11. Saeimas vēlēšanas
| ‹ 2010 |
||||
| 11. Saeimas vēlēšanas | ||||
|---|---|---|---|---|
| 2011. gada 17. septembrī | ||||
| Pirmā partija | Otrā partija | Trešā partija | ||
| Vadītājs | Jānis Urbanovičs | Edmunds Sprūdžs | Valdis Dombrovskis | |
| Partija | Saskaņas centrs | Zatlera Reformu partija | Vienotība | |
| Pēdējās vēlēšanās | 29 vietas, 26,04% | jauna partija | 33 vietas, 31,22% | |
| Vietas iepriekš | 29 | jauna partija | 33 | |
| Vietas pēc | 31 | 22 | 20 | |
| Vietu izmaiņas | ▲ 2 | ▲ 22 | ▼ 13 | |
| Balsis | 259 923 | 190 817 | 172 524 | |
| Procenti | 28,37% | 20,82% | 18,83% | |
| Nosliece | ▲ 3,39% | jauna partija | ▼ 42,76% | |
|
Iepriekšējais Ministru prezidents Nākamais Ministru prezidents |
||||
11. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2011. gada 17. septembrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.[1] Tās tika pasludinātas 26. jūlijā — dienā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinātā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu rezultātus.
Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.[2]
11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.[3] Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija 9. Saeimas vēlēšanās - 60,98%).
Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība "Saskaņas centrs". Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā Zatlera Reformu partija, premjerministra Valda Dombrovska pārstāvētā partija "Vienotība", kā arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā līdz šim pārstāvētā "Šlesera Reformu partija LPP/LC" nepārvarēja 5% barjeru.[4]
Satura rādītājs |
Kandidātu saraksti [izmainīt šo sadaļu]
Reģistrācija [izmainīt šo sadaļu]
Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no 29. jūlija līdz 18. augustam.[2][5]
Saraksti un to līderi [izmainīt šo sadaļu]
Ministru prezidenta kandidāti [izmainīt šo sadaļu]
Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus Ministru prezidenta amatam.
Vēlētāju aktivitāte [izmainīt šo sadaļu]
| Nobalsojušo skaits | |||||||||||||||
| Teritorija | Vēlētāju skaits | līdz [10] 8.00 |
% | līdz [11] 12.00 |
% | līdz [12] 16.00 |
% | līdz [13] 20.00 |
% | Iecirkni noslēdzot |
% | Atrašanā vietās |
% | Kopējā aktivitāte | % |
| Latvijā | 1 492 084 | 23 070 | 1,55% | 356 341 | 23,88% | 639 813 | 42,88% | 877 712 | 58,82% | 877 712 | 58,82% | 25 758 | 1,73% | 903 470 | 60,55% |
| Rīga | 408 683 | 6309 | 1,54% | 87 849 | 21,50% | 186 180 | 45,53% | 255 293 | 62,43% | 255 293 | 62,43% | 785 | 1,92% | 270 452 | 66,18% |
| Vidzeme | 408 911 | 6715 | 1,64% | 106 125 | 25,95% | 186 180 | 45,53% | 255 293 | 62,43% | 255 293 | 62,43% | 7858 | 1,92% | 263 151 | 64,35% |
| Latgale | 237 077 | 3726 | 1,57% | 55 174 | 23,27% | 86 396 | 36,44% | 111 790 | 47,15% | 111 790 | 47,15% | 5055 | 2,13% | 116 845 | 49,29% |
| Kurzeme | 204 864 | 2863 | 1,40% | 50 885 | 24,84% | 87 987 | 42,95% | 116 310 | 56,77% | 116 310 | 56,77% | 3387 | 1,65% | 119 697 | 58,43% |
| Zemgale | 232 549 | 3457 | 1,49% | 56 308 | 24,21% | 94 816 | 40,77% | 128 737 | 55,36% | 128 737 | 55,36% | 4588 | 1,97% | 133 325 | 57,33% |
Vēlēšanu rezultāti [izmainīt šo sadaļu]
| Partijas un apvienības | Balsis | % | Deputātu vietas | Izmaiņa | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Saskaņas Centrs | 259930 | 28,36% | 31 | +2 | ||
| Zatlera Reformu partija | 190853 | 20,82% | 22 | Jauna | ||
| Vienotība | 172567 | 18,83% | 20 | −13 | ||
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 127208 | 13,88% | 14 | +6 | ||
| Zaļo un Zemnieku savienība | 111955 | 12,22% | 13 | –9 | ||
| LPP/LC | 22131 | 2,41% | 0 | –8 | ||
| PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā | 7109 | 0,78% | 0 | ±0 | ||
| Pēdējā partija | 4471 | 0,49% | 0 | ±0 | ||
| Par prezidentālu republiku | 2881 | 0,31% | 0 | ±0 | ||
| Tautas kontrole | 2573 | 0,28% | 0 | ±0 | ||
| Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | 2531 | 0,28% | 0 | ±0 | ||
| Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām | 2011 | 0,22% | 0 | Jauna | ||
| Kristīgi demokrātiskā savienība | 1994 | 0,22% | 0 | ±0 | ||
| Nederīga balss | 1211 | |||||
| Kopā | 917680 | 100% | 100 | |||
| Aktivitāte: 59,49% Avots: CVK |
||||||
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Delfi (2011. gada 17. septembrī). Atjaunināts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 CVK oficiāli izsludina ārkārtas vēlēšanu datumu; sarakstus iesniegs līdz 18.augustam. Delfi (2011.07.26.). Atjaunināts: 2011.07.26.
- ↑ 11. Saeimas vēlēšanas Balsotāju aktivitāte Centrālā vēlēšanu komisija
- ↑ Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: Par SC balsojuši 28% vēlētāju; 5% barjeru pārvar pieci politiskie spēki. Delfi (2011.09.18.). Atjaunināts: 2011.09.18.
- ↑ Partiju sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt jau no piektdienas. Latvijas Televīzija (2011.07.25.). Atjaunināts: 2011.07.25.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Nākamnedēļ būs zināmi visu lielāko partiju premjera amata kandidāti. Delfi (2011.08.07.). Atjaunināts: 2011.08.07.
- ↑ ZRP oficiāli izvirza premjera amatam Sprūdžu, finanšu ministra amatam - Dombrovski. Delfi (2011.08.13.). Atjaunināts: 2011.08.13.
- ↑ VL-TB/LNNK premjera amata kandidāts ir Gaidis Bērziņš. Delfi (2011.08.10.). Atjaunināts: 2011.08.10.
- ↑ (2011. gada 8. augustā)"Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās", Diena. Atjaunināts: 2011. gada 8. augustā.
- ↑ Delfi. Līdz pulksten 8 nobalsojuši 1,55% balstiesīgo. Delfi.lv. Atjaunināts: 2011-09-17.
- ↑ Delfi (2011. gada 17. septembrī). Līdz pulksten 12 nobalsojuši 23,88% balstiesīgo. delfi.lv. Atjaunināts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ Delfi (2011. gada 17. septembrī). Līdz pulksten 16 nobalsojuši 42,88% balsstiesīgo. delfi.lv. Atjaunināts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ Latvijā nobalsojuši apmēram 55% balsstiesīgo. tvnet.lv (2011. gada 17. septembrī). Atjaunināts: 2011. gada 17. septembrī.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Oficiālā vēlēšanu mājaslapa
- Kandidāti, kas ir darbojušies parlamentā iepriekš Sociālo reformu biedrība
|
|||||||||||||||||