1983. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
| Latvijā: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
| Laikapstākļi: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
| Sportā: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
| Kino: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
Šajā lapā ir apkopoti 1983. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vecrīgā notika plaši ēku restaurācijas darbi, kurus veica poļu restaurācijas firma "PKZ".
- Tika atklāts Oškalnu gaisa pārvads (tagad Zemitānu dzelzceļa pārvads) Aleksandra Čaka ielas galā. Tā celtniecība ilga no 1980. līdz 1983. gadam.
- Rīgā tika atklāts Jūrmalas gatves viadukts.[1]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. septembris — klajā nāca LKP CK Ministu padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes lēmums Nr. 534 "Par intensīvāku darbu socialistiskās darba disciplīnas nostiprināšanai". Šī lēmuma mērķis bija nodrošināt un uzlabot darba disciplīnu, kā rezultātā darba laikā publiskās vietās tika veikti miliču reidi.[2]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. decembris — atkārtoti tika notiesāts latviešu tautas brīvības cīnītājs Gunārs Astra.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Svešās kaislības" (režisors Jānis Streičs)
- "Vilkatis Toms" (režisors Ēriks Lācis)
- "Dārzs ar spoku" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "Šāviens mežā" (režisors Rihards Pīks)
- "Mirāža" (3 sērijās) (režisors Aloizs Brenčs)
- "Akmeņainais ceļš" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Laika prognoze augustam" (režisore Lūcija Ločmele)
- "Trīs citroni mīļotajai" (režisors Oļegs Rozenbergs)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Jānis Geste, žurnālists
- 7. janvāris — Natālija Gulbis (Natalie Anne Gulbis), golfa spēlētāja
- 16. janvāris — Andris Ērglis, dziedātājs un mūziķis
- 18. janvāris — Ance Priede, aktrise
- 4. marts — Imants Legzda, hokejists
- 13. marts — Jānis Pleikšnis, biatlonists
- 14. marts — Kristaps Janičenoks, basketbolists
- 26. aprīlis — Juris Šics, kamaniņu braucējs
- 4. maijs — Gatis Zamurs, uzņēmējs un politiķis
- 21. maijs — Līga Dekmeijere, tenisiste
- 15. jūlijs — Pāvels Veselovs, basketbolists
- 17. jūlijs — Edgars Piksons, biatlonists
- 21. jūlijs — Jānis Pozņaks, basketbolists
- 8. augusts — Oskars Kļava, futbolists
- 12. augusts — Anete Jēkabsone-Žogota, basketboliste
- 28. augusts — Jānis Kuzins, politiķis (miris 2024. gadā)
- 3. septembris — Intars Dambis, bobslejists
- 8. septembris — Ņikita Ņikiforovs, jurists un politiķis
- 12. septembris — Jurijs Sokolovs, futbolists
- 24. septembris — Zane Tamane, basketboliste
- 28. septembris — Jānis Paipals, slēpotājs
- 30. septembris — Kristīne Kārkliņa, basketboliste
- 17. novembris — Edijs Brahmanis, hokejists
- 28. novembris:
- Maija Tīruma, kamaniņu braucēja
- Jesēnija Volžankina, vieglatlēte
- 27. decembris — Armands Bērziņš, hokejists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. janvāris — Vilis Jānis Lapenieks, kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1908. gadā)
- 1. marts — Ojārs Ābols, gleznotājs un mākslas teorētiķis (dzimis 1922. gadā)
- 10. marts — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (dzimis 1922. gadā)
- 27. marts — Jānis Ivanovs, komponists (dzimis 1906. gadā)
- 4. aprīlis — Kārlis Šteins, astronoms (dzimis 1911. gadā)
- 27. maijs — Lilita Bērziņa, aktrise (dzimusi 1903. gadā)
- 29. maijs — Arvīds Pelše, vēsturnieks, padomju politiķis (dzimis 1899. gadā)
- 7. jūlijs — Adalberts Bubenko, vieglatlēts (dzimis 1910. gadā)
- 28. novembris — Ojārs Vācietis, dzejnieks (dzimis 1933. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |