1931. gada referendums par "Likumu par Māras baznīcu"
1931. gada referendums Latvijā par "Likumu par Māras baznīcu" notika 1931. gada 5. un 6. septembrī.
Iemesls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautas nobalsošanas iemesls bija valdības vēlēšanās pārņemt savā īpašumā Māras (Doma) baznīcu, bet tam pretojās Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde, uzskatot to par iejaukšanos baznīcas autonomijas lietās.
Progresīvās apvienības pārstāvis Marģers Skujenieks un Demokrātiskā Centra vadītājs Jānis Breikšs ierosināja tautas nobalsošanu par Latvijas lielākās baznīcas atņemšanu vācu draudzei.
Rezultāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nobalsošanā piedalījās 390 883 balsstiesīgo, no tiem par balsoja 97,4%. Referendumam pietrūka kvoruma, tomēr Saeima šo likumu vēlāk pieņēma.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vēstures fakti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||