1927. gada referendums par Pavalstniecības likumu

Vikipēdijas lapa

1927. gada referendums Latvijā par pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu Pavalstniecības likumā notika 1927. gada 17. un 18. decembrī.

Iemesls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas nobalsošanas iemesls bija Saeimas pieņemtie grozījumi Pavalstniecības likumā, kas paplašināja pirmsneatkarības ieceļotāju tiesības iegūt Latvijas pavalstniecību. Likuma pretinieki ierosināja tautai balsot par likumprojektu "Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu".

1927. gada 2. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu, kas ļāva pilsonību saņemt visiem, kas bija Latvijas teritorijā dzīvojuši sešus mēnešus pirms kara sākuma 1914. gada 1. augustā. Lai arī grozījumu pieņēma tālab, lai atvieglotu atgriešanos Pirmā pasaules kara bēgļiem no PSRS, tas arī pavēru ceļu daudziem ebrejiem. Kad Saeima noraidīja 200 000 pilsoņu parakstītu lūgumu šīs likuma izmaiņas atcelt, 1927. gada 17.—18. decembrī notika referendums. Tā kā tajā piedalījās 250 000 vēlētāju, tam nepietika nepieciešamā vairākuma.

Rezultāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobalsošanā tika nodotas 242 798 derīgas balsis (21,7% no balsstiesīgajiem), tādēļ referendumam pietrūka kvoruma, kas bija vismaz puse visu 1 120 026 balsstiesīgo. Likumprojekts netika pieņemts.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vēstures fakti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]