1972. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975
Latvijā: 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975
Laikapstākļi: 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975
Sportā: 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975
Kino: 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975

Šajā lapā ir apkopoti 1972. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. maijs — notika nule kā dibinātās "Sojuzsportloto" republikāniskā pārvalde (vēlāk "Latvijas Loto") pirmā "Sportloto" izloze.[P 1] Vislielāko laimestu pirmajā izlozē Latvijas PSR nesaņēma neviens. Toties piecus atminēja divi spēlētāji — viens no tiem bija rīdzinieks, kuģu remonta rūpnīcas darbinieks Boriss Černorežs, otrs laimīgais bija spēlētājs no Dobeles. Četri pareizi trāpījumi padevās 226 spēlētājiem, bet trijnieku skaits — 1549. Tie. kas pareizi atminēja piecus sporta veidus, saņēma — 2564 rubļus, par četrinieku maksāja 56 rubļus, trijnieku vērtība pirmajā izlozē bija četri rubli. Laimestus izmaksāja, sākot ar vienpadsmito dienu pēc izlozes.[1]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. novembris — ekspluatācijā tika nodota pirmā sešjoslu automaģistrāle Latvijas PSR, RīgaJūrmala.[4][5] Jūrmalas maģisirāle, Jūrmalas trase — tā svinīgajā atklāšanas mītiņā rekonstruēto ceļu no Rīgas līdz Jūrmalai dēvēja apsveicēji. Oktobra svētku priekšvakarā ierastajam platajam ceļa posmam no Babītes līdz Lielupes tiltam pievienojās tāda pati pirmās kategorijas šoseja ar sešām braukšanas joslām līdz Rīgai, kur tā sākās Kalnciema ielas estakādē. Atklāšanas dienā maģistrāle vēl nebija "apdzīvota". Visur nebija izliktas ceļa zīmes un informācijas vairogi. Tika plānots, ka ar laiku tiks uzstādītas arī televīzijas iekārtas kustības kontrolei, tiks iekārtots arī atpūtas laukumus. Pāris darbu apjomu raksturojoši skaitļi, kurus preses konferencē pirms satiksmes atklāšanas minēja Latvijas PSR autotransporta un šoseju ministra vietnieks J. Mengots: uzbērumos tika iestrādāti 82 000 kubikmetru grants un šķembu, ceļa pārsegumam tika izmantotas 90 000 tonnas asfalta masas. Pavisam kompleksā tika uzbūvēti trīs cela pārvadi un izveidoti divi krustojumi dažādos līmeņos. Rekonstruētāji šajā objektā pirmo reizi saskārās ar daudzām problēmām, kuras izrietēja, veidojot šādas ceļu būves.[6]
  • 6. novembris — svinīgi tika atklāts Kalnciema ielas viadukts.[5] Plkst. 14:00 pie Kalnciema ielas estakādes pulcējas Rīgas darbalaužu pārstāvji, lai svinīgi atklātu satiksmi pāri jaunajam ceļa pārvadam. Par estakādes nodošanu ekspluatācijā pirms termiņa 17. tiltu būves vienību apbalvoja ar LKP Ļeņina rajona komitejas un rajona izpildu komitejas Goda rakstu. Ar darba uzvaru svētku priekšvakarā celtniekrus sveica pilsētas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, strādnieki, šoferi. Pionieri celtniekiem pasniedza ziedus. Tilta būvētāju vārdā runāja 17. tiltu būves vienības priekšnieks S. Vaksmanis. Viņš īsumā iepazīstināja ar estaikādi un tās nozīmi. Jaunā ceļa pārvada garums bija 812 metru (ievērojami lielāks par A. Deglava ielas viaduktu). Transports tika organizēts četrās joslās. No līdzīgām celtnēm tas atšķirās arī konstrukcijas ziņā — balstu rinda šeit tika izvietota pa tilta asi. Jaunais satiksmes pārvads, kas šķērso dzelzcela un tramvaja sliedes, risināja daudzas transporta kustības problēmas Pārdaugavā. Pārbrraucot tiltu, ceļš savienojās ar tajā pat gadā konstruēto Jūrmalas ātrgaitas autotrasi. Pirmie pāri jaunajam gaisa tiltam pārgāja mitiņa dalībnieki. Pēc tam brauca automašīnas.[7]
  • 30. novembris — Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijas, Daugavpils piena kombināta Preiļu pienotava (tagad A/S "Preiļu siers") ekspluatācijā tika nodota lielākā siera rūpnīca Baltijas republikās ar ražošanas jaudu 2 200 tonnas siera gadā. Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.[8] Šī rūpnīca pirmā uzsāka jaunas siera šķirnes Čedaras ražošanu.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika atklāts TorņakalnaJelgavas elektrificētais dzelzceļa iecirknis, kurā sāk kursēt kontaktakumulatoru elektriskais vilciens.[9]

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika uzsākta Getliņu izgāztuves izmantošana. 1970. gadā LPSR MP Rīgas pilsētai jaunas izgāztuves ierīkošanai no valsts zemju rezerves fonda piešķīra 79,9 hektāru lielu zemes gabalu.[10][11]
  • Pilnībā tika atjaunota RīgasRūjienas dzelzceļa līnija.
  • Tika elektrificēts dzelzceļa posms JumpravaAizkraukle.[9]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Populārākās loterijas bija skaitļu loterija "Sportloto" un momentloterija "Sprints"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ""Sportloto" iekaro simpātijas", Raksta autors: E. Trompets ("Sportloto" Latvijas zonālās pārvaldes reklāmas daļas vecākais instruktors), 6. lpp., Laikraksts "Padomju Jaunatne" Nr. 105, 28.05.1972.
  2. "Gāze plūst pazemes krātuvē", Raksta autors: LTA korespondents, 1. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, 12.09.1972.
  3. "No Rīgas radio ziņām", 4. lpp., Laikraksts "Laiks" Nr. 73, 09.09.1972.
  4. 90 gadu Latvijā, nra.lv, 15.11.2008.
  5. 5,0 5,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
  6. "Līdz Jūrmalai kļuvis tuvāk", Raksta autors: Ģ. Klāvs, 3. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 260, 04.11.1972.
  7. "Šodien", Raksta autors: Ģ. Klāvs, 4. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, 06.11.1972.
  8. Preiļu Siera rūpnīcas vēsture, preilubiblioteka.lv
  9. 9,0 9,1 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
  10. Rīgas Vēsture — 1970ie Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., rigasvesture.lv
  11. Atkritumu saimniecības pārvaldība Latvijā[novecojusi saite]