1925. gads Latvijā
Vikipēdijas raksts
| Pasaulē: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
| Latvijā: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
| Laikapstākļi: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
| Sportā: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
Šajā lapā ir apkopoti 1925. gada notikumi Latvijā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 17. janvāris — Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā Helsinkos Baltijas valstu konferencē parakstīja četru Baltijas valstu šķīrējtiesas līgumu.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 22.—26. februāris — Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste uzturējās oficiālā vizītē Igaunijā.[1]
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 1. aprīlis — sāka darboties Liepājas — Glūdas dzelzceļa būves valde.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 7. jūlijs — ekspluatācijā tika ieviesta Latvijā pirmā pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārta.
- 21. jūlijs — tika nodibināts Valsts dzelzceļu pilsētas staciju un transporta kantoris.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 22. augusts — uz Tukuma—Birzules ceļa satiksmes negadījumā bojā gāja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.[1]
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 3.—4. oktobris — notika 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās 74,89 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Lielāka aktivitāte bija pilsētās, kur 2. Saeimu vēlēja 87,03 procenti vēlētāju, kamēr laukos — tikai 67,67 procenti vēlētāju.[2]
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. novembris — sāka darboties Rīgas radiofonijas raidītājs.[3] Pirmā pārraide bija pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu "Madame Butterfly". Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedz divas stundas.
- 6. novembris — Saeima uz atkārtotu termiņu par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti.[1]
Nezināms datums [izmainīt šo sadaļu]
- Maskavā arestē "LETA" korespondentu Visvaldi Peņģerotu.
- Pēc Dzelzceļu virsvaldes pasūtījuma a/s „Fēnikss” uzsākta jauna tipa pasažieru vagonu būve.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 17. janvāris — Gunārs Birkerts, latviešu izcelsmes ASV arhitekts
- 15. aprīlis — Jurijs Rubenis, inženieris un padomju partijas darbinieks (miris 2004.)
- 15. maijs — Ernests Foldāts, biologs, doktors (miris 2003.)
- 20. septembris — Džemma Skulme, māksliniece
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 25. jūlijs — Jānis Apinis, Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
- 22. augusts — Zigfrīds Anna Meierovics, izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs. (dzimis 1887.)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija, historia.lv
- ↑ Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads, web.cvk.lv
- ↑ Latvijas Radio / Par Mums, latvijasradio.lv
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
