1920. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923 |
| Latvijā: | 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923 |
| Laikapstākļi: | 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923 |
| Sportā: | 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923 |
| Kino: | 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923 |
Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Satversmes sapulcē par Latvijas Republikas valsts himnu tika izvēlēta Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju".
- Basteja bulvārī tika atvērts restorāns Otto Schwarz.
- Tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja.
- Tika parakstīts pamiers ar Vāciju, kurš vēlāk pārtapa miera līgumā.
- Tika pieņemts likums par agrārreformu, kura kodols bija valsts zemes fonda radīšana. Tā bija likumu pakete, kuru pieņēma laika posmā no 1920. līdz 1924. gadam.
- Kāda ārzemju sabiedrība piedāvāja izbūvēt modernu dzelzceļu no Rīgas līdz Ķemeriem. Vagonu kustība tik plānota ar akumulatoru palīdzību. Jūrmalas valde tam deva savu piekrišanu.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē.[1]
- 13. janvāris — Krievija piekrita slepena pamiera noslēgšanai ar Latviju.
- 30. janvāris — plkst. 3:00 naktī starp Latviju un Krieviju tika parakstīts līgums par slepenu pamieru, kurā Krievija piekrita atstāt Latgales teritoriju.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — plkst. 12:00 dienā, saskaņā ar pamiera līgumu, tika pārtraukta karadarbība starp Latviju un Padomju Krieviju.[1]
- 6. februāris — Rīgas pilī darbu uzsāk Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.[2]
- 7. februāris — "Valdības Vēstnesī" tika publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanām.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. marts — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai.[1]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. aprīlis — ceļā uz Lubānu notika neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani.
- 16. aprīlis — Maskavā sākās oficiālās miera sarunas starp Latviju un Krieviju.[1]
- 17. aprīlis—18. aprīlis — Latvijā notika pirmās, brīvās, vispārējās Satversmes sapulces vēlēšanas. Tajās piedalījās 85 procenti vēlētāju un bija jāievēl 150 Satversmes Sapulces locekļi.[3]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce, kurā par Satversmes Sapulces prezidentu ar 83 balsīm tika ievēlēts Jānis Čakste.[3]
- 5. maijs — Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — Satversmes izstrādāšanai.
- 14. maijs — Latvija iesniedza iestāšanās lūgumu Tautu Savienībā.[1]
- 27. maijs — Satversmes sapulce pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valsti".[1]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma "Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus".[1]
- 10. jūnijs — Sabiedroto Augstākā padome atkārtoti izskatīja jautājumu par Baltijas valstu atzīšanu de iure. ASV nostājas dēļ Baltijas valstu prasības tika noraidītas.[1]
- 12. jūnijs — starp Latviju un Krieviju tika parakstīts bēgļu reevakuācijas līgums.[1]
- 18. jūnijs — Satversmes sapulce apstiprināja Kārļa Ulmaņa sastādīto Ministru kabinetu.[1]
- 22. jūnijs — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics ierosināja Krievijai turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu un 9. jūlijā Krievija tam piekrita.[1]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. jūlijs:
- Berlīnē noslēdza pagaidu līgumu par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.[4]
- no rīta Rīgā ieradās Krievijas delegācija miera sarunām.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. augusts — notika Latvijas un Krievijas delegāciju miera sarunām pēdējā sēde.[1]
- 11. augusts — Rīgā tiek parakstīts Latvijas—Padomju Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni. Robeža tika nosprausta pēc etnogrāfijas principa.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgā notika Latvijas vispārējie sporta svētki, kuros piedalījās 350 sportisti 12 sporta veidos. Sporta svētkus apmeklēja aptuveni 8 000 skatītāju. Visi sasniegumi tika reģistrēti kā Latvijas rekordi.
- 2. septembris — Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot "Likumu par mieru ar Krieviju", līgumu ratificēja.[5]
- 4. oktobris — Maskavā notika Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma ratifikācijas dokumentu apmaiņa. Krievija līgumu ratificēja 9. septembrī.[5]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. novembris — Ženēvā sakarā ar jautājuma izskatīšanu par Latvijas uzņemšanu Tautu savienībā ieradās Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā.[1]
- 15. novembris — Tautu Savienība nodeva Latvijas uzņemšanas lūgumu izskatīšanai V komisijas 1. apakškomisijai.
- 19. novembris — tika dibināts Dailes teātris.
- 20.—21. novembris — notika Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tika ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieauga no 150 līdz 152.[3]
- 25. novembris — Tautu Savienības V komisijas 1. apakškomisijai uzklausīja Zigfrīdu Anna Meierovicu sakarā ar Latvijas uzņemšanas lūgumu.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. decembris — Tautu Savienības asambleja izskatīja Baltijas valstu uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis (Itālija, Kolumbija, Paragvaja, Persija un Portugāle), pret — 24, bet 13 atturējās.[1]
- 18.—23. decembris — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Romā, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.[1]
- 24.—31. decembris — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Parīzē, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.[1]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. februāris — Ēriks Koņeckis, hokejists (miris 2006. gadā)
- 12. maijs — Gunārs Meierovics, politiķis (miris 2007. gadā)
- 9. jūnijs — Aina Nagobads-Ābola, diplomāte (mirusi 2021. gadā)
- 17. jūnijs — Edgars Andersons, vēsturnieks (miris 1989. gadā)
- 18. jūlijs — Andrejs Holcmanis, arhitekts (miris 2009. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Jāzeps Grosvalds, mākslinieks, latviešu strēlnieks (dzimis 1891. gadā)
- 17. februāris — Voldemārs Āziņš, latviešu komandieris Sarkanajā armijā (dzimis 1895. gadā)
- 21. augusts — Reinis Kaudzīte, rakstnieks un skolotājs (dzimis 1839. gadā)
- 30. novembris — Jēkabs Kazaks, gleznotājs (dzimis 1895. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
- ↑ «Svinēs 100 gadus, kopš Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sācis darbību Rīgas pilī». la.lv. Skatīts: 2020. gada 14. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. — 1934. gads Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
- ↑ «Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas — Krievijas miera līgums Arhivēts 2011. gada 16. maijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |