15. armija (KSFPR)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no 15. armija (KPFSR))

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15. armija (krievu: 15-я армия Рабоче-Крестьянской Красной Армии) bija Krievijas SFPR bruņoto spēku militārā vienība (1919—1920), ko izveidoja uz sakautās Padomju Latvijas armijas bāzes. 15. armija piedalījās Igaunijas brīvības cīņu kaujās pret Igaunijas armiju, vēlāk Latgales atbrīvošanas cīņās pret Latvijas bruņotajiem spēkiem un Poļu—padomju karā pret Polijas armiju.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 8. decembrī pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 436. (в„– 436/ш) direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā no latviešu sarkano strēlnieku vienībām un citām Sarkanās armijas daļām izveidoja Latvijas armijas grupu (Армейская группа войск Латвии), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta Ziemeļu frontē dislocētajai 7. armijai. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 5. janvārī ar Sarkanās armijas virspavēlniecības 606. (в„– 606/ш) direktīvu to pārveidoja par Padomju Latvijas armiju virspavēlnieka tiešā pakļautībā.

1919. gada 7. jūnijā pēc Rīgas zaudēšanas un Padomju Latvijas armijas atkāpšanās uz Latgales teritoriju to ar virspavēlnieka 2188. operatīvo direktīvu (в„– 2188/оп) likvidēja un pārveidoja par Padomju Krievijas Rietumu frontes 15. armiju ar štābu Daugavpilī.

Piedalīšanās kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1919. gada augustā kaujas pie Pleskavas pret Igaunijas armiju;
  • 1919. gada septembrī—novembrī kaujas pret Judeņiča komandēto Krievijas Ziemeļrietumu armiju;
  • 1920. gada janvārī—martā kaujas pret Latvijas un Polijas armijām Latgalē;
  • 1920. gada maijā—oktobrī pret Polijas armiju Baltkrievijā un Polijā.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. armijas sastāvs bija ļoti mainīgs. Dažādos kara posmos tajā ietilpa:

Pret Igaunijas, Latvijas un Polijas karaspēkiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Padomju Latvijas 1. strēlnieku divīzija (1-я стрелковая дивизия Армии Советской Латвии) — 1919. gada jūnijā pārdēvēta par 53. strēlnieku divīziju, augustā par latviešu strēlnieku divīziju,
  • Padomju Latvijas 2. strēlnieku divīzija (2-я стрелковая дивизия Армии Советской Латвии) — 1919. gada jūnijā,
  • Igauņu strēlnieku divīzija (1919. jūnijs—oktobris)
  • 4. strēlnieku divīzija (1919. jūnijs — 1920. septembris),
  • 11. strēlnieku divīzija (1919. jūnijs — 1920. decembris),
  • 10. strēlnieku divīzija (1919. augusts — 1920. janvāris),
  • 53. strēlnieku divīzija (1919. augusts — 1920. maijs),
  • 17. strēlnieku divīzija (1919. septembris — 1920. oktobris),
  • 19. strēlnieku divīzija (1919. oktobris — 1920. janvāris),
  • 2. strēlnieku divīzija (1919. decembris — 1920. maijs),
  • 48. strēlnieku divīzija (1920. janvāris—jūnijs),

Pret Polijas karaspēku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 56. strēlnieku divīzija (1920. aprīlis—jūnijs),
  • 15. kavalērijas divīzija (1920. aprīlis—jūnijs),
  • 5. strēlnieku divīzija (1920. maijs—jūlijs),
  • 6. strēlnieku divīzija (1920. maijs—jūnijs),
  • 29. strēlnieku divīzija (1920. maijs—jūnijs),
  • 12. strēlnieku divīzija (1920. maijs—jūlijs),
  • 16. strēlnieku divīzija (1920. jūlijs—oktobris),
  • 18. strēlnieku divīzija (1920. maijs—oktobris),
  • 21. strēlnieku divīzija (1920. jūnijs)
  • 54. strēlnieku divīzija (1920. jūnijs—augusts),
  • 27. strēlnieku divīzija (1920. augusts—oktobris),
  • Kubaņas kavalērijas divīzija (1920. augusts—septembris).

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armijas komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Slavens, 1919. gada 7.—25. jūnijā,
    • Sergejs Harlamovs (Харламов, Сергей Дмитриевич), pienākumu izpildītājs 1919. gada 25. jūnijā — 31. jūlijā,
  • Augusts Korks 1919. gada 31. jūlijā — 1920. gada 16. oktobrī ar pārtraukumiem:
    • Aleksandrs Kuks 1919. gada 15. — 22. oktobrī,
    • Jevgēṇijs Sergejevs (Сергеев, Евгений Николаевич), 1920. gada maijā — jūnijā,
    • B. Ņegrodovs (Негродов Б. Л.), pienākumu izpildītājs 1920. gada 16. — 25. oktobrī,
  • Sergejs Mežiņinovs (Меженинов, Сергей Александрович) 1920. gada 25. oktobrī — 26. decembrī.

Revolucionārās kara padomes locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūlijs Kārlis Daniševskis, 1919. gada 7.—27. jūnijā,
  • Kārlis Pētersons, 1919. gada 7. — 22. jūnijā,
  • Jānis Lencmanis, 1919. gada 19. jūnijā — 1920. gada 20. februārī,
  • Juris Mežiņš (Межин Ю. Ю.), 1919. gada 19. — 22. jūnijā,
  • N. Tihmeņevs (Тихменев Н. С.), 1919. gada 23. jūnijā — 1920. gada 5. jūlijā,
  • M. Vasiļjevs-Južins (Васильев-Южин М. И.), 1919. gada 7. jūlijā — 24. septembrī,
  • A. Rozengolcs (Розенгольц А. П.), 1920. gada 14. jūnijā — 26. septembrī,
  • S. Nacarenuss (Нацаренус С. П.), 1920. gada 5. jūlijā — 26. septembrī,
  • M. Laševičs (Лашевич М. М.), 1920. gada 29. augustā — 30. novembrī,
  • J. Vesņiks (Весник Я. И.), 1920. gada 10. novembrī — 26. decembrī.

Štāba priekšnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • P. Maigurs (Майгур П. М.), 1919. gada 7. — 14. jūnijā,
  • S. Harlamovs (Харламов С. Д.), 1919. gada 14. jūnijā — 23. septembrī,
  • I. Birkāns (Биркан И. М.), pienākumu izpildītājs 1919. gada 25. jūnijā — 18. augustā,
  • Aleksandrs Kuks, pienākumu izpildītājs 1919. gada 18. — 31. augustā un 1919. gada 26. septembrī — 1920. gada 24. septembrī,
  • B. Ņegrodovs (Негродов Б. Л.), 1920. gada 24. septembrī — 28. oktobrī,
  • E. Lūsis (Лус Э. К.), pienākumu izpildītājs 1920. gada 28. oktobrī — 7. novembrī,
  • A. Afanasjevs (Афанасьев А. В.), 1920. gada 7. novembrī — 28. decembrī.

Operatīvās daḷas priekšnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A. Apens (Аппен А. П.), 1919. — 1920. gadā.

Izformēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sakāvēm kaujās pret Polijas armiju 1920. gada 4. oktobrī 15. armiju atstāja virspavēlniecības rezervē, bet 26. decembrī armiju izformēja un tās daļas iekļāva 3. armijas sastāvā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Гражданская война и военная интервенция в СССР. Энциклопедия. М.: Советская энциклопедия, 1983. с. 486—487.