Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa IX nāves gada beigās noslēdza pamieru starp Poliju-Lietuvu un Zviedrijas karalisti, beidzās kara pirmais posms.
Hercogs Vilhelms vienojās ar Kristofa fon Rapi par Piltenes apgabala atpirkšanu par 25 000 guldeņiem un tiesībām lietot Rucavas un Nīcas muižas. Polijas-Lietuvas seims nolēma inkorporēt Piltenes apgabalu kā vienu no Polijas "kroņa" apgabaliem, apvienojot to ar Inflantijas vaivadiju. Šāds lēmums izraisīja vēlāku hercoga Vilhelma Ketlera pretdarbību poļu varai.
11. oktobris — Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
28. oktobris — Polijas karalis Sigismunds III Vāsa apstiprināja Piltenes apgabalam "Piltenes statūtus". Šis Kurzemes bīskapijas muižnieka K.Zakena izstrādātais Piltenes apgabala likumu un tiesību krājums noteica Piltenes apgabala pārvaldes un tiesu iekārtu, dzimtbūšanas, laulības, mantošanas tiesības, kā arī krimināltiesības.
20. decembris — tika noslēgts līgums, pēc kura Piltenes kanclers Kristofs Rappe kā kompensāciju saņēma apakšnomā uz 3 gadiem Rucavas un Nīcas muižas, kā arī visu jūrmalu no Sventājas līdz Pērkonei pie Liepājas.