1945. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1942 1943 1944 - 1945 - 1946 1947 1948 |
| 1945. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1945. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1945 MCMXLV |
| Ab urbe condita | 2698 |
| Armēņu kalendārs | 1394 ԹՎ ՌՅՂԴ |
| Ķīniešu kalendārs | 4641 – 4642 甲申 – 乙酉 |
| Etiopu kalendārs | 1937 – 1938 |
| Ebreju kalendārs | 5705 – 5706 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2000 – 2001 |
| - Shaka Samvat | 1867 – 1868 |
| - Kali Juga | 5046 – 5047 |
| Irānas kalendārs | 1323 – 1324 |
| Islāma kalendārs | 1364 – 1365 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1945 (MCMXLV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 5. janvāris — Padomju Savienība izveido jaunu, pro-maskaviski noskaņotu Polijas valdību.
- 7. janvāris — Britu ģenerālis Bernards Montgomerijs (Bernard Montgomery) sniedz preses konferenci Zonhovenā (Zonhoven) aprakstot savu darbību Ardēnu operācijā.
- 12. janvāris — Otrais pasaules karš: Padomju Savienība uzsāk ļoti liela mēroga ofensīvu Austrumeiropā pret vācu spēkiem.
- 13. janvāris — padomju patruļa Ungārijā arestēja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
- 16. janvāris — Ādolfs Hitlers pārvācās savā apakšzemes bunkurā, kas ir pazīstams arī kā Fīrera bunkurs.
- 17. janvāris —
- Otrais pasaules karš: Padomju spēki okupē Varšavu
- Holokausts: Nacisti uzsāka Aušvices koncentrācijas nometnes evakuāciju.
- zviedru diplomāts Rauls Valenbergs pazuda Ungārijā, kamēr atrodas padomju apcietinājumā.
- 20. janvāris —
- Frenklins Delano Rūzvelts tiek ceturto reizi tiek inaugurēts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, kas ir bezprecedenta gadījums.
- Ungārija izstājās no Otrā pasaules kara un piekrīt pamieram ar sabiedrotajiem.
- 24. janvāris — Tiek veikts pirmais veiksmīgais vāciešu A4b raķetes izmēģinājums.
- 27. janvāris — Sarkanā Armija ierodoties Aušvicē un Birkenavā (Birkenau), atrod nacistu koncentrācijas nometnes, kurās ir nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku.
- 28. janvāris — Otrais pasaules karš: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedz Ķīnu pa atjaunoto Birmas ceļu.
- 30. janvāris — Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdām torpedē vācu pasažieru kuģi Wilhelm Gustloff, uz kura atrodas apmēram 6000 - 10 000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāžas un nogrimst. Bojā iet apmēram 5200 - 9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem).
- 31. janvāris — ASV ierindniekam Edijam Slovikam tika izpildīts nāvessods nošaujot par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš Amerikas pilsoņu kara, kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par dezertēšanu.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 2. februāris — Otrais pasaules karš: ASV prezidents Frenklins Rūzvelts un Britu premjers Vinstons Čērčils dodas uz tikšanos ar padomju diktatoru Josifu Staļinu Jaltas konferences ietvaros.
- 3. februāris — Otrais pasaules karš: PSRS piekrīt pievienoties Klusā okeāna karam pret Japānu
- 4. februāris — Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāk Jaltas konferenci, kas beidzas 11. februārī.
- 6. februāris — franču rakstnieks Roberts Brasilā tiek sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem
- 7. februāris — Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis Duglass Makarturs atgriežas Manilā
- 9. februāris — Valters Ulbrihts Maskavā kļūst par vācu komunistu līderi
- 10. februāris — Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdē vācu laineri (SS General von Steuben)
- 13. februāris —
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki ieņemBudapeštu, kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta
- Otrais pasaules karš: Karaliskie Gaisa spēki bombardē Drēzdeni
- 14. februāris — Čīle, Ekvadora, Paragvaja un Peru pievienojās ANO
- 16. februāris — ASV spēki atguva Batānas pussalu
- 19. februāris — Otrais pasaules karš: Ivodzimas kauja - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izgāja Ivodzimas krastos uzsākot kauju
- 21. februāris — Pēnemindē vācieši palaiž pēdējo A4 (V-2) raķeti.
- 23. februāris —
- Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasnied Surabači kalna virsotni, kur tiek nofotografēti paceļot ASV karogu.Vēlāk foto iegūst Pulicera prēmiju.
- Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvo Filipīnu galvaspilsētu
- Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija Poznaņā, pilsētu atbrīvo Sarkanā Armija un poļu spēki.
- 24. februāris — Ēģiptes premjers Ahmeds Mahers Paša tika nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 3. marts — Otrais pasaules karš: Iepriekš neitrālā Somija paziņo par karu pret ass valstīm.
- 6. marts — tika izveidota komunistiski noskaņota valdība Rumānijā.
- 7. marts — Otrais pasaules karš: Amerikāņu armija sagrāba tiltu pār Reinu pie Remāgenas un uzsāk tā šķērsošanu.
- 8. marts — Josips Tito izveidoja Dienvidslāvijas valdību.
- 9. marts — Otrais pasaules karš: Amerikāņu B-29 bumbvedēji veica uzlidojumu Japānai ar degbumbām. Tokijā uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku rezultātā iet bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.
- 16. marts — Otrais pasaules karš: Ivodzimas kaujas (Battle of Iwo Jima ) beigas, lai gan vēl ir daži, nelieli japāņu pretestības rajoni.
- 17. marts — Otrais pasaules karš: 331 amerikāņu bumbvedējs B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai Kobei ugunsgrēku rezultātā tiek nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku.
- 18. marts — Otrais pasaules karš: 1 250 amerikāņu bumbvedēji veic uzlidojumu Berlīnei.
- 19. marts —
- Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers izdeva Izdedzinātās zemes pavēli ("Nerobefehl"), kas paredz iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus.
- pie Japānas krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī USS Franklin, tiek nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis.
- 21. marts — Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvo Mandalaju Birmā
- 27. marts — vācieši palaiž pēdējās A4 (V-2) raķetes uz Londonu
- 30. marts — Otrais pasaules karš: Padomju spēki iegāja Austrijā un ieņēma Vīni.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 1. aprīlis — Otrais Pasaules karš: ASV spēki, izceļoties Okinavā, uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, un sākas Okinavas kauja.
- 4. aprīlis — Otrais Pasaules karš: Amerikāņu karavīri atbrīvoja Orfdurfas nāves nometni Vācijā.
- 7. aprīlis — Kantaro Suzuki kļūst par Japānas premjerministru.
- 10. aprīlis — sabiedroto spēki atbrīvoja pirmo nacistu koncentrācijas nometni - Būhenvaldi.
- 12. aprīlis — nomira ASV prezidents Frenklins Rūzvelts; viceprezidents Harijs Trūmens pārņēma prezidenta pilnvaras.
- 15. aprīlis — Tiek atbrīvota Bergenas-Belzenas koncentrācijas nometne.
- 17. aprīlis — Dibināta Austrijas Tautas partija.
- 30. aprīlis — Ādolfs Hitlers un viņa sieva Eva Hitlere (Brauna), ar kuru viņš ir precējies tikai vienu dienu, izdara pašnāvību, par Vācijas prezidentu kļūst Karls Dēnics, bet Hitleru kanclera amatā nomaina Jozefs Gebelss.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs —
- Hamburgas radio paziņoja, ka Ādolfs Hitlers ir kritis kaujā, "...cīnoties ar boļševismu līdz pēdējam elpas vilcienam."
- Jozefs Gēbelss un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad ir nogalinājuši sešus savus bērnus.
- Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu ieiet Triestē.
- 2. maijs —
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienība paziņo par Berlīnes ieņemšanu. Padomju karavīri paceļ sarkano karogu virs Reihstāga.
- Otrais pasaules karš: Jaunzēlandes 2. divīzijas karavīri iegāja Triestē dienu pēc Dienvidslāvijas spēkiem. Vācu armija padevās Jaunzēlandes spēkiem.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūnijs — britu spēki pārņēma kontroli pār Libānu un Sīriju .
- 5. jūnijs — Sabiedroto kontroles padomes militārās okupācijas valdība formāli stājās spēka lielākajā daļa Vācijas.
- 6. jūnijs — Norvēģijas karalis Hakons VII atgriezās Norvēģijā.
- 11. jūnijs — Viljams Loins Makenzijs Kings tika pārvēlēts par Kanādas premjerministru.
- 12. jūnijs — Dienvidslāvijas armija atstāja Triestu Jaunzēlandes armijas kontrolē.
- 21. jūnijs — Otrais pasaules karš: Okinavas kaujas beigas.
- 24. jūnijs — Otrais pasaules karš: Notika uzvaras parāde Sarkanajā laukumā
- 25. jūnijs — Šons T. Okelijs tika ievēlēts par otro Īrijas prezidentu.
- 26. jūnijs — tika noslēgta ANO harta.
- 29. jūnijs — Čehoslovākija atdeva Rutēniju Padomju Savienībai .
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 16. jūlijs — Manhetenas projekts: ASV pirmoreiz pasaulē veica atombumbas ("Lietiņa") izmēģinājuma sprādzienu pie Alamogordo, Ņūmeksikā.
- 21. jūlijs — Harijs Trūmens apstiprināja atombumbu lietošanas pavēli.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 6. augusts — Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Hirosimu.
- 9. augusts — Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Nagasaki.
- 17. augusts — Sākās Indonēzijas nacionālā revolūcija.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 2. septembris:
- Otrais pasaules karš beidzas ar Japānas padošanos.
- Hanoja oficiāli kļuva par Vjetnamas galvaspilsētu.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 24. oktobris — tika dibināta ANO.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 29. novembris — tika dibināta Dienvidslāvijas Sociālistu Republika.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 27. decembris — Vašingtonā, ASV tika dibināts Starptautiskais valūtas fonds
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 6. februāris — Bobs Mārlijs (Bob Marley), Jamaikas dziedātājs (miris 1981.)
- 13. aprīlis — Kārlis Krēsliņš, latviešu militārpersona
- 15. aprīlis — Revazs Dzodzuašvili, gruzīnu futbolists
- 14. maijs — Vladislavs Ardzinba (Владислав Григори-иҧа Арӡынба), Abhāzijas prezidents (miris 2010.)
- 17. jūnijs — Edijs Merkss (Edouard Merckx), Beļģijas riteņbraucējs
- 14. augusts — Stīvs Martins (Steve Martin), ASV aktieris
- 11. septembris — Francs Bekenbauers (Franz Anton Beckenbauer), Vācijas futbolists, treneris
- 17. septembris — Fils Džeksons (Phil Jackson), ASV basketbolists, treneris
- 21. septembris — Aivars Kreituss, latviešu politiķis
- 3. novembris — Gerds Millers (Gerd Müller), vācu futbolists
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 14. janvāris — Vilhelms Purvītis, latviešu gleznotājs (dzimis 1872.)
- 19. marts — Mārtiņš Vācietis, latviešu ģenerālis (dzimis 1873.)
- 26. marts — Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863.)
- 31. marts —
- Hanss Fišers (Hans Fischer), vācu ķīmiķis (dzimis 1881.)
- Anna Franka (Anne Frank), Vācijā dzimusi ebreju dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929.)
- 9. aprīlis —
- Dītrihs Bonhēfers (Dietrich Bonhoeffer), vācu teologs (dzimis 1906.)
- Vilhelms Kanariss (Wilhelm Franz Canaris), vācu izlūks (dzimis 1887.)
- 12. aprīlis — Frenklins Delano Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt), 32. ASV prezidents (dzimis 1882)
- 13. aprīlis — Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer), vācu filozofs (dzimis 1874.)
- 21. aprīlis — Valters Models (Walter Model), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891.)
- 22. aprīlis — Kēte Kolvica (Käthe Kollwitz), vācu māksliniece (dzimusi 1867.)
- 28. aprīlis — Benito Musolini (Benito Mussolini), Itālijas diktators (dzimis 1893.)
- 30. aprīlis — Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler), Vācijas diktators (dzimis 1889.)
- 1. maijs — Jozefs Gēbelss (Joseph Goebbels), Vācijas politiķis (dzimis 1897.)
- 4. maijs — Fedors fon Boks (Fedor von Bock), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880.)
- 5. maijs — Oto Heinrihs Drekslers (Otto-Heinrich Drechsler), Vācijas amatpersona (dzimis 1895.)
- 14. maijs — Volfgangs Lits (Wolfgang Lüth), vācu kara jūrnieks (dzimis 1913.)
- 23. maijs — Heinrihs Himlers (Heinrich Himmler), vācu amatpersona (dzimis 1900.)
- 16. jūnijs — Nikolajs Berzarins (Николай Эрастович Берзарин), PSRS ģenerālpulkvedis (dzimis 1904.)
- 27. jūnijs — Emils Hāha (Emil Hácha), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1872.)
- 12. jūlijs — Volframs fon Rihthofens (Wolfram von Richthofen), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1895.)
- 10. augusts — Roberts H. Godards (Robert Hutchings Goddard), ASV zinātnieks (dzimis 1882.)
- 31. augusts — Stefans Banahs (Stefan Banach), poļu matemātiķis (dzimis 1892.)
- 15. septembris — Antons Vēberns (Anton Webern), austriešu komponists (dzimis 1883.)
- 26. septembris — Bēla Bartoks (Bartók Béla), ungāru komponists (dzimis 1881.)
- 15. oktobris — Pjērs Lavals (Pierre Laval), franču politiķis (dzimis 1883.)
- 24. oktobris — Vidkuns Kvislings (Vidkun Quisling), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887.)
- 8. novembris — Augusts fon Makenzens (August von Mackensen), vācu karavīrs (dzimis 1849.)
- 20. novembris — Frānsiss Astons (Francis William Aston), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Fizikā — Volfgangs Pauli
- Ķīmijā — Arturi Ilmari Virtanens
- Fizioloģijā vai medicīnā — Aleksandrs Flemings, Ernests Boriss Čeins, Hovards Volters Florejs
- Literatūrā — Gabriela Mistrāla
- Miera prēmija — Kordels Halls (Cordell Hull)
