1941. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
| Latvijā: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
| Laikapstākļi: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
| Sportā: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
| Kino: | 1938 1939 1940 - 1941 - 1942 1943 1944 |
Šajā lapā ir apkopoti 1941. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, vēlāk Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. janvāris — Rīgas pilī tika dibināta LPSR Pionieru pils (tagad Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils").
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. marts — no apgrozības pilnīgi tika izņemts lati un ieviesta PSRS naudas vienība — PSRS rublis.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. jūnijs — Latvijā tika veikta iedzīvotāju deportācija uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Deportēto skaits bija ap 15 400.[1]
- 14.—30. jūnijs — armijas vasaras treniņu nometnē pie Litenes notika Latvijas armijas karavīru nogalināšana un apcietināšana.
- 22. jūnijs — vācu armija iebruka Latvijas teritorijā.
- 26. jūnijs — vācu karaspēks ieņēma Daugavpili.
- 29. jūnijs — vācieši pabeidza Liepājas ieņemšanu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs:
- vācu karaspēks ieņēma Rīgu.
- saskaņā ar vēstures liecībām, tā dēvētā Arāja komanda piedalās Rīgas civiliedzīvotāju (ebreju) nogalināšanā Biķernieku mežā.
- 4. jūlijs:
- vācu karaspēks ieņēma Rēzekni.
- Rīgā tiek nodedzinātas vairākas sinagogas, to skaitā Lielā Horālā sinagoga; bojā iet nezināms skaits ebreju tautības civiliedzīvotāju.
- 6. jūlijs — vācieši uzspridzināja Lielo sinagogu Daugavpilī.
- 8. jūlijs — vācu karaspēks pabeidza Latvijas teritorijas ieņemšanu.
- 25. jūlijs — nodibināja Latvijas ģenerālapgabalu Ostlandes sastāvā
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. augusts — tiek slēgta atjaunotā "Pērkonkrusta" organizācija.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- oktobris — sākta Salaspils koncentrācijas nometnes celtniecība.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. novembris — Heinrihs Himlers izdeva pavēli par brīvprātīgās policijas vienību reorganizāciju un paplašināšanu okupētajās teritorijās.
- 10. novembris — Rīgā notika pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" dibināšanas sapulce.
- 18. novembris — iznāca nacionālās pretošanās kustības nelegālā laikraksta "Latvija" pirmais numurs.
- 30. novembris — notika pirmā lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija Rumbulā.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. decembris — notika otra lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija; abās kopā Rumbulā un geto teritorijā tika nogalināti ap 25 000 cilvēku.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- janvāris — Rīga, Lāčplēša ielā 37 tika dibināts Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris.[2]
- 27. janvāris — notika Jaunatnes teātra pirmā izrāde — "Buratīno piedzīvojumi".
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Kaugurieši" (režisors Voldemārs Pūce) [3][P 1]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. janvāris — Inta Čaklā, literatūrkritiķe (mirusi 2016. gadā)
- 2. februāris — Daina Riņķe, gleznotāja un pedagoģe (mirusi 2023. gadā)
- 18. februāris — Andrejs Dandzbergs, valsts darbinieks un uzņēmējs (miris 1996. gadā)
- 8. marts — Dace Skadiņa, aktrise un režisore (mirusi 2020. gadā)
- 9. marts — Ilga Kļaviņa, šahiste
- 26. marts:
- Rasma Garne, aktrise
- Marga Spertāle, kostīmmāksliniece
- 1. aprīlis - Rodrigo Rikards, režisors, scenārists un operators (miris 2014. gadā)
- 8. aprīlis — Astrīda Kairiša, aktrise (mirusi 2021. gadā)
- 12. aprīlis — Imants Skrastiņš, aktieris (miris 2019. gadā)
- 15. aprīlis — Nora Cēsniece, vitrāžiste
- 20. maijs — Imants Bodnieks, treka riteņbraucējs un treneris
- 26. maijs — Imants Kalniņš, komponists un politiķis
- 27. maijs — Uldis Vazdiks, aktieris (miris 2006. gadā)
- 29. jūlijs — Imants Lancmanis, mākslas vēsturnieks, restaurēšanas speciālists, gleznotājs, sabiedrisks darbinieks
- 3. augusts — Andris Staģis, vieglatlēts un inženieris
- 2. septembris — Anatolijs Šmits, šahists un treneris (miris 1998. gadā)
- 3. septembris — Sergejs Dolgopolovs, politiķis
- 29. septembris — Gunārs Freidenfelds, estrādes komponists un trompetists
- 8. novembris — Baņuta Ancāne, grafiķe
- 10. novembris — Ausma Ziedone-Kantāne, aktrise un politiķe (mirusi 2022. gadā)
- 18. novembris — Helga Dancberga, aktrise (mirusi 2019. gadā)
- 2. decembris — Juris Ekmanis, fiziķis, LZA prezidents (miris 2016. gadā)
- 31. decembris — Rihards Pīks, kinorežisors, kino darbinieks un politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. janvāris — Sudrabu Edžus (Morics Eduards Zilberts), rakstnieks (dzimis 1860. gadā)
- 22. februāris — Voldemārs Maldonis, luterāņu mācītājs, teologs (dzimis 1870. gadā)
- 25. marts — Kārlis Goppers, ģenerālis (dzimis 1876. gadā)
- 29. marts — Vilhelms Rozenieks, luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā)
- 25. aprīlis — Fricis Apšenieks, šahists (dzimis 1894. gadā)
- 23. jūnijs:
- Meletijs Kaļistratovs (Мелетий Архипович Каллистратов), politiķis (dzimis 1896. gadā)
- Kārlis Ozols, diplomāts, publicists (dzimis 1882. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Blumbergs, agronoms un politiķis (dzimis 1886. gadā)
- 27. jūlijs:
- Mārtiņš Hartmanis, armijas ģenerālis (dzimis 1882. gadā)
- Otto Zeltiņš (Goldfelds) (Otto Goldfeld), virsnieks (dzimis 1889. gadā)
- 30. jūlijs:
- Hugo Celmiņš, politiķis (dzimis 1877. gadā)
- Hugo Rozenšteins, ģenerālis (dzimis 1892. gadā)
- 9. novembris — Vilis Holcmanis, jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā)
- 27. novembris — Ansis Petrevics, jurists un politiķis (dzimis 1882. gadā)
- 7. decembris — Frīdrihs Vesmanis, jurists un politiķis (dzimis 1875. gadā)
- 15. decembris — Jūlijs Lācis, rakstnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1892. gadā)
- 19. decembris — Arturs Kāposts, jurists, politiķis (dzimis 1888. gadā)
- 25. decembris — Aleksandrs Grīns (Jēkabs Grīns), rakstnieks (dzimis 1895. gadā)
- 31. decembris — Jānis Vītiņš, operdziedātājs, karavīrs un politiķis (dzimis 1897. gadā)
- nezināms datums:
- Maksis Grīnguts, Latvijas armijas seržants (dzimis 1896. gadā)
- Josifs Hops, Latvijas armijas dižkareivis (dzimis 1898. gadā)
- Staņislavs Ivbuls, politiķis (dzimis 1884. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēc K. Zariņa darba motīviem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «GRĀMATA AIZVESTIE. 1941. GADA 14. JŪNIJS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 6. jūlijā.
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 1. sērija (1951-1953)
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |