1918. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1918)
- Šis raksts ir par 1918. gadu. Par citām jēdziena 1918 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| 1918. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1918. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1918 MCMXVIII |
| Ab urbe condita | 2671 |
| Armēņu kalendārs | 1367 ԹՎ ՌՅԿԷ |
| Ķīniešu kalendārs | 4614 – 4615 丁巳 – 戊午 |
| Etiopu kalendārs | 1910 – 1911 |
| Ebreju kalendārs | 5678 – 5679 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1973 – 1974 |
| - Shaka Samvat | 1840 – 1841 |
| - Kali Juga | 5019 – 5020 |
| Irānas kalendārs | 1296 – 1297 |
| Islāma kalendārs | 1337 – 1338 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1918. (MCMXVIII) bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 6.-7. janvāris — Petrogradā tika atlaista Krievijas satversmes sapulce.
- 25. janvāris — Ukraina pasludināja neatkarību no Padomju Krievijas.
- 27. janvāris — sākās Somijas pilsoņu karš.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 14. februāris (1. februāris pēc vecā stila) — Krievija pārgāja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru.
- 16. februāris — Lietuva pasludināja neatkarību no Krievijas impērijas.
- 24. februāris:
- Igaunija pasludināja neatkarību no Krievijas.
- Armēnija Azerbaidžāna un Gruzija pasludināja neatkarību no Krievijas, izveidojot Transkaukāza Demokrātisko Federatīvo republiku.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 3. marts — Pirmais pasaules karš: Centrālās lielvalstis un Padomju Krievija parakstīja Brestas miera līgumu, līdz ar to Krievija izstājās no kara.
- 5. marts — Padomju Krievija pārvietoja galvaspilsētu no Petrogradas uz Maskavu
- 6. marts — tika nodibināti Somijas gaisa spēki.
- 7. marts — Pirmais pasaules karš: Somija noslēdza aliansi ar Vāciju.
- 25. marts — Baltkrievija pasludināja neatkarību.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 11. maijs — oficiāli nodibināta Ziemeļkaukāza kalnu republika.
- 26. maijs — Gruzija pasludināja neatkarību, līdz ar to izjuka Transkaukāza Demokrātiskā Federatīvā republika.
- 28. maijs — Armēnija un Azerbaidžāna pasludināja neatkarību.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 17. jūlijs — pēc boļševiku partijas pavēles Jekaterinburgā tika nogalināts Krievijas cars Nikolajs II un viņa ģimene.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
Augusts — spāņu gripa kļuva par pandēmiju; nākamajos sešos mēnešos 25 000 000 cilvēku mira no gripas.
- 1. augusts — angļu antiboļševistiskais karaspēks ieņēma Arhangeļsku.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 22. septembris — beidza pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tika izveidota Baltijas hercogiste.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 28. oktobris — Čehoslovākija pasludināja neatkarību no Austroungārijas.
- 30. oktobris:
- Pirmais pasaules karš: Mudrosas pamiera līguma noslēgšana uz britu kuģa Agamemnons, Lemnosas salas Mudrosas ostā; līdz ar to beidzās karadarbība Tuvajos Austrumos;
- Jemenas Mautavakilites karaliste pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 3. novembris — Polija pasludināja neatkarību no Krievijas.
- 4. novembris — Pirmais pasaules karš: Austroungārija kapitulēja Itālijai.
- 8. novembris — Vācijas armija atteicās pakļauties ķeizaram.
- 9. novembris — Vācijas ķeizars Vihelms II atteicās no troņa un devās trimdā uz Nīderlandi
- 11. novembris — beidzās Pirmais pasaules karš. Vācija un Antantes valstis parakstīja Kompjenas pamieru.
- 12. novembris — Austrija kļuva par republiku.
- 13. novembris — Lielbritānijas karaspēks iegāja Osmaņu impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē, un līdz ar to sākas Konstantinopoles okupācija (līdz 1923. gada 23. septembrī).
- 14. novembris — Čehoslovākija kļuva par republiku.
- 16. novembris — Ungārija pasludināja neatkarību no Austroungārijas impērijas.
- 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Krievijas.
- 28. novembris — Igaunijas neatkarības karš: Padomju Krievija sāka iebrukumu Igaunijā.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. decembris:
- Islande kļuva par pašpārvaldes karalisti, saglabājot sakni ar Dānijas karali, kas kļuva arī par Islandes karali;
- Zviedrijā jauns vēlēšanu likums pēc principa "viena persona, viena balss", balsis vairs nav atkarīgas no īpašumu vērtības;
- Rumānijas pilsētā Albajūlijā tika pasludināta Transilvānijas savienība ar Rumānijas karalisti;
- tika pasludināta Serbu, horvātu un slovēņu karaliste (vēlāk zināma kā Dienvidslāvijas karaliste);
- 31. decembris — Vācijas armija atstāja Viļņu
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, Latvijas žurnālists, politiķis (miris 2004.)
- 15. janvāris — Gamals Abdels Nasers (Gamal Abdal Nasser), Ēģiptes 2. prezidents (miris 1970.)
- 23. janvāris — Ģertrūde Elaiona (Gertrude Belle Elion), ASV bioķīmiķe un farmaceite, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1999.)
- 26. janvāris — Nikolajs Čaušesku (Nicolae Ceauşescu), Rumānijas vadītājs (miris 1989.)
- 12. februāris — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.)
- 3. marts — Arturs Kronbergs (Arthur Kornberg), ASV bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2007.)
- 5. marts — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2002.)
- 16. marts — Frederiks Reiness (Frederick Reines), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.)
- 20. aprīlis — Kajs Zīgbāns (Kai Siegbahn), Šveices fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2007.)
- 11. maijs — Ričards Feinmens (Richard Feynman), ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1988.)
- 20. maijs — Edvards Luiss (Edward B. Lewis), ASV ģenētiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.)
- 6. jūnijs — Edvins Krebss (Edwin Gerhard Krebs), ASV bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- 18. jūnijs:
- Džerome Karle (Jerome Karle), ASV ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- Franko Modigliani (Franco Modigliani), itālijā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2003.)
- 13. jūlijs — Alberto Askari (Alberto Ascari), Itālijas autobraucējs (miris 1955.)
- 14. jūlijs — Ingmārs Bergmans (Ingmar Bergman), Zviedrijas kinorežisors (miris 2007.)
- 15. jūlijs — Bertrams Brokhauss (Bertram Neville Brockhouse), Kanādas fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2003.)
- 18. jūlijs — Nelsons Mandela (Nelson Mandela), Dienvidāfrikas republikas prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts
- 31. jūlijs — Pols Boiers (Paul Delos Boyer), ASV ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- 13. augusts — Frederiks Sengers (Frederick Sanger), angļu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- 25. augusts — Leonards Bernstains (Leonard Bernstein), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990.)
- 8. septembris — Dereks Bārtons (Derek Barton), britu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.)
- 17. septembris — Haims Hercogs (Chaim Herzog), Izraēlas 6. prezidents (miris 1997.)
- 27. septembris — Martins Rails (Martin Ryle), angļu radioastronoms, Nobela prēmijas laureāts (miris 1984.)
- 4. oktobris — Keniči Fukui (Kenichi Fukui), japāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.)
- 8. oktobris — Jens Skū (Jens Christian Skou), dāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- 10. novembris — Ernsts Fišers (Ernst Otto Fischer), vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
- 11. decembris — Aleksandrs Solžeņicins (Александр Исаевич Солженицын), krievu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts
- 21. decembris — Kurts Valdhaims (Kurt Waldheim), Austrijas prezidents, ANO ģenerālsekretārs (miris 2007.)
- 25. decembris — Anvars Sadats (Anwar Sadat), Ēģiptes prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1981.)
- 27. decembris — Miltons Rokīčs (Milton Rokeach), amerikāņu sociālpsihologs (miris 1988.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 6. janvāris — Georgs Kantors (Georg Cantor), vācu matemātiķis (dzimis 1845.)
- 6. februāris — Gustavs Klimts (Gustav Klimt), Austrijas jūgendstila gleznotājs (dzimis 1862.)
- 10. februāris — Abdulhamids II (عبد الحميد ثانی [abdy:lhami:di sa:ni:]), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1842.)
- 10. februāris — Ernesto Moneta (Ernesto Teodoro Moneta), itāliešu pacifits (dzimis 1833.)
- 26. marts — Cezars Kiī (Цезарь Антонович Кюи), krievu komponists (dzimis 1835.)
- 20. aprīlis — Karls Brauns (Karl Ferdinand Braun), vācu fiziķis (dzimis 1850.)
- 21. aprīlis — Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen), "Sarkanais barons", Pirmā Pasaules kara lidotājs (dzimis 1892.)
- 28. aprīlis — Gavrilo Princips (Gavrilo Princip), serbu nacionālists no Bosnijas, Austrijas kroņprinča Franča Ferdinanda slepkava (dzimis 1894.)
- 3. jūlijs — Mehmeds V Rešads (Mehmed V Reşad), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1844.)
- 17. jūlijs — Krievijas cars Nikolajs II un viņa ģimene
- 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884.)
- 3. septembris — Fanija Kaplāne (Фанни Каплан), revolucionāre (dzimusi 1890.)
- 9. novembris — Gijoms Apolinērs (Guillaume Apollinaire), franču dzejnieks (dzimis 1880.)
- 20. novembris — Jons Bauers (John Bauer), zviedru gleznotājs (dzimis 1882.)
- 8. decembris — Rūdolfs Siverss, (Рудольф Фердинандович Сиверс), padomju militārais darbinieks (dzimis 1892.)
