1601. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
| Latvijā: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
| Laikapstākļi: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
| Sportā: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
| Kino: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
Šajā lapā ir apkopoti 1601. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas hercogistes sastāvā. Šajā gadā notika karadarbība starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēkiem (Poļu—zviedru karš), 1601. gada laikā poļiem un lietuviešiem izdevās atkarot lielāko daļu no Vidzemes teritorijas.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa. Pārdaugavas hercogistes daļu uz kādu laiku bija iekarojis zviedru karaspēks un pakļāvis Zviedrijas reģentam Kārlim IX.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Poļu—lietuviešu karaspēks ieņēma Koknesi, kuru bija aplencis zviedru karaspēks un K. Radzivila vadībā zviedrus atspieda līdz Raunai.
- Vidzemes daļā, ko bija iekarojuši zviedri, notika arklu revīzija.
- Kaujā pie Raunas poļu—lietuviešu karaspēks cieta smagu sakāvi un bija spiests atkāpties uz Rīgu.
- Karadarbības rezultātā Vidzemē izcēlās liels bads. Vidzemes bada cietēji devās uz Rīgu pēc maizes, tomēr Rīga palīdzēt nebija spējīga. Rīgas ārpilsetā tika atjaunots Jura hospitālis, kur izsniedza ēdienu bada cietējiem, taču šī palīdzība nespēja mazināt badu, un Rīgas piepilsētās no bada nomira daudz cilvēku.
- Bauskas pilī tika rīkots Kurzemes hercogistes landtāgs (muižnieku delegātu sapulce), kurā tika apspriesti svarīgākie hercogistes jautājumi.
- Kurzemnieku Bruņniecības vadītāja (Ritterschaftshauptmann) amatu atstāja Jēkabs fon Šverins (Jacob von Schwerin) un viņa vietā stājās Johans fon Nolde (Johann von Nolde).
- Saira Rīgas humānistu pulciņš. Rīgu atstāja humānisti—Dāvids Hilhens un Georgs Cīglers. Epidēmijā nomira Daniels Hermanis.
- Jakobs Rābs pabeidza Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekta būvi. Šis renesanses stilā būvētais ērģeļu prospekts ir viens no vecākajiem saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā.
- Mollīna tipogrāfija izdeva 6 jaunas grāmatas.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. janvāris — 3000 vīru liela zviedru armijas vienība Sēdermanlandes hercogs Kārļa vadībā Cēsu kaujā cieta smagu sakāvi pret poļu-lietuviešu spēkiem Meceja Dembiņska un Jirgena fon Fārensbaha vadībā.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. februāris — Kurzemes bruņniecība Bauskā iesniedza hercogam Frīdriham sūdzību par valsts likumdošanas nekārtību.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Marts — zviedri ieņēma Krimuldas un Turaidas pilis un novadu, Bartolds Vihmans pārgāja zviedru pusē.
- 7. marts — Ventspilī iebrukušie zviedri Kuldīgas tirgus laukumā sodīja ar nāvi Ventspils birģermeistaru Hansu Jungi.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kārlis IX nosūtīja savas propozīcijas Vidzemes bruņniecības un muižniecības kārtām, kuras sevi turēja atbildīgas par zemes valdīšanu, par tā sauktajiem padošanās noteikumiem, kā arī par to programmu, kādu Zviedrija cēla priekšā. Padošanās noteikumi iekļāva arī punktus par zemnieku bērnu skološanu, kā arī zemnieku tiesību noteikšanu.
- Cēsis notika Vidzemes landtāgs, kurā Vidzemes muižnieki zvērēja uzticību Zviedrijai.
- 16. maijs - Kaujā pie Burtnieku pils krita zviedru feldmaršals Kārlis Horns.
- 21. maijs — Daugavā pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
- 31. maijs — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās Zviedrijā.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. jūnijs — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
- 23. jūnijs — poļi sakāva zviedrus Kokneses kaujā.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūlijs — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. augusts — Hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. septembris — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē, Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
- Septembris — poļu apdraudētie zviedri izdedzināja Krimuldas pili un atstāja tās novadu.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. oktobris - 15 000 lielais poļu karaspēks sāka Valmieras aplenkumu.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. decembris - poļu karaspēks ieņēma Valmieru.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Turaidas Maija (Roze), par kuru vēlāk tika izveidota leģenda par Turaidas Rozi (mirusi 1620.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. maijs — Kārlis Horns (Carl Henriksson Horn af Kanckas), Zviedrijas feldmaršals (dzimis ap 1550.)
- 29. decembris — Daniels Hermanis, Rīgā dzīvojošs humānists un dzejnieks, vairāku grāmatu autors. (dzimis 1543.)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |