1206. gada uzbrukums Sāmsalai

Vikipēdijas lapa
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Daļa no Livonijas krusta kariem

Dāņi mēģināja pakļaut Sāmsalu (kartē - SAAREMAA)
Datums1206. gada vasara
Vieta
Iznākums Dāņu krustneši nespēja Sāmsalā izveidot bāzi Igaunijas un Kurzemes pakļaušanai un kristīšanai
Karotāji
Sāmsalas karaspēks Dānijas karaspēks,
krustneši
Komandieri un līderi
dāņu karalis Valdemārs II,
Lundas arhibīskaps Andreass Sunesens
Spēks
liels karaspēks, kas bija savākts trīs gados


Dāņu 1206. gada uzbrukums Sāmsalai notika 1206. gada vasarā. Tas bija atriebības karagājiens pret Sāmsalas vikingiem, kas iepriekš bija atkārtoti sirojuši dāņu zemēs un pirmais rakstos minētais dāņu mēģinājums kristīt sāmsaliešus. Tikai 1206.gada 13.janvārī Lundas arhibīskaps Andreass bija saņēmis no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs. Pēc bīskapa Alberta vienošanās ar Dānijas karali, Sāmsala, tāpat kā Ziemeļigaunija un Kurzeme, ietilpa viņam atvēlētajā kristāmajā teritorijā.

Dāņi uz salas uzcēla koka pili, bet krustneši nevēlējās tajā palikt, tādēļ pili atkal nodedzināja un daļa karotāju atgriezās Dānijā, bet daļa pārziemoja Rīgā. Karaļa Valdemāra II otrais karagājiens pret Sāmsalu notika tikai 1222.gadā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]