1906. gads Latvijā

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. janvāris — Grīziņkalnā "Apollo" teātrī sāka uzstāties latviešu aktieru trupa, kas bija veidojusies no slēgtā Jaunā teātra aktieriem.
2. janvāris — Dignājas tautas miliču grupa skolotāja J. Staprāna vadībā veica uzbrukumu Asares muižai.
5. janvāris — soda ekspedīcijas kareivji no Emburgas puses ieradās Bauskā.
naktī uz 6. janvāri — revolucionāri nodedzināja Jaunpils pili, vienu no autentiskākajām Latvijas viduslaiku pilīm.
6. janvāris — Gostiņos par karavīru atbruņošanu nošāva piecus revolucionārus.
12. janvāris — Gostiņi gandrīz pilnībā tika nodedzināti.
17. janvāris — revolucionārie kaujinieki veica uzbrukumu Rīgas Policijas pārvaldes ēkai, kas tiek saukts par uzbrukumu slepenpolicijai.
21. janvāris — tika nodedzināts „Ziemeļblāzmas” nams.
31. janvāris — tika apturēta laikraksta „Baltijas Vēstnesis” darbība. Laikraksts tika iekļauts aizliegto periodisko izdevumu skaitā.

2. februāris — ar valdības rīkojumu tika ieviestas kara tiesas. Lauku kara tiesu sastāvu izveidoja paši soda ekspedīciju karaspēka daļu komandieri un virsnieki.
3. februāris — Valtaiķos nošauti bēguļojošie Pilsberģes zemnieki un zvejnieki.

marts — notika Liepājas pilsētas pašvaldības vēlēšanas. Vēlēšanu rezultātā no 55 vakancēm latvieši iegūst 18 jeb 30 procentus. Par pilsētas galvu ievēlē jaunvāciešu vadoni advokātu Viljamu Dreijersdorfu.

16. maijs — Mangaļsalā nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa “Saules dēli” kaujinieki.

16. septembris — Bauskas apriņķa priekšnieks izdeva cirkulāru visiem pagastiem organizēt un veikt gar ceļmalām mežu un krūmu izciršanas darbus trīs asu (apmēram sešu metru) platumā gar abām ceļa pusēm, lai būtu iespēja laikus izvairīties no mežabrāļu uzbrukumiem un šādu uzbrukumu gadījumos varētu tos vieglāk notvert.

23. oktobris — Nēķena muižā sākās revolūcijas dalībnieku sodīšana. Par piedalīšanos Nēķena un Dzērbenes rīcības komitejā tika nošauti 3 nēķenieši.

19. decembris — sākās prāva sakarā ar Tukuma sacelšanos. Šī prāva ilga līdz 1907. gada 9. februārim kara tiesā Rīgā un tā bija lielākais tiesas process pret revolucionāriem visā Krievijas Impērijā. Tajā tika izskatītas 75 apsūdzēto lietas.

Pavasaris — Jāņa Misiņa bibliotēka tika pārcelta no Lejasciema uz Rīgu.
Marts — Rainis un Aspazija pārceļas uz Kastanjolas ciemu pie Lugano ezera Šveicē. Rainis sāka darbu pie lugas "Jāzeps un viņa brāļi".
23. oktobris — Rīgā tiek atvērta Rīgas pilsētas 1. publiskā lasītava un bibliotēka (tagad Rīgas Centrālā bibliotēka). Par bibliotēkas vadītāju tika iecelts Apsīšu Jēkabs.
23. oktobris — tika iesvētīta jaunā Gārsenes luterāņu baznīca.
Tika dibināta Latviešu fotogrāfiskā biedrība.
Mākslinieks Jānis Valters pameta Latviju un pārcēlās uz Vāciju.
Gleznotājs Vilhelms Purvītis pameta Rīgu un pārcēlās uz Tallinu.

1. aprīlis — Artūrs Filipsons, aktieris (miris 1950. gadā)
2. maijs — Filips Halsmans (Philippe Halsman), Latvijā dzimis ASV fotogrāfs (miris 1979. gadā)
3. augusts (j.s., pēc v.s. 21. jūlijā) — Jānis Peive, agroķīmiķis un politiķis (miris 1976. gadā)
24. augusts — Voldemārs Pūce, teātra un kino režisors (miris 1981. gadā)
2. septembris — Jānis Pauļuks, gleznotājs (miris 1984. gadā)
9. oktobris — Jānis Ivanovs, komponists, PSRS un Latvijas PSR Tautas mākslinieks (miris 1983. gadā)
12. oktobris — Arvīds Grigulis, Latvijas PSR Tautas rakstnieks (miris 1989. gadā)
13. oktobris — Vilis Verners, aktieris un režisors (miris 1997. gadā)
14. oktobris — Anšlavs Eglītis, rakstnieks, žurnālists un gleznotājs (miris 1993. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.