1924. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1924)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| 1924. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1924. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1924 MCMXXIV |
| Ab urbe condita | 2677 |
| Armēņu kalendārs | 1373 ԹՎ ՌՅՀԳ |
| Ķīniešu kalendārs | 4620 – 4621 癸亥 – 甲子 |
| Etiopu kalendārs | 1916 – 1917 |
| Ebreju kalendārs | 5684 – 5685 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1979 – 1980 |
| - Shaka Samvat | 1846 – 1847 |
| - Kali Yuga | 5025 – 5026 |
| Irānas kalendārs | 1302 – 1303 |
| Islāma kalendārs | 1343 – 1344 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1924. gads (MCMXXIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 21. janvāris — mirst Vladimirs Ļeņins.
- 23. janvāris — Padomju Savienība oficiāli paziņo par Ļeņina nāvi.
- 25. janvāris — Francijas pilsētā Šamonī sākas pirmās Ziemas Olimpiskās spēles.
- 26. janvāris — Pēterburga tiek pārdēvēta par Ļeņingradu.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 8. februāris — ASV Nevadas štatā pirmoreiz valsts vēsturē tiek izpildīts nāvessods, izmantojot gāzi.
- 14. februāris — tiek dibināts IBM.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 9. marts — Itālija aneksē Rijekas pilsētu mūsdienu Horvātijā.
- 3. marts — Turcijā tiek likvidēts islāma augstākā vadītāja kalifa tituls un institūts, kura funkcijas pārņem Turcijas Reliģisko lietu pārvalde.
- 25. marts — Grieķija tiek pasludināta par republiku.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 1. aprīlis — Ādolfs Hitlers tiek notiesāts ar 5 gadiem cietumsoda par piedalīšanos Alus pučā. Viņš tiek atbrīvots pēc 9 mēnešiem.
- 6. aprīlis — Fašistu partija iegūst divas trešdaļas balsu Itālijas parlametā.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 10. jūnijs — fašisti Romā nogalina Itālijas sociālistu līderi Džakomo Mateotti.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 28. augusts — Gruzijā notiek Augusta sacelšanās pret Padomju varu. Padomju iestādes nogalina vairākus tūkstošus gruzīnu.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 27. oktobris — Uzbekistāna tiek iekļauta Padomju Savienībā.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 1. decembris — komunisti neveiksmīgi mēģina veikt valsts apvērsumu Igaunijā.
- 24. decembris — Albānija kļūst par republiku.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 21. janvāris — Benijs Hils (Benny Hill), britu komiķis (miris 1992.)
- 5. februāris — Aleksandrs Matrosovs (Александр Матвеевич Матросов), PSRS armijas kareivis (miris 1943.)
- 12. marts — Visvaldis Lācis, Latvijas politiķis
- 3. aprīlis — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV aktieris (miris 2004.)
- 3. maijs — Kens Tirels (Alan Henry Robert Kenneth Tyrrell), angļu autosportistss (miris 2001.)
- 11. maijs — Entonijs Hjūišs (Antony Hewish), britu astronoms
- 22. maijs — Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour), armēņu/franču mūziķis
- 2. jūnijs — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (mirusi 2008.)
- 19. augusts — Vilards Boils (Willard Boyle), Kanādas fiziķis (miris 2011.)
- 24. augusts - Ahmadu Ahidžo (Ahmadou Ahidjo), 1. Kamerūnas prezidents (miris 1989.)
- 1. novembris — Sīlejmans Demirels (Süleyman Demirel), 9. Turcijas prezidents
- 20. novembris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV ebreju matemātiķis (miris 2010.)
- 3. decembris — Džons Bekuss (John Backus), ASV datorzinātnieks (miris 2007.)
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 21. janvāris — Vladimirs Ļeņins (Владимир Ильич Ленин), revolucionārs, pirmais Padomju Krievijas vadītājs (dzimis 1870.)
- 13. jūlijs — Alfrēds Māršals (Alfred Marshall), angļu ekonomists (dzimis 1842.)
- 3. augusts — Džozefs Konrads (Joseph Conrad), poļu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1857.)
- 12. oktobris — Anatols Franss, franču rakstnieks (dzimis 1844.)
- 29. novembris — Džakomo Pučīni (Giacomo Puccini), itāliešu komponists (dzimis 1858.)
