1965. gads Latvijā
Vikipēdijas raksts
| Pasaulē: | 1962 1963 1964 - 1965 - 1966 1967 1968 |
| Latvijā: | 1962 1963 1964 - 1965 - 1966 1967 1968 |
| Laikapstākļi: | 1962 1963 1964 - 1965 - 1966 1967 1968 |
| Sportā: | 1962 1963 1964 - 1965 - 1966 1967 1968 |
Šajā lapā ir apkopoti 1965. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Satura rādītājs |
Notikumi[izmainīt šo sadaļu]
Aprīlis[izmainīt šo sadaļu]
- Rīgā tika novērots vissausākais mēnesis, kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.
Jūlijs[izmainīt šo sadaļu]
Septembris[izmainīt šo sadaļu]
- 11. septembris — atzīmējot Raiņa 100. dzimšanas dienu, notika pirmās Dzejas dienas[1] un Komunāru parkā (tagadējā Esplanādē) tika atklāts Kārļa Zemdegas piemineklis Rainim.
Oktobris[izmainīt šo sadaļu]
- 12. oktobris — ekspluatācijā tika nodota Rīgas Sporta manēža (Maskavas iela 160). Tajā ietilpa lielā vieglatlētikas arēna (2 004 m²) ar 2 500 skatītāju vietām, trīs skrejceļi (pa apli 160,4 metri, celiņu garums taisnē — 60 metri), lodes grūšanas, divi tāllēkšanas, kā arī trīssoļu lēkšanas un kārtslēkšanas sektors.
Decembris[izmainīt šo sadaļu]
Tika iedarbināts jaunuzceltās Pļaviņu HES pirmais hidroagregāts.
- 28. decembris — atklāja Latvijas PSR pirmo sabiedriskās ēdināšanas kombinātu "Vefietis".
Nezināms datums[izmainīt šo sadaļu]
- Rīga tika uzņemta Vispasaules sadraudzības pilsētu federācijā.
- Tika pabeigta Rīgas dzelzceļa stacijas pieguļošā pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). Tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis.
- VEF kultūras pilī 16 dienas notika publiska tiesas prāva (paraugprāva) pret Jāzepu Basankoviču, Jāni Krasovski un Pēteri Valčuku. Tiesas galvēnā epizode bija 235 cilvēku nošaušana 1942. gada 2. janvārī Audriņu ciemā.[2]
- Jūrmalā, Bulduros tika atklāts restorāns "Jūras Pērle" (arhitekts Josifs Goldenbergs).[3]
- Tika uzsākta Zemkopības ministrijas augstceltnes būvniecības darbi.[P 1]
- Ekspluatācijā tika nodota Rīgas jūras pasažieru stacija.
Kultūra[izmainīt šo sadaļu]
Mākslas filmas[izmainīt šo sadaļu]
- ""Tobago" maina kursu" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Hipokrata zvērests" (režisore Ada Armīda Neretniece)
- "Sūtņu sazvērestība" (režisors Nikolajs Rozancevs)
Īsmetrāžas, spēlfilmas[izmainīt šo sadaļu]
- "Divi" (režisors Mihails Bogins)
Dzimuši[izmainīt šo sadaļu]
- 14. janvāris — Nils Melngailis, uzņēmējs
- 19. janvāris — Aigars Grauba, mūziķis, kinorežisors
- 13. marts — Signe Bāliņa, ekonomiste, politiķe
- 25. marts — Guntars Račs, mūziķis, producents
- 11. aprīlis — Zigfrīds Muktupāvels, mūziķis, dziedātājs
- 27. aprīlis — Alvis Hermanis, režisors un aktieris
- 30. aprīlis — Ilmārs Rimšēvičs, finansists
- 9. maijs — Gundars Daudze, ārsts, politiķis
- 8. septembris — Āris Žīgurs, inženieris, uzņēmējs
- 6. oktobris — Aldis Kušķis, politiķis
- 24. oktobris — Sandis Prūsis, bobslejists
- 26. oktobris — Juris Silovs, jurists, regbists, politiķis
Miruši[izmainīt šo sadaļu]
- 24. janvāris — Nikolajs Loskis, Latvijā dzimis filosofs, (dzimis 1870)
- 20. februāris — Jānis Balodis, Latvijas armijas ģenerālis, virspavēlnieks (dzimis 1881)
- 24. februāris — Herberts Cukurs, aviators un Arāja komandas dalībnieks (dzimis 1900)
- 11. aprīlis — Oskars Dankers, ģenerālis (dzimis 1883)
- 8. maijs — Gustavs Vanags, ķīmiķis (dzimis 1891)
- 24. maijs — Ludis Bērziņš, luterāņu mācītājs, akadēmiskais darbinieks (dzimis 1870)
- 25. jūlijs — Ādolfs Kaktiņš, operdziedonis (dzimis 1885)
Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]
Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu]
Piezīmes[izmainīt šo sadaļu]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads — 767. lpp.
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 6. sērija (1964-1966)
- ↑ JŪRAS PĒRLE. Geocaching.com. Atjaunināts: 2012-07-21.
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
