25. oktobris — tika iesvētīta Liepājas otrās patstāvīgās latviešu luteriskās draudzes (tagad Liepājas Lutera ev. luteriskā draudze) ēka. Tā bija koka baznīciņa bez torņa Brīvības un Jelgavas ielu stūrī.
Tika izdots Krievijas pilsētu nolikums Baltijas guberņās, kas paredzēja turpmāk izveidot trīs jaunas institūcijas: vēlētāju sapulci, domi un valdi ar pilsētas galvu.
Valmiera kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kur domes vairākumā ievēlēja latviešus.
Kandavas miests ar 2100 iedzīvotājiem ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības.
Ķempēnu pagastu apvienoja ar Ēveles pagastu.
Amerikā tika dibināta Filadelfijas Brīvo latvju biedrība.
Tika atklāta kuģu satiksme starp Daugavpili un Vitebsku.
Tika pabeigts Rūmenes muižas ansamblis (iesākts 1876. gadā). Muižas ēku ansamblī ietilpa siltumnīcas, pienotava, staļļi, pati muižas dzīvojamā ēka. Rūmenes parku šajā gadā projektējis slavenais ainavu arhitekts Georgs Fridrihs Ferdinands Kufalts.
Tika uzcelta Bērzes piensaimnieku biedrības "Ņiva" (latviski "Druva") ēka.
Iznāca slavenais A. Bīlenšteina darbs «Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert». Etnogrāfijas un valodas pētnieks par Latvijas pirmiemītniekiem atzina latviešu senčus, un mēģināja to pierādīt ar vairākiem argumentiem. Šajā darbā tika dota pirmā latviešu izlokšņu karte.
Jānis Misiņš ar savu bibliotēku pārcēlās uz Lejasciemu un blakus bibliotēkai atvēra arī grāmatu un kancelejas preču tirgotavu.
