1919. gads
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par 1919. gadu. Par citām jēdziena 1919 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1916 1917 1918 - 1919 - 1920 1921 1922 |
| 1919. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1919. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1919 MCMXIX |
| Ab urbe condita | 2672 |
| Armēņu kalendārs | 1368 ԹՎ ՌՅԿԸ |
| Ķīniešu kalendārs | 4615 – 4616 戊午 – 己未 |
| Etiopu kalendārs | 1911 – 1912 |
| Ebreju kalendārs | 5679 – 5680 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1974 – 1975 |
| - Shaka Samvat | 1841 – 1842 |
| - Kali Juga | 5020 – 5021 |
| Irānas kalendārs | 1297 – 1298 |
| Islāma kalendārs | 1338 – 1339 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1919. (MCMXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- Latvija pārgāja uz Gregora kalendāru.
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. janvāris — Rumānija aneksēja Transilvāniju.
- 18. janvāris — Versaļas pilī, Francijā sākas Parīzes miera konference.
- 18. janvāris — dibināta kompānija Bentley Motors.
- 21. janvāris — Sākās Īrijas Neatkarības karš.
- 25. janvāris — dibināta Nāciju Līga jeb Tautu Savienība.
- No Igaunijas teritorijas padzīta Sarkanā Armija.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 3. februāris — Padomju Krievija okupēja Ukrainu.
- 14. februāris — sākās Poļu-Padomju karš.
- 23. februāris — Itālijā nodibināta fašistu partija.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 3. marts — sākās apvienoto vācu un latviešu spēku pretuzbrukums boļševikiem Kurzemes frontē.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 16. aprīlis — Liepājā notika apvērsums, Latvijas Pagaidu valdība patvērās uz kuģa Saratov.
- 23. aprīlis — uz pirmo sēdi sanāca Igaunijas Satversmes sapulce.
- 28. aprīlis — Konstantinopoles okupācijas laikā tika sākta kara tribunāla tiesa pret Osmaņu impērijas amatpersonām par noziegumiem pret valsti un par iedzīvotāju masveida slepkavībām. Tiesvedību vēlāk Sabiedrotie vērtēja kā farsu, un starptautiskais kara tribunāls Maltā noraidīja visus tiesas savāktos pierādījumus.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 22. maijs — vācu landesvēra karaspēks Rīgā izvērsa balto teroru.
- 23. maijs — Osmaņu impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē notika protesta demonstrācija pret Konstantinopoles okupāciju.
- 25. maijs — Javas salā notika Keluta vulkāna izvirdums, bojā gāja 16 000 cilvēku.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 22. jūnijs — Igaunijas armija kopā ar J. Zemitāna vadīto Ziemeļlatvijas armiju izcīnīja uzvaru pār vācu landesvēru Cēsu kaujās.
- 28. jūnijs — starp Sabiedrotajiem un Veimāras republiku (bijušo Vācijas impēriju) parakstīts Versaļas līgums.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 8. jūlijs — Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa Saratov atgriezās Rīgā.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 8. augusts — Apvienotā Karaliste un Afganistāna noslēdza Ravalpindi līgumu
- 11. augusts — Vācijā pieņemta Veimāras konstitūcija.
- 19. augusts — Afganistāna ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 10. septembris — starp Sabiedrotajiem un Austriju noslēgts Sanžermēnas līgums.
- 27. septembris — pēdējie britu karavīri atstāja Krieviju.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. novembris — Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermonta karaspēka.
- 27. novembris — starp Sabiedrotajiem un Bulgāriju noslēgts Neijī līgums.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (miris 2010.)
- 17. marts — Nets Kings Kols (Nat King Cole), ASV džeza mūziķis (miris 1965.)
- 20. marts — Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn), vācu lidotājs (miris 1983.)
- 1. jūlijs — Arnolds Meri (Arnold Meri), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (miris 2009.)
- 15. jūlijs — Airisa Mērdoka (Iris Murdoch), īru rakstniece, filozofe (mirusi 1999.)
- 31. jūlijs — Primo Levi (Primo Levi), itāļu rakstnieks (miris 1987.)
- 3. oktobris — Džeimss Bjūkenens (James M. Buchanan), ASV ekonomists (miris 2013.)
- 22. oktobris — Dorisa Lesinga, britu rakstniece
- 10. novembris — Mihails Kalašņikovs (Михаил Тимофеевич Калашников), PSRS/Krievijas ieroču konstruktors
- 26. novembris — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski), poļu politiķis (miris 2011.)
- 9. decembris — Viljams Lipskombs (William Lipscomb), ASV ķīmiķis (miris 2011.)
- dzimšanas diena nezināma — Mordehajs Aņelevičs (Mordechaj Anielewicz), ebreju kaujinieks (miris 1943.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 6. janvāris — Teodors Rūzvelts (Theodore Roosevelt), 26. ASV prezidents (dzimis 1858.)
- 15. janvāris:
- Roza Luksemburga (Rosa Luxemburg), poļu un vācu komuniste (dzimusi 1871.)
- Kārlis Lībknehts (Karl Liebknecht), vācu politiķis (dzimis 1871.)
- 22. janvāris — Karls Larsons (Carl Larsson), zviedru gleznotājs (dzimis 1853.)
- 6. marts:
- Nikolajs Grundmanis, latviešu virsnieks (dzimis 1896.)
- Oskars Kalpaks, latviešu virsnieks (dzimis 1882.)
- 13. marts — Fricis Bārda, latviešu dzejnieks (dzimis 1880.)
- 4. maijs — Milans Rastislavs Štefāniks (Milan Rastislav Štefánik), slovāku politiķis (dzimis 1880.)
- 30. jūnijs — Džons Strats, britu fiziķis (dzimis 1842.)
- 11. augusts — Endrū Karnegi (Andrew Carnegie), amerikāņu uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1835.)
