14. marts ir gada 73. diena pēc Gregora kalendāra (74. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 292 dienas.
- 1590. — Ivrī kauja: Francijas karalis Anrī IV un hugenoti sakāva Majenas hercoga vadīto katoļu līgas karaspēku.
- 1800. — par pāvestu kļuva Pijs VII
- 1900.:
- 1903. — ASV Senāts ratificēja līgumu, kurā Kolumbija atļāva būvēt Panamas kanālu.
- 1919. — Ukrainas PSR apstiprināja Ukrainas PSR ģerboni.
- 1920. — Konstantinopoles okupācijas laikā Lielbritānijas karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņēma svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu, apcietināja parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
- 1939. — Vācijas spēki pilnībā okupēja Čehoslovākijas provinves Bohēmiju un Morāviju.
- 1943. — Otrais Pasaules karš: Krakovas geto bija "likvidēts".
- 1951. — Korejas karš: otro reizi ANO spēki ieņēma Seulu.
- 1957. — Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
- 1962. — Pieņemts pašreizējais Togo ģerbonis.
- 1978. — Izraēlas spēki iebruka un okupēja Libānas dienvidus.
- 1980. — avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā Varšavā, Polijā bojā gāja 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela ASV boksa komanda.
- 1994. — izlaists Linux laidiens 1.0.0.
- 1995. — Normans Tagards kļuva par pirmo amerikāni, kas lidojis ar krievu kosmosa kuģi, ar Sojuz TM-21 dodoties uz staciju Mir.
- 1998. — 6,9 baļļu stipra zemestrīce Irānas dienvidaustrumos.
- 2002. — uz I-75 šodejas netālu no Ringgoldas pilsētas Džordžijas štatā ASV notika milzīga auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas.
- 2004.:
- 2005. — Libānā miljons cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret Sīrijas karaspēka klātbūtni valstī un pret valdību, kas pieļāva premjerministra Rafika Hariri nogalināšanu.
- 1681. — Georgs Filips Tēlemanis (Georg Philipp Telemann), vācu komponists (miris 1767.)
- 1794. — Juzefs Bems (Józef Zachariasz Bem), poļu politiķis un militārais darbinieks (miris 1850.)
- 1801. (j.s., pēc v.s. 2. martā) — Kristiāns Jāks Pētersons (Kristjan Jaak Peterson), Latvijā dzimis igauņu dzejnieks (miris 1822.)
- 1804. — Johans Štrauss (Johann Strauß), Austrijas komponists (miris 1849.)
- 1844. — Umberto I (Umberto I di Savoia), Itālijas karalis (miris 1900.)
- 1854. —
- 1879. — Alberts Einšteins (Albert Einstein), Vācijā dzimis ebreju fiziķis (miris 1955.)
- 1882. — Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński), poļu matemātiķis (miris 1969.)
- 1934. — Jūdžins Sernans (Eugene Cernan), ASV kosmonauts
- 1956. — Gunārs Dāboliņš, latviešu virsnieks, robežsardzes priekšnieks
- 1958. — Alberts II, Monako princis
- 1967. — Maikls Finks (Michael Fincke), ASV kosmonauts
- 1977. — Vadims Fjodorovs, Latvijas futbolists
- 1983. — Kristaps Janičenoks, latviešu basketbolists
- 1990. — Gvido Kauss, latviešu hokejists