1939. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Latvijā: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Laikapstākļi: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Sportā: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Kino: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. marts — PSRS nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. aprīlis — Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ernsts fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: "Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei".[1]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācbaltiešu izceļošana uz Polijas kampaņas laikā okupēto teritoriju.
  • 2. oktobris — uz Maskavu tika izsaukts ārlietu ministrs Vilhelms Munters, kur Josifs Staļins un ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas.
  • 5. oktobris — tika parakstīts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par PSRS protektorātu.[2]
  • 6. oktobris — Vācijas valsts kanclers Ādolfs Hitlers radiorunā, it kā rūpējoties "par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā", aicināja Baltijas vāciešus atgriezties Vācijā.
  • 30. oktobris — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju", kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to beidza pastāvēt vācbaltiešu minoritāte Latvijā un Igaunijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents Kārlis Ulmanis pavadīja ar vārdiem "Uz neatgriešanos!".

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķeguma HES tika palaists pirmais hidroagregāts.
  • Tika pabeigta Skultes zvejnieku ostas celtniecība.
  • Pamatojoties uz "ekonomisko neizaugsmi" pilsētas tiesības zaudē Lejasciems.
  • Dobelē tiek atklāta, pēc Paula Kundziņa projekta celtā, Latviešu biedrības nama ēka Baznīcas ielā 6.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Noziegumi pret cilvēci / Molotova—Ribentropa nozieguma hronika Arhivēts 2010. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē., vip.latnet.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 "Latvija Ulmaņlaiki" 13. sērija (1939)
  3. Laikraksts "Kurzemes Vārds" Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Nr. 30, 3. lpp, 05.02.1939.