1984. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Latvijā: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Laikapstākļi: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Sportā: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Kino: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika uzsākta vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu reforma.[1]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. aprīlis — Boriss Pugo tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Augustu Vosu.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. maijs — 10 sieviešu slepkavam Staņislavam Rogaļovam tika izpildīts nāvessods nošaujot.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. jūlijs — sabruka Krimuldas gājēju tilts, nogalinot 6 cilvēkus.[2]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — notika tradicionālais skrējiens pa Rīgas ielām "Rīga-84". Sporta pasākums, kas veltīts PSRS Konstitūcijas dienai, un 40. gadadienai, kopš Rīga atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Skrējiens sākās pulksten 12 Komjaunatnes krastmalā. Tālākais maršruts virzījās pa V. Lāča, Kirova, Ļeņina ielām (līdz Fiziskās kultūras institūtam).[3] Dalībnieki pēc savām spējām varēja veikt vai nu 4, 6, vai 9 km distanci bez laika kontroles. 9 km distanci varēja veikt arī ar laika kontroli.[4]
- 12. oktobris — Rīgā tika atklāts 4. tramvaju maršruts no Centra uz Imantu.[5]
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Parāds mīlestībā" (režisors Varis Brasla)
- "Aveņu vīns" (režisors Arvīds Krievs)
- "Vajadzīga soliste" (režisors Genādijs Zemels)
- "Kad bremzes netur" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Fronte tēva pagalmā" (režisors Ēriks Lācis)
Dokumentālās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Līdz bīstamai robežai" (režisors Hercs Franks)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — Jenny May (Maija Stuģe), dziedātāja
- 20. februāris — Raivis Broks, bobslejists
- 2. marts — Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis), mūziķis
- 20. marts — Dita Krūmberga, basketboliste
- 28. marts — Daumants Dreiškens, bobslejists
- 31. marts — Martins Dukurs, skeletonists
- 10. aprīlis — Dons (Arturs Šingirejs), dziedātājs
- 12. aprīlis — Aleksandrs Jerofejevs, hokejists
- 23. aprīlis — Viktorija Nazarova, basketboliste
- 28. aprīlis — Raimonds Gabrāns, basketbolists
- 7. jūlijs — Inna Žolneroviča, vieglatlēte, skrējēja
- 30. jūlijs — Anda Eibele, basketboliste
- 10. augusts — Vladimirs Volkovs, futbolists
- 21. augusts — Vestards Šimkus, pianists
- 31. augusts — Guntars Silagailis, futbolists
- 19. septembris — Edvards Smiltēns, jurists un politiķis
- 24. septembris — Artjoms Gončars, futbolists
- 1. oktobris:
- Zanda Martena (Zanda Martens), latviešu izcelsmes Vācijas politiķe un juriste
- Elmārs Seņkovs, režisors, pedagogs
- 6. oktobris — Krišjānis Kļaviņš, sporta žurnālists
- 10. oktobris — Mārtiņš Kukulis, bokseris
- 15. oktobris — Artūrs Štālbergs, basketbolists
- 10. novembris — Mihails Arhipovs, bobslejists
- 26. novembris — Gerda Krūmiņa, biatloniste
- 27. novembris — Ieva Veinberga, basketboliste
- 7. decembris — Reinis Sējāns, mūziķis
- 10. decembris — Zane Eglīte, basketboliste
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Augusts Annuss, latviešu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
- 10. februāris — Alma Ābele, aktrise (dzimusi 1907. gadā)
- 9. maijs — Harijs Misiņš, aktieris, režisors (dzimis 1917. gadā)
- 20. augusts — Arnolds Tauriņš, futbolists (dzimis 1905. gadā)
- 6. septembris — Zigfrīds Solmanis, šahists (dzimis 1913. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ "Kā sagāzās gājēju tilts Krimuldā". Diena. 1999. gada 20. martā. Atjaunināts: 2018. gada 18. augustā.
- ↑ Valsts autoinspekcija ziņo. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.
- ↑ 7. oktobrī — visi uz starta! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.
- ↑ Laikraksts "Rīgas Balss", Sestdiena 1984. gada 13. oktobris.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |