1907. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| 1907. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1907. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1907 MCMVII |
| Ab urbe condita | 2660 |
| Armēņu kalendārs | 1356 ԹՎ ՌՅԾԶ |
| Ķīniešu kalendārs | 4603 – 4604 丙午 – 丁未 |
| Etiopu kalendārs | 1899 – 1900 |
| Ebreju kalendārs | 5667 – 5668 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1962 – 1963 |
| - Shaka Samvat | 1829 – 1830 |
| - Kali Juga | 5008 – 5009 |
| Irānas kalendārs | 1285 – 1286 |
| Islāma kalendārs | 1325 – 1326 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1907. gads (MCMVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 14. janvāris — zemestrīce Kingstonā, Jamaikā, bojā gāja vairāk nekā 1000 cilvēku.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 20. februāris — Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 15.-16. marts — pirmās parlamenta vēlēšanas Somijā, pirmās vēlēšanas pasaulē ar deputātu kandidātēm sievietēm.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 3. jūnijs — Krievijas cars Nikolajs II atlaida Valsts Domi uz aizdomu pamata par sociāldemokrātu deputātu gatavotu valsts apvērsumu; vienlaikus tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
- 15. jūnijs — otrā Hāgas miera konference.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 25. jūnijs — Koreja kļuva par Japānas protektorātu.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 26. septembris — Jaunzēlande un Ņūfaundlenda kļuva par domīnijām.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. novembris — Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes trešais sasaukums.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 8. decembris — pēc Oskara II nāves par Zviedrijas karali kļuva viņa dēls Gustavs V.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 12. janvāris — Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв), PSRS raķešbūves inženieris (miris 1966.)
- 23. janvāris — Hideki Jukava (Hideki Yukawa), japāņu fiziķis (miris 1981.)
- 6. februāris — Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (miris 2003.)
- 13. marts
- Jānis Labsvīrs, latviešu tautsaimnieks, vesturnieks (miris 2002.)
- Mirča Eliade (Mircea Eliade), rumāņu reliģiju pētnieks, rakstnieks (miris 1986.)
- 23. marts — Daniels Bovets (Daniel Bovet), Šveicē dzimis zinātnieks (miris 1992.)
- 15. aprīlis — Nikolāss Tinbergens (Nikolaas Tinbergen), Nīderlandes ornitologs, (miris 1988.)
- 18. aprīlis — Larss Ālforss (Lars Valerian Ahlfors), zviedru izcelsmes somu matemātiķis (miris 1996.)
- 2. maijs — Alfreds Dziļums, latviešu rakstnieks (miris 1976.)
- 27. maijs — Reičela Kārsona (Rachel Louіse Carson), ASV jūras bioloģe, rakstniece (mirusi 1964.)
- 22. jūnijs — Eriks Ādamsons, rakstnieks, dzejnieks (miris 1946.)
- 23. jūnijs — Džeimss Mīds (James Meade), angļu ekonomists (miris 1995.)
- 25. jūnijs — Johaness Jensens (Johannes Hans Daniel Jensen), vacu fiziķis (miris 1973.)
- 6. jūlijs — Frīda Kalo (Frida Kahlo), meksikāņu gleznotāja (mirusi 1954.)
- 7. jūlijs — Roberts Heinleins (Robert Heinlein), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1988.)
- 18. septembris — Edvins Makmilans (Edwin McMillan), ASV ķīmiķis (miris 1991.)
- 2. oktobris — Aleksandrs Tods (Alexander Robertus Todd), skotu ķīmiķis (miris 1997.)
- 14. oktobris – Josifs Goldenbergs ("Иосиф Леонидович Гольденберг"), padomju arhitekts (miris 1984.)
- 9. novembris — Horsts Vesels (Horst Wessel), vacu nacistu ideologs, komponists (miris 1930.)
- 14. novembris — Astrīda Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu rakstniece (mirusi 2002.)
- 15. novembris — Klauss fon Štaufenbergs (Claus Schenk Graf von Stauffenberg), vācu virsnieks (miris 1944.)
- 23. decembris — Abrahams Šterns (אברהם שטרן, Avraham Stern), ebreju nelegālās kaujas organizācijas Lehi dibinātājs un vadītājs (miris 1942.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 2. februāris — Dmitrijs Mendeļejevs (Дмитрий Иванович Менделеев), krievu ķīmiķis (dzimis 1834.)
- 16. februāris — Džozue Karduci (Giosuè Carducci), itāļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1835.)
- 20. februāris — Anrī Muasāns (Henri Moissan), franču ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1852.)
- 11. marts — Žans Kazimirs-Perjē (Jean Casimir-Perier), Francijas prezidents (dzimis 1847.)
- 25. marts — Ernests fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann), vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors (dzimis 1836.)
- 4. septembris — Edvards Grīgs (Edvard Grieg), norvēģu komponists (dzimis 1843.)
- 6. septembris — Silī Pridoms (Sully Prudhomme), franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1829.)
- 15. septembris — Fricis Brīvzemnieks, latviešu dzejnieks, tulkotājs, folklorists (dzimis 1846.)
- 28. novembris — Staņislavs Vispjaņskis (Stanisław Wyspiański), poļu mākslinieks (dzimis 1869.)
- 8. decembris — Oskars II (Oscar II), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (dzimis 1829.)
- 17. decembris — Viljams Tomsons (William Thomson, 1st Baron Kelvin), britu fizķis (dzimis 1824.)
- 23. decembris — Pjērs Žansēns (Pierre Janssen), franču astronoms (dzimis 1824.)
