

Ministru prezidenta kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus Ministru prezidenta amatam.

N. Saraksts Kandidāts
1 VIENOTĪBA Valdis Dombrovskis[6]
3 "Zatlera Reformu partija" Edmunds Sprūdžs[7]
5 Šlesera Reformu partija LPP/LC Ainārs Šlesers[6]
6 Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs[6]
8 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Gaidis Bērziņš[8]
11 Zaļo un Zemnieku savienība Aivars Lembergs[9]

Vēlētāju aktivitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobalsojušo skaits
Teritorija Vēlētāju skaits līdz
[10] 8.00
% līdz
[11] 12.00
% līdz
[12] 16.00
% līdz
[13] 20.00
% Iecirkni
noslēdzot
% Atrašanā
vietās
% Kopējā aktivitāte %
Latvijā 1 492 084 23 070 1,55% 356 341 23,88% 639 813 42,88% 877 712 58,82% 877 712 58,82% 25 758 1,73% 903 470 60,55%
Rīga 408 683 6309 1,54% 87 849 21,50% 186 180 45,53% 255 293 62,43% 255 293 62,43% 785 1,92% 270 452 66,18%
Vidzeme 408 911 6715 1,64% 106 125 25,95% 186 180 45,53% 255 293 62,43% 255 293 62,43% 7858 1,92% 263 151 64,35%
Latgale 237 077 3726 1,57% 55 174 23,27% 86 396 36,44% 111 790 47,15% 111 790 47,15% 5055 2,13% 116 845 49,29%
Kurzeme 204 864 2863 1,40% 50 885 24,84% 87 987 42,95% 116 310 56,77% 116 310 56,77% 3387 1,65% 119 697 58,43%
Zemgale 232 549 3457 1,49% 56 308 24,21% 94 816 40,77% 128 737 55,36% 128 737 55,36% 4588 1,97% 133 325 57,33%


Vēlēšanu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


2011. gada 17. septembra 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti
Partijas un apvienības Balsis % Deputātu vietas Izmaiņa
Saskaņas Centrs 259930 28,36% 31 2
Zatlera Reformu partija 190853 20,82% 22 Jauna
Vienotība 172567 18,83% 20 13
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 127208 13,88% 14 6
Zaļo un Zemnieku savienība 111955 12,22% 13 9
LPP/LC 22131 2,41% 0 8
PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 7109 0,78% 0
Pēdējā partija 4471 0,49% 0
Par prezidentālu republiku 2881 0,31% 0
Tautas kontrole 2573 0,28% 0
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija 2531 0,28% 0
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām 2011 0,22% 0 Jauna
Kristīgi demokrātiskā savienība 1994 0,22% 0
Nederīga balss 1211
Kopā 917680 100% 100
Aktivitāte: 59,49%
Avots: CVK

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas». Delfi. 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
  2. 2,0 2,1 «CVK oficiāli izsludina ārkārtas vēlēšanu datumu; sarakstus iesniegs līdz 18. augustam». Delfi. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.
  3. 11. Saeimas vēlēšanas Balsotāju aktivitāte Centrālā vēlēšanu komisija
  4. «Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: Par SC balsojuši 28% vēlētāju; 5% barjeru pārvar pieci politiskie spēki». Delfi. 2011.09.18. Skatīts: 2011.09.18.
  5. «Partiju sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt jau no piektdienas». Latvijas Televīzija. 2011.07.25. Skatīts: 2011.07.25.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Nākamnedēļ būs zināmi visu lielāko partiju premjera amata kandidāti». Delfi. 2011.08.07. Skatīts: 2011.08.07.
  7. «ZRP oficiāli izvirza premjera amatam Sprūdžu, finanšu ministra amatam - Dombrovski». Delfi. 2011.08.13. Skatīts: 2011.08.13.
  8. «VL-TB/LNNK premjera amata kandidāts ir Gaidis Bērziņš». Delfi. 2011.08.10. Skatīts: 2011.08.10.
  9. «Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās». Diena. 2011. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 8. augustā.
  10. Delfi. «Līdz pulksten 8 nobalsojuši 1,55% balsstiesīgo». Delfi.lv. Skatīts: 2011-09-17.
  11. Delfi. «Līdz pulksten 12 nobalsojuši 23,88% balsstiesīgo». delfi.lv, 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
  12. Delfi. «Līdz pulksten 16 nobalsojuši 42,88% balsstiesīgo». delfi.lv, 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
  13. «Latvijā nobalsojuši apmēram 55% balsstiesīgo». tvnet.lv. 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]