1945

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 1945. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1945 nozīmēm.

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1930-1939 1940-1949 1950-1959
Gadi:	1942 1943 1944 1945 1946 1947 1948

1945. gada citi notikumi:

1945 (MCMXLV) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

5. janvāris - Padomju Savienība izveido jaunu, promaskaviski noskaņotu Polijas valdību.
7. janvāris - Britu ģenerālis Bernards Montgomerijs (Bernard Montgomery) sniedz preses konferenci Zonhovenā (Zonhoven) aprakstot savu darbību Bulgas kaujā.
12. janvāris - Otrais pasaules karš: Padomju Savienība uzsāk ļoti liela mēroga ofensīvu Austrumeiropā pret vācu spēkiem.
13. janvāris - padomju patruļa Ungārijā arestēja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
16. janvāris - Ādolfs Hitlers pārvācās savā apakšzemes bunkurā, kas arī ir pazīstams kā Fīrera bunkurs.
17. janvāris:
- Otrais pasaules karš: Padomju spēki okupē Varšavu
- Holokausts: Nacisti uzsāka Aušvices koncentrācijas nometnes evakuāciju.
- zviedru diplomāts Rauls Valenbergs pazuda Ungārijā, kamēr atrodas padomju apcietinājumā.
20. janvāris:
- Frenklins Delano Rūzvelts tiek ceturto reizi tiek inaugurēts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, kas ir bezprecedenta gadījums.
- Ungārija izstājās no Otrā pasaules kara un piekrīt pamieram ar sabiedrotajiem.
24. janvāris - Tiek veikts pirmais veksmīgais vāciešu A4b raķetes izmēģinājums.
27. janvāris - Sarkanā Armija ierodoties Aušvicē un Birkenavā (Birkenau), atrod nacistu koncentrācijas nometnes, kurās ir nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku.
28. janvāris - Otrais pasaules karš: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedz Ķīnu pa atjaunoto Birmas ceļu.
30. janvāris - Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdam torpedē vācu pasažieru kuģi Wilhelm Gustloff, uz kura atrodas apmēram 6000 - 10000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāžas un nogrimst. Bojā iet apmēram 5200 - 9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem).
31. janvārs - ASV ierindniekam Edijam Slovikam tika izpildīts nāvessods nošaujot par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš Amerikas pilsoņu kara, kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par dezertēšanu.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

2. februāris - Otrais pasaules karš: ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Britu premjers Vinstons Čērčils dodas uz tikšanos ar padomju diktatoru Josifu Staļinu Jaltas konferences ietvaros.
3. februāris - Otrais pasaules karš: PSRS piekrīt pievienoties Klusā okeāna karam pret Japānu
4. februāris - Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāk Jaltas konferenci, kas beidzas 11. februārī.
6. februāris - franču rakstnieks Roberts Brasilā tiek sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem
7. februāris - Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis Duglass Makartūrs atgriežas Manilā
9. februāris - Valters Ulbrihts Maskavā kļūst par vācu komunistu līderi
10. februāris - Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdē vācu laineri (SS General von Steuben)
13. februāris:
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki ieņemBudapeštu, kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta
- Otrais pasaules karš: Karaliskie Gaisa Spēki bombardē Drēzdeni
14. februāris - Čīle, Ekvadora, Paragvaja un Peru pievienojās ANO
16. februāris - ASV spēki atguva Batānas pussalu
19. februāris - Otrais pasaules karš: Ivodzimas kauja - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izgāja Ivodzimas krastos uzsākot kauju
21. februāris - Pēnemindē vācieši palaiž pēdējo A4 (V-2) raķeti
23. februāris:
- Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasnied Surabači kalna virsotni, kur tiek nofotografēti paceļot ASV karogu.Vēlāk foto iegūst Pulicera prēmiju.
- Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvo Filipīnu galvaspilsētu
- Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija Poznaņā, pilsētu atbrīvo Sarkanā Armija un poļu spēki.
24. februāris - Ēģiptes premjers Ahmeds Mahers Paša tika nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

3. marts - Otrais pasaules karš: Iepriekš neitrālā Somija paziņo par karu pret ass valstīm.
6. marts - tika izveidota komunistiski noskaņota valdība Rumānijā.
7. marts - Otrais pasaules karš: Amerikāņu armija sagrāba tiltu pār Reinu pie Remāgenas un uzsāk tā šķēršošanu.
8. marts - Josips Tito izveidoja Dienvidslāvijas valdību.
9. marts - Otrais pasaules karš: Amerikāņu B-29 bumbvedēji veica uzlidojumu Japānai ar degbumbām. Tokijā uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku rezultātā iet bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.
16. marts - Otrais pasaules karš: Ivodzimas kaujas (Battle of Iwo Jima ) beigas, lai gan vēl ir daži, nelieli japāņu pretestības rajoni.
17. marts - Otrais pasaules karš: 331 amerkāņu bumbvedējs B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai Kobei ugunsgrēku rezultātā tiek nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku.
18. marts - Otrais pasaules karš: 1 250 amerikānu bumbvedēji veic uzlidojumu Berlīnei.
19. marts:
- Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers izdeva Izdedzinātās zemes pavēli ("Nero Decree"), kas paredz iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus.
- pie Japānas krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī USS Franklin, tiek nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis.
21. marts - Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvo Mandalaju Birmā
27. marts - vācieši palaiž pēdējās A4 (V-2) raķetes uz Londonu
30. marts - Otrais pasaules karš: Padomju spēki iegāja Austrijā un ieņēma Vīni.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

1. aprīlis - Otrais Pasaules karš: ASV spēki, izceļoties Okinavā, uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, un sākas Okinavas kauja.
4. aprīlis - Otrais Pasaules karš: Amerikāņu karavīri atbrīvoja Orfdurfas nāves nometni Vācijā.
7. aprīlis - Kantaro Suzuki kļūst par Japānas premjerministru.
10. aprīlis - sabiedroto spēki atbrīvoja pirmo nacistu oncentrācijas nometni - Būhenvaldi
12. aprīlis - nomira ASV prezidents Fraeklins Rūzvelts; viceprezidents Harijs Trūmens pārņēma prezidenta pilnvaras.
15. aprīlis - Tiek atbrīvota Bergenas-Belzenas koncentrācijas nometne.
30. aprīlis - Ādolfs Hitlers un viņa sieva Eva Hitlere (Brauna), ar kuru viņš ir precējies tikai vienu dienu, izdara pašnāvību, par Vācijas prezidentu kļūst Karls Dēnics, bet Hitleru kanclera amatā nomaina Jozefs Gebelss.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

1. maijs:
- Hamburgas Radio paziņoja, ka Ādolfs Hitlers ir kritis kaujā, "...cīnoties ar boļševismu līdz pēdejam elpas vilcienam."
- Jozefs Gēbelss un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad ir nogalinājuši sešus savus bērnus.
- Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu ieiet Triestē.
2. maijs:
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienība paziņo par Berlīnes ieņemšanu. Padomju karavīri pacēļ sarkano karogu virs Reihstāga.
- Otrais pasaules karš: Jaunzēlandes 2. divīzijas karavīri iegāja Triestē dienu pēc Dienvidslāvijas spēkiem. Vācu armija padevās Jaunzēlandes spēkiem.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

1. jūnijs - britu spēki pārņēma kontroli pār Libānu un Sīriju .
5. jūnijs - Sabiedroto kontroles padomes militārās okupācijas valdība formāli stājās spēka lielākajā daļa Vācijas.
6. jūnijs - Norvēģijas karalis Hakons VII atgriezās Novēģijā.
11. jūnijs - Viljams Loins Makenzijs Kings tika pārvēlēts par Kanādas premjierministru.
12. jūnijs - Dienvidslāvijas armija atstāja Triestu Jaunzēlandes armijas kontrolē.
21. jūnijs - Otrais pasaules karš: Okinavas kaujas beigas.
24. jūnijs - Otrais pasaules karš: Notika uzvaras parāde Sarkanajā laukumā
25. jūnijs - Šons T. Okelijs tika ievēlēts par otro Īrijas prezidentu.
26. jūnijs - tika noslēgta ANO harta.
29. jūnijs - Čehoslovākija atdeva Rutēniju Padomju Savienībai .

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

21. jūlijs - Harijs Trūmens apstiprināja atombumbu lietošanas pavēli.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

6. augusts - Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Hirosimu.
9. augusts - Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Nagasaki.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

2. septembris - Otrais pasaules karš beidzas ar Japānas padošanos.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

24. oktobris - tika dibināta ANO.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

29. novembris - tika dibināta Dienvidslāvijas Sociālistu Republika.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

27. decembris - Vašingtonā, ASV tika dibināts Starptautiskais valūtas fonds

[izmainīt šo sadaļu] Nezināmi datumi

Viļaka ieguva pilsētas tiesības.

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

6. februāris - Bobs Mārlijs (Bob Marley), jamaikiešu dziedātājs (miris 1981.)
15. aprīlis - Revazs Dzodzuašvili, gruzīnu futbolists
24. jūnijs - Jānis Vīķelis, latviešu politiķis (miris 2005.)
3. novembris - Gerds Millers (Gerd Müller), vācu futbolists

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

26. marts - Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George), Lielbritānijas premjerministrs (dzimis 1863.)
31. marts:
- Hanss Fišers, vācu ķīmiķis un Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1881.)
- Anna Franka, vācu izcelmes, dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929.)
12. aprīlis – Frenklins Delano Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt), 32. ASV prezidents (dzimis 1882)
30. aprīlis – Ādolfs Hitlers, Vācijas diktators (dzimis 1889.)
1. maijs - Jozefs Gēbelss (Joseph Goebbels, dz. 1897), vācu politiķis
10. augusts - Roberts H. Godards (Robert Hutchings Goddard), amerikāņu zinātnieks (dzimis 1882.)
31. augusts - Stefans Banahs (Stefan Banach), poļu matemātiķis (dzimis 1892.)
20. novembris - Frānsiss Astons (Francis William Aston), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877.)