1979. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
| Latvijā: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
| Laikapstākļi: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
| Sportā: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
| Kino: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
Šajā lapā ir apkopoti 1979. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. marts — pie Liepājas lidostas, ietriecoties Rīgas—Liepājas dzelzceļa uzbērumā, avarēja reaktīvā kravas lidmašīna Tu-134. Bojā gāja četri no pieciem apkalpes locekļiem, dzīvs palika tikai bortmehāniķis. Galvenais katastrofas cēlonis bija pasažieru transportam paredzētās lidmašīnas neatbilstība kravu pārvadāšanai.[1]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. maijs — kara lidmašīna nogāzās Daugavā pie Ķengaraga. Žurnālisti un aculiecinieki tajā laikā nebija aviācijā zinoši, padomju vara centās avārijas slēpt, tāpēc konkrēti šo aviokatastrofu apstākļi paliek slepeni.[2]
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika pabeigti Ventspils ostas celtniecības darbi.
- Sākās Latvijas Televīzijas augstceltnes un Zaķusalas televīzijas torņa (televīzijas un radio kompleksa) celtniecība Rīgā, Zaķusalā.[3]
- Rīgā ekspluatācijā tika nodota 26 (pašlaik 27) stāvus augstās viesnīcu augstceltnes "Latvija" ēka (celtniecība tika pabeigta 1976. gadā).[4]
- Ekspluatācijā tika nodota Rīgas pilsētas 7. klīniskās (Gaiļezera) slimnīcas 1. kārta.[4]
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Nakts bez putniem" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Atklātā pasaule" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Trīs minūšu lidojums" (režisore Dzidra Ritenberga)
- "Agrā rūsa" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Nepabeigtās vakariņas" (režisors Jānis Streičs)
- "Tās dullās Paulīnes dēļ" (režisore Vija Beinerte)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Arvīds Reķis, hokejists
- 3. janvāris — Raitis Ivanāns, hokejists
- 6. janvāris — Juris Laizāns, futbolists
- 4. marts — Ivo Lakučs, riteņbraucējs, treneris
- 22. marts — Staņislavs Olijars, vieglatlēts
- 12. aprīlis — Madars Lasmanis, politiķis
- 17. aprīlis — Aleksandrs Andrejevs, hokejists
- 6. maijs — Edgars Krūmiņš, mūziķis
- 15. maijs — Romāns Bezzubovs, Latvijas futbolists un futbola aģents (miris 2021. gadā)
- 11. jūlijs — Lauris Reiniks, dziedātājs
- 15. jūlijs — Edgars Jaunups, politiķis
- 21. jūlijs — Ozols (Ģirts Rozentāls), mūziķis
- 26. jūlijs — Linda Leen (Linda Lezdiņa), dziedātāja
- 28. jūlijs:
- Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
- Uģis Viļums, basketbolists
- 20. septembris — Jolanta Dukure, soļotāja
- 26. septembris — Edijs Bošs, žurnālists
- 15. oktobris — Māris Verpakovskis, futbolists
- 27. novembris — Deniss Kačanovs, futbolists
- 29. decembris — Gatis Olešinskis, ģitārists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. maijs — Kārlis Dzenītis-Zeniņš, virsnieks (dzimis 1892. gadā)
- 8. augusts. — Detlavs Brantkalns, padomju armijas ģenerālis (dzimis 1898. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Blāvās ugunis mainīgajā laikā[novecojusi saite], kurzemes-vards.lv, 27.09.1999.
- ↑ Aviokatastrofas Latvijā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., slideshare.net
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |