1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
XVI Olimpiskās spēles
Olympic logo 1956.png

Norises vieta Valsts karogs: Austrālija Melburna, Austrālija
Dalībvalstis 72
Sportisti 3 314
Disciplīnas 145 (17 sporta veidos)
Atklāšanas ceremonija 2. novembrī
Noslēguma ceremonija 8. decembrī
Oficiāli atklāja Edinburgas hercogs Princis Filips
Sportistu zvērests Džons Lendijs
Olimpiskā lāpa Rons Klārks
Stadions Melburnas kriketa laukums

1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles bija sešpadsmitās Vasaras Olimpiskās spēles. Tās no 1956. gada 2. novembra līdz 8. decembrim notika Austrālijas pilsētā Melburnā. Oficiāli spēles atklāja Edinburgas hercogs Princis Filips. Olimpisko uguni iededza Rons Klārks. Sakarā ar karantīnas kārtību, jāšanas sacensības norisinājās dažus mēnešus agrāk Stokholmā, Zviedrijā.[1] Šis bija otrs gadījums Olimpisko spēļu vēsturē, kad sacensības norisinās divās valstīs. Pirmā reize bija 1920. gada Antverpenes Olimpiādē, kad burāšanas braucieni norisinājās Nīderlandē. Tāpat šīs bija pirmās Olimpiskās spēles, kas norisinājās dienvidu puslodē un nenotika Eiropā, Āzijā vai Ziemeļamerikā.

Melburnas Olimpiskajās spēlēs piedalījās 72 valstis, kuras pārstāvēja 3314 sportisti. Kopumā tika sadalīti 145 medaļu komplekti 17 sporta veidos.

Spēļu rīkošanas vietas izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melburna par 16. Vasaras Olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 1949. gada 28. aprīlī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Romā, Itālijā. Melburna par spēļu rīkošanas tiesībām apsteidza šādas pilsētas: Buenosairesa, Losandželosa, Detroita, Mehiko, Čikāga, Mineapolisa, Filadelfija, Sanfrancisko.

Interesantākie fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Olimpiskais čempions vesera un diska mešanā Harolds Konolijs (ASV) un Olga Fikotova Melburnā kļuva par pāri un vēlāk Prāgā apprecējās.
  • ungāru bokseris Lāslo Pāps uzvarēja trešo reizi pēc kārtas.
  • PSRS pirmo reizi ieguva vairāk medaļu nekā ASV.
  • spēles Austrālijā sakarā ar lēnajiem sagatavošanas darbiem gandrīz tika atceltas.

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Valsts 11 Zelts 22 Sudrabs 33 Bronza Kopā
1 Karogs: Padomju Savienība PSRS 37 29 32 98
2 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 32 25 17 74
3 Karogs: Austrālija Austrālija (mājinieki) 13 8 14 35
4 Karogs: Ungārija Ungārija 9 10 7 26
5 Karogs: Itālija Itālija 8 8 9 25
6 Karogs: Zviedrija Zviedrija 8 5 6 19
7 Flag of German Olympic Team 1960-1968.svg Apvienotā Vācija 6 13 7 26
8 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 6 7 11 24
9 Karogs: Rumānija Rumānija 5 3 5 13
10 Karogs: Japāna Japāna 4 10 5 19

Latviešu tautības sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākais sasniegums individuālos sporta veidos latviešu sportistiem bija Ineses Jaunzemes iespētais Olimpisko spēļu rekords šķēpa mešanā (53,86 m), pārspējot pasaules rekorda īpašnieci Danu Zatopkovu (Čehoslovakija), kura palika ceturtā, arī viņas vīru Emilu Zatopeku vajāja neveiksmes un viņš soļošanā bija vien 6. vietā. Jaunzemes, tobrīd medicīnas studentes, starts izraisīja milzīgu publikas uzmanību, latvietes nopietnākā konkurente bija čīliete Marlēne Ārensa, kuru trenēja latvietis Edgars Laipenieks. Ilgu laiku tas bija lielākais latviešu sieviešu sportistu panākums Olimpiskajās spēlēs.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]