12. Bauskas kājnieku pulks
12. Bauskas kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 4. Zemgales kājnieku divīzijas vienība (1919—1940)
Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pulks tika izveidots 1919. gada rudenī uz Liepājas zemessardzes bataljona bāzes kā Latgales divīzijas papildbataljons. 1919. gada 24.novembrī Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieks pulkvedis Oskars Dankers izdeva pavēli par pastāvīgas kara vienības statusa piešķiršanu bataljonam, no 1920. gada 1. janvāra — 12. Bauskas kājnieku pulks.
Piedalīšanās kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1920. gada 9. maijā pulku pārveda uz Latgales fronti. Par piemiņu par šo notikumu katru gadu 9.maijā tika atzīmēta pulka dibināšanas diena. Atbrīvošanas karā krita 3 karavīri. 1921. gada februārī pulks ieradās savā pastāvīgajā dislokācijas vietā — Daugavpils cietoksnī.[1]
Devīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
“Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi."
Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- pulkvedis K. Ķūķis (1919. 30. XII — 1920. 29. IX)
- pulkvežleitnants J. Ezeriņš (1920. 2. X — 1929.)
- pulkvedis P. Hasmanis (1930. 14.II — 1931. 18.VI)
- pulkvedis P. Daukšs (1931. 18. VI — 1934. 1. III)
- pulkvedis A. Bubinduss (1934. 1.III — 1935. 11. IX)
- pulkvedis K. Dzenītis-Zēniņš (1935. 11 IX — 1940. VI)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dinaburgas cietoksnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. februārī. Skatīts: 2012. gada 9. februārī.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
- Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto, 1983.
| ||||||||||||||||||||||||||
