1943. gads Latvijā
Vikipēdijas raksts
| Pasaulē: | 1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946 |
| Latvijā: | 1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946 |
| Laikapstākļi: | 1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946 |
| Sportā: | 1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946 |
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 24. janvāris — Otrais pasaules karš: Trešā reiha reihsfīrers Heinrihs Himlers mēneša sākumā apmeklējot Ļeņingradas fronti vienpersoniski pavēlēja vācu 2. motorizēto SS brigādi, kas pēc sava sastāva bija internacionāla, pārformēt par latviešu brigādi (2. latviešu SS brigāde, no 1944. 19. ieroču SS grenadieru divīzija) un latviešu bataljonus pārdēvēt par leģionu. Par pamatu tam bija brigādei piekomandēto latviešu vienību izrādītā varonība.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 8. februāris — Otrais pasaules karš: 2. motorizētajai SS brigādei piedalītās latviešu vienības oficiāli ieskaitītas tās sastāvā. Šī diena faktiski ir Latviešu leģiona pastāvēšanas pirmā diena.
- 10. februāris — Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers izdod oficiālu pavēli par Latviešu SS brīvprātīgā leģiona izveidi.
- 15. februāris — Otrais pasaules karš: Vācijas SS Vadības galvenā pārvalde izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.
- 26. februāris — Otrais Pasaules karš: izdota pavēle par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu (15. ieroču SS grenadieru divīzija).
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 23. marts — tika sākta Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. ieroču SS grenadieru divīzijas) formēšana.
- 31. marts — ģenerāli Rūdolfu Bangerski iecēla par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 22. jūlijs — no Ventspils ar zvejnieku laivu Gotlandē ieradās Leonīds Siliņš, kurš Zviedrijā nogādāja informācijas materiālu par padomju okupācijas laiku un stāvokli Latvijā vācu okupācijas apstākļos.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 14. janvāris — Mariss Jansons, diriģents
- 2. marts — Skaidrīte Smildziņa-Budovska, basketboliste
- 16. marts — Kārlis Strēlis, basketbolists, sporta ārsts, pedagogs, politiķis
- 27. aprīlis — Jānis Gilis, futbola treneris (miris 2000.)
- 10. jūlijs — Viktors Skudra, jurists un politiķis (miris 2011.)
- 3. augusts — Alfrēds Čepānis, politiķis
- 3. oktobris — Uldis Dumpis, aktieris
- nezināms datums — Jānis Āboltiņš, ekonomists un politiķis (miris 2006.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 20. janvāris — Ēvalds Rimbenieks, mācītājs, politiķis (1888)
- 16. marts — Jānis Volonts, politiķis (1882)
- 28. marts — Kārlis Bētiņš, šahists (1867)
- 24. maijs — Fricis Virsaitis (Fricis Eltermanis), ģenerālis (1882)
- 7. jūlijs — Ludvigs Ēķis, sabiedrisks darbinieks (1892)
- 19. augusts — Ludvigs Adamovičs luterāņu mācītājs (1884)
- 20. augusts — Kārlis Ducmanis, advokāts, publicists, diplomāts (1881)
- 26. augusts — Vladimirs Petrovs (Владимир Михайлович Петров), šahists (1908)
- 5. novembris — Aspazija (Elza Pliekšāne), literāte un politiķe (1865)
- nezināms datums — Ansis Buševics, advokāts un politiķis (1878)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
