1939. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942 |
| 1939. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1939. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1939 MCMXXXIX |
| Ab urbe condita | 2692 |
| Armēņu kalendārs | 1388 ԹՎ ՌՅՁԸ |
| Ķīniešu kalendārs | 4635 – 4636 戊寅 – 己卯 |
| Etiopu kalendārs | 1931 – 1932 |
| Ebreju kalendārs | 5699 – 5700 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1994 – 1995 |
| - Shaka Samvat | 1861 – 1862 |
| - Kali Juga | 5040 – 5041 |
| Irānas kalendārs | 1317 – 1318 |
| Islāma kalendārs | 1358 – 1359 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1939 (MCMXXXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 2. marts — Vatikāns. Par pāvestu kļūst Pijs XII
- 14. marts — Slovākija pasludina neatkarību. Jozefs Tiso kļūst par Slovākijas prezidentu.
- 15. marts — Vācijas bruņotie spēki okupē Čehoslovākijas provinces Bohēmiju un Morāviju. Čehoslovākija beidz eksistēt.
- 16. marts - Ungārija okupē Čehoslovākijai piederējušo Karpatu Rutēniju.
- 20. marts — Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstāda ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai.
- 22. marts — Vācija okupē Klaipēdas apgabalu.
- 28. marts — Spānijas pilsoņu karš: ģenerālisimusa Fransisko Franko vadītais nacionālistu karaspēks ieņem Madridi.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 1. aprīlis — ģeneralisimuss Fransisko Franko paziņo par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad ir padevušies pēdējie republikāņu spēki.
- 4. aprīlis - beidzas Slovākijas-Ungārijas karš. Slovākija ir spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas.
- 7. aprīlis — Itālija iebrūk Albānijā.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 23. augusts — Molotova-Ribentropa pakts starp Vāciju un PSRS: Hitlers un Staļins noslēdz neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojas par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 1. septembris — ar Polijas kampaņu aizsākas Otrais pasaules karš.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 5. oktobris - Maskavā tiek parakstīts PSRS un Latvijas "draudzības un savstarpējās palīdzības līgums", saskaņā ar kuru PSRS varēja ievest Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu un ierīkot sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 30. novembris — Sākas Ziemas karš.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 17. decembris — Otrais Pasaules karš: norisinājās Riverpleitas kauja.
- 20. decembris — PSRS pirmo reizi piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 3. janvāris — Bobijs Hals (Bobby Hull), Kanādas hokejists
- 12. februāris — Rejs Manzareks (Raymond Daniel Manczarek, Jr.), ASV mūziķis
- 29. janvāris — Žermēna Grīra (Germaine Greer), Austrālijas rakstniece
- 13. februāris:
- Romāns Apsītis, Latvijas jurists un politiķis;
- Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский), PSRS kosmonauts (miris 2011.)
- 6. marts — Adams Osborns (Adam Osborne), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003.)
- 25. marts — Ians Makellens (Ian McKellen), britu aktieris
- 25. aprīlis —Varis Brasla, latviešu kino un teātra režisors
- 18. maijs — Peters Grīnbergs (Peter Grünberg), vācu fiziķis
- 19. maijs — Jānis Lūsis, latviešu šķēpmetējs
- 11. jūnijs — Džekijs Stjuarts (John Young Stewart), britu autosportists
- 30. jūnijs — Jānis Peters, latviešu dzejnieks
- 9. augusts — Romāno Prodi (Romano Prodi), Itālijas politiķis
- 21. augusts — Festuss Mogae (Festus Mogae), Botsvānas politiķis
- 13. septembris — Guntis Ulmanis, Latvijas prezidents
- 7. oktobris — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis
- 12. oktobris — Elvīra Ozoliņa, latviešu šķēpmetēja
- 14. oktobris — Ralfs Lorēns (Ralph Lauren), ASV modes mākslinieks
- 18. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald), ASV prezidenta slepkava (miris 1963.)
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 6. janvāris — Gustavs Zemgals, 2. Latvijas prezidents (dzimis 1871.)
- 28. janvāris — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865.)
- 4. februāris — Edvards Sepīrs (Edward Sapir), ASV antropologs (dzimis 1884.)
- 11. februāris — Francis Šmits (Franz Schmidt), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874.)
- 14. februāris — Andrejs Krastkalns, latviešu politiķis, Saeimas deputāts (dzimis 1868.)
- 22. februāris — Aleksandrs Jegorovs (Александр Ильич Егоров), PSRS maršals (dzimis 1883.)
- 6. marts — Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann), vācu matemātiķis (dzimis 1852.)
- 21. aprīlis — Rihards Zariņš, latviešu grafiķis (dzimis 1869.)
- 25. aprīlis — Matīss Ārons, latviešu žurnālists, publicists (dzimis 1858.)
- 11. maijs — Jevgēņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867.)
- 14. maijs — Antons Benjamiņš, latviešu uzņēmējs (dzimis 1860.)
- 19. maijs — Kārlis Radeks, padomju politiķis (dzimis 1885.)
- 22. maijs — Ernsts Tollers (Ernst Toller), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893.)
- 27. maijs — Jozefs Rots (Joseph Roth), austriešu rakstnieks (dzimis 1894.)
- 14. augusts — Dāvids Rudzītis, Latvijas valsts darbinieks (dzimis 1881.)
- 23. septembris — Zigmunds Freids (Sigmund Freud), austriešu ārsts, psihoanalīzes pamatlicējs (dzimis 1856.)
- 28. novembris — Džeimss Neismits (James Naismith), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861.)
- 23. decembris — Antons Fokers (Anton Fokker), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890.)
[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
