1917. gads

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1900—1909 1910—1919 1920—1929
Gadi:	1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920

1917. gada citi notikumi:

Latvija

1917. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1917 MCMXVII
Ab urbe condita	2670
Armēņu kalendārs	1366 ԹՎ ՌՅԿԶ
Ķīniešu kalendārs	4613 – 4614 丙辰 – 丁巳
Etiopu kalendārs	1909 – 1910
Ebreju kalendārs	5677 – 5678
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1972 – 1973
- Shaka Samvat	1839 – 1840
- Kali Juga	5018 – 5019
Irānas kalendārs	1295 – 1296
Islāma kalendārs	1335 – 1337
Japāņu kalendārs	nezināms

1917. gads (MCMXVII) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

Notikumi

Janvāris

• 5.-11. janvāris (pēc vecā stila 1916. gada 23.-29. decembris) — Pirmais Pasaules karš: Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki guva panākumus, pārraujot vācu fronti, bet nācās atkāpties slikta atbalsta dēļ.
• 11. janvāris — vācu sabotieru rīkota spridzināšana munīcijas rūpnīcā Kingslendā (tagad Lindhērsta), Ņūdžersijā, kas mudināja ASV iesaistīties Pirmajā Pasaules karā.
• 22. janvāris — ASV prezidents Vudro Vilsons aicināja uz "mieru bez uzvaras" Pirmajā Pasaules karā.
• 25. janvāris — Dānijas Vestindija tika pārdota ASV par 25 miljoniem USD.

Februāris

• 3. februāris — ASV sarāva diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 5. februāris — Ratificēta Meksikas konstitūcija.

Marts

• 4. marts — Vudro Vilsons sāka pildīt otro ASV prezidenta termiņu.
• 8. marts (pēc vecā stila 23. februāris) — Februāra revolūcija Krievijā: Pēterburgā sākās plaši mītiņi un streiki. Nākamajās dienās sākās vispārējs streiks, pilsētā tika ievests karaspēks.
• 12. marts (v.s. 27. februāris) — Februāra revolūcija: streikotāju pusē pārgāja vairāki armijas pulki. Valsts Domē tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzņēmās jaunas valdības veidošanu.
• 15. marts (v.s. 2. marts) — Februāra revolūcija]: Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam Aleksandrovičam.
• 17. marts (v.s. 4. marts) — Februāra revolūcija: Mihails Aleksandrovičs atteicās no cara titula; vara pārgāja Pagaidu valdībai ar kņazu Georgiju Ļvovu vadībā.
• 21. marts — Dānijas Vestindija kļuva par Virdžīnu salām pēc tam, kad Dānija nodeva salu pārvaldi ASV.
• 22. marts — Februāra revolūcija: Krievijas Pagaidu valdību atzina ASV.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: ASV pieteica karu Vācijai.
• 9.-12. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: Kanādas spēki uzvarēja Kaujā par Vimī kori
• 11. aprīlis — Pirmais Pasaules karš: Brazīlija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
• 16. aprīlis — Ļeņins ieradās Petrogradā

Jūnijs

• 13. jūnijs — Pirmais Pasaules karš: vāciešu pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.

Jūlijs

• 6. jūlijs — arābu spēki Roberta Konstanta vadībā atkaroja Akabu no turkiem
• 20. jūlijs (v.s. 7. jūlijs) — Aleksandrs Kerenskis kļuva par Krievijas Pagaidu valdības premjerministru, nomainot Georgiju Ļvovu.
• 12. jūlijs — Pirmais Pasaules karš: Vācija pirmoreiz izmantoja iprīta gāzi pret Antantes spēkiem Trešajā Kaujā pie Ipras.

Oktobris

• 26. oktobris — Pirmais Pasaules karš: Brazīlija pieteica karu Vācijai.

Novembris

• 2. novembris — ar Balfūra deklarāciju Apvienotā Karaliste atbalstīja ebreju koloniju izveidi Palestīnā.
• 6. novembris — Pirmais Pasaules karš: kanādiešiem ieņemot Passendāli Beļģijā, beidzās Trešā Kauja pie Ipras.
• 7. novembris (v.s. 25. oktobris) — Krievijas Oktobra revolūcija: pēc tam, kad Petrogradas nozīmīgākie objekti nokļuva boļševiku rokās, strādnieki un kareivji ieņēma Ziemas pili un arestēja Pagaidu valdību.
• 7. novembris — Pirmais Pasaules karš: beidzās Trešā Gizas kauja, britu spēkiem iekarojot Gizu no Osmaņu impērijas.
• 16. novembris — Apvienotās Karalistes spēki okupēja Telavivu un Jafu Palestīnā.
• 20. novembris:
  • Pirmais Pasaules karš: sākās Kauja pie Kambres, Francijā, britu spēkiem sakotnēji gūstot panākumus, bet vēlāk vācieši tos atspieda atpakaļ.
  • Ukraina pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 24. novembris (v.s. 12. novembris) — Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās vairākumu ieguva eseri.
• 26. novembris — Monreālā, Kanādā dibināta Nacionālā hokeja līga (NHL).

Decembris

• 6. decembris:
  • Somija pasludināja neatkarību no Krievijas.
  • Halifaksas ostā Kanādā, saduroties diviem kuģiem, notika milzīga eksplozija, kurā gāja bojā 1963 cilvēki, ievainoti 9000 un tika sagrauta daļa pilsētas; līdz Hirosimai tā bija lielākā cilvēku radītā eksplozija.
• 11. decembris — britu spēki iekaroja Jeruzalemi no Osmaņu impērijas.

Dzimuši

• 10. februāris — Elza Radziņa, latviešu aktrise (mirusi 2005.)
• 9. marts — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (miris 1992.)
• 12. aprīlis — Aleksandrs Šaļimovs (Александр Иванович Шалимов), padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors (miris 1991.)
• 29. maijs — Džons F. Kenedijs (John F. Kennedy), ASV prezidents (miris 1963.)
• 9. jūnijs — Ēriks Hobsbaums (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (miris 2012.)
• 16. jūnijs — Katrīna Greijema (Katherine Graham), ASV publiciste (mirusi 2001.)
• 17. jūnijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), Turcijas 7. prezidents
• 21. jūnijs — Harijs Misiņš, latviešu aktieris, režisors (miris 1984.)
• 28. jūlijs — Jānis Bebris, Latvijas futbolists un hokejists (miris 1969.)
• 20. septembris — Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (miris 2006.)
• 22. oktobris — Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise
• 19. novembris — Indira Gandija (इन्दिरा गांधी; Indira Gandhi), Indijas politiķe (mirusi 1984.)
• 9. decembris — Džeimss Reinvoters (James Rainwater), ASV fiziķis (miris 1986.)
• 16. decembris — Arturs Klārks (Arthur C. Clarke), angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2008.)
• 21. decembris — Heinrihs Bells (Heinrich Theodor Böll), vācu rakstnieks (miris 1985.)

Miruši

• 16. februāris — Oktavs Mirbo (Octave Mirbeau), franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists (dzimis 1848.)
• 8. marts — Ferdinands fon Cepelīns (Ferdinand von Zeppelin), vācu izgudrotājs (dzimis 1838.)
• 14. aprīlis — Ludviks Zāmenhofs (Ludwik Lejzer Zamenhof), Polijas ārsts, poliglots, esperanto radītājs (dzimis 1859.)
• 15. novembris — Emīls Dirkems (Émile Durkheim), Francijas sociologs (dzimis 1858.)
• 17. novembris — Ogists Rodēns, Francijas tēlnieks (dzimis 1840.)

Nobela prēmijas

• Fizikā — Čārlzs Glovers Barkla
• Medicīnā — netika piešķirta
• Ķīmijā — netika piešķirta
• Literatūrā — Karls Gjelrups, Henriks Pontopidans
• Miera veicināšanā — Starptautiskā Sarkanā krusta komiteja