1978. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1978)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1975 1976 1977 - 1978 - 1979 1980 1981 |
| 1978. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1978. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1978 MCMLXXVIII |
| Ab urbe condita | 2731 |
| Armēņu kalendārs | 1427 ԹՎ ՌՆԻԷ |
| Ķīniešu kalendārs | 4674 – 4675 丁巳 – 戊午 |
| Etiopu kalendārs | 1970 – 1971 |
| Ebreju kalendārs | 5738 – 5739 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2033 – 2034 |
| - Shaka Samvat | 1900 – 1901 |
| - Kali Yuga | 5079 – 5080 |
| Irānas kalendārs | 1356 – 1357 |
| Islāma kalendārs | 1398 – 1399 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1978 (MCMLXXVIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 20. janvāris - palaists pirmais kravas kosmosa kuģis Progress-1 uz staciju Saļut-6.
- 24. janvāris - PSRS pavadonis Kosmos-954 ar atomreaktoru sadega Zemes atmosfērā, tā nesadegušās daļas nokrita Kanādas ziemeļrietumu teritorijās.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 22. februāris - ASV palaists pirmais eksperimentālais GPS pavadonis Navstar 1.
- 22. februāris - Sentlūsija ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 2. marts - čehs Vladimirs Remeks kļuva par pirmo ārzemju pārstāvi (pēc PSRS un ASV) kosmosā, kad viņš startēja ar kosmosa kuģi Sojuz-28.
- 14. marts - Izraēlas spēki iebruka un okupēja Libānas dienvidus.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 14. aprīlis — Tbilisi, Gruzijas PSR notika demonstrācijas, protestējot pret valsts valodas statusa noņemšanu gruzīnu valodai.
- 27. aprīlis — Aprīļa revolūcija: marksistiski noskaņoti virsnieki veica valsts apvērsumu Afganistānā.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 12. maijs - Zairas (tagad Kongo DR) pilsētu Kolvezi ieņēma nemiernieki; valdība lūdza ASV, Francijas un Beļģijas palīdzību.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 7. jūlijs -- Zālamana Salas ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 10. jūlijs - Arkādijas parkā Rīgā tika likti pamati Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 8. septembris — Irānā sākās šahu režīma pretinieku demonstrācijas.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 3. novembris - Dominika ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 5. janvāris — Franks Montaņī (Franck Montagny), franču autosportists
- 22. janvāris — Roberts Ešs (Robert Esche), ASV hokejists
- 28. janvāris — Džanluidži Bufons (Gianluigi Buffon), itāliešu futbolists
- 1. februāris — Klaudija Nīstade (Claudia Nystad), Vācijas distanču slēpotāja
- 3. februāris — Beats Hefti (Beat Hefti), Šveices bobslejists
- 5. februāris — Samuels Sančess (Samuel Sánchez), spāņu riteņbraucējs
- 12. februāris — Suzanna Vigene (Susanne Wigene), norvēģu skrējēja
- 20. februāris — Tomass Floršics (Thomas Florschütz), Vācijas bobslejists
- 11. marts — Didjē Drogbā (Didier Drogba), Kotdivuāras futbolists
- 12. marts — Arina Tanemura (種村 有菜, Tanemura Arina), japāņu manga māksliniece
- 13. aprīlis — Karless Pujols (Carles Puyol i Saforcada), Spānijas futbolists
- 22. aprīlis — Estebans Tuero (Esteban Tuero), Argentīnas autosportists
- 29. aprīlis — Niko Kapanens (Niko Kapanen), somu hokejists
- 2. maijs — Intars Busulis, latviešu mūziķis
- 6. maijs — Rīta Līsa Roponena (Riitta-Liisa Roponen), Somijas distanču slēpotāja
- 13. maijs — Ārons Nguimbats (Aaron Nguimbat), Kamerūnas futbolists
- 14. maijs — Edijs Hauss (Edward L. House II), ASV basketbolists
- 16. maijs — Olga Zaiceva (Ольга Алексеевна Зайцева), krievu biatloniste
- 2. jūnijs — Ī Sojona (이소연, Yi So-yeon), Dienvidkorejas kosmonaute
- 6. jūnijs — Igors Vihrovs, Latvijas krievu vingrotājs
- 9. jūnijs — Miroslavs Kloze (Miroslav Klose), Polijā dzimis Vācijas futbolists
- 24. jūnijs — Luiss Havjērs Garsija Sanss (Luis Javier García Sanz), spāņu futbolists
- 1. augusts — Bjērns Ferri (Björn Ferry), zviedru biatlonists
- 23. augusts — Kobe Braients (Kobe Bean Bryant), ASV basketbolists
- 2. septembris — Deniss Romanovs, Latvijas futbolists
- 10. septembris — Ramūns Šiškausks (Ramūnas Šiškauskas), Lietuvas basketbolists
- 15. septembris — Eidurs Gudjonsens (Eiður Smári Guðjohnsen), Īslandes futbolists
- 7. oktobris — Nikolajs Rindjuks, Baltkrievijas futbolists
- 12. oktobris — Marko Jaričs (Марко Јарић;), serbu basketbolists
- 19. oktobris:
- Zahars Dubenskis (Захар Владимирович Дубенский), Krievijas futbolists
- Enrike Bernoldi (Enrique Bernoldi), Brazīlijas autosportists
- 18. decembris — Ketija Holmsa (Katie Holmes), ASV aktrise
- 4.jūlijs - Arturs Ābrams, latviesu bundzinieks
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 14. janvāris — Kurts Gēdels (Kurt Gödel), Austrijas matemātiķis (dzimis 1906.)
- 31. maijs — Hanna Hoha (Hannah Höch), vācu dadaisma māksliniece (dzimusi 1889.)
- 1. jūlijs — Kurts Štūdents (Kurt Student), vācu karavīrs (dzimis 1890.)
- 6. septembris — Pāvils VI (Paulus VI), Romas pāvests (dzimis 1893.)
- 15. novembris — Margareta Mīda (Margaret Mead), ASV antropoloģe (dzimusi 1901.)
- 27. novembris — Hārvijs Milks (Harvey Milk), ASV politiķis (dzimis 1930.)
- 8. decembris — Golda Meira, 4. Izraēlas premjerministre (dzimusi 1898.)
[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
