1893. gads Latvijā

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. janvāris — ar Krievijas imperatora Aleksandra III pavēli Dinaburga tika pārdēvēta par Dvinsku (tagad Daugavpils).

9. maijs — Juglā, Strazdumuižas teritorijā, tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā. Šis datums tiek uzskatīts arī par Neredzīgo pansionāta dibināšanas dienu.

22. augusts — tika dibināta Liepājas baptistu Pāvila draudze. Par draudzes mācītāju tika ievēlēts Pēteris Sāmītis.
29. augusts — tika likts pamatakmens Veclaicenes Dievmātes Patvēruma baznīcai.

24. oktobris — tika iesvētīta Miķeļtorņa luterāņu baznīca, kura par fon Bēra līdzekļiem šajā pat gadā tika uzcelta vecās guļbaļķu baznīcas vietā.
31. oktobris — Daugavpilī tika iesvētīta Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca (arh. Vilhelms Neimanis).

pilsētas dārzu direktors G. Kūfalts izstrādāja projektu vairāk nekā divu hektāru plašajai teritorijai ap Dzegužkalnu, lai izveidotu tur parku, gan ainaviskā, gan regulārā stilā.
jūrskola no Ģipkas tika pārcelta uz Mazirbi.
firsts Pauls Līvens par 600000 rubļiem nopirka Smiltenes muižu, un zemi sadalīja gruntsgabalos, tādējādi likdams pamatus tagadējai Smiltenes pilsētai.
Kandavā tika ievēlēta pirmā pilsētas dome un pirmais pilsētas vecākais. Iepriekšējā gadā Kandava bija ieguvusi sašaurinātas pilsētas tiesības.
Krāslavas miests smagi cieta ugunsgrēkā.
no Klīversalas uz Andrejsalas dienvidrietumu daļu tika pārcelts pilsētas siļķu brāķis, kļūstot par Andrejsalas pirmo nozīmīgo saimniecisko objektu.
tika uzcelts Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams.
Tika atklāta Zaļenieku latviešu biedrības nama jaunbūve Jelgavas apriņķī, Zaļeniekos.

Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis aizgāja no darba laikrakstā un pārcēlās uz dzīvi Brakos, veltot savu laiku tikai rakstniecībai.
Iznāca R. Blaumaņa stāstu un noveļu krājums «Pie skala uguns».
Rīgas Latviešu biedrības teātris izrādīja šajā gadā sarakstīto R. Blaumaņa drāmu «Pazudušais dēls».

Baltvācu izcelsmes dabas pētnieks un ornitologs Oskars fon Lēviss (Oscar von Löwis of Menar) izdeva pirmo grāmatu par putniem, kas publicēta latviešu valodā.^[1]

18. februāris — Augusts Lietavietis, medicīnas zinātņu doktors (miris 1963. gadā)
2. aprīlis — Jānis Gregors, virsnieks (miris 1944. gadā)
14. jūnijs — Teodors Celms, filozofs (miris 1989. gadā)
1. oktobris — Anta Klints, teātra aktrise (mirusi 1970. gadā)
9. oktobris — Verners Tepfers, ģenerālis (miris 1958. gadā)
20. oktobris — Milda Brehmane-Štengele, operdziedātāja (mirusi 1981. gadā)
27. oktobris — Augusts Annuss, mākslinieks (miris 1984. gadā)
13. novembris — Voldemārs Irbe, mākslinieks (miris 1944. gadā)
19. novembris — Hermanis Apsītis, jurists, politiķis (miris 1942. gadā)
31. decembris — Konrāds Ubāns, mākslinieks (miris 1981. gadā)

23. marts — Rihards Tomsons, uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1834. gadā)
20. jūlijs — Ferdinands Erdmans Štolls (Ferdinand Erdmann Stoll), vācbaltiešu luterāņu mācītājs (dzimis 1810. gadā)
28. jūlijs — Mihaels fon Bulmerinks (Michael von Bulmerincq), vācbaltiešu ārsts un mežu speciālists (dzimis 1805. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.