Šajā lapā ir apkopoti 1987. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
- Latvijas PSR Ministru Padome atļāva privāto uzņēmējdarbību.
- Pēc arhitektes M. E. Meņģeles projekta tika rekonstruēta Sv. Pētera un Pāvila baznīca Citadelē, to pārveidojot par koncertzāli.
- Sāka iznākt žurnāls "Avots".[1]
- Notika LPSR arodbiedrību 12. kongress.[1]
- 8. janvāris — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas propogandas un aģitācijas ziņojumā tika nosodītas publikācijas presē, kuru autori iestājas par to, ka apkalpojošajā sfērā un veselības aizsardzībā strādājošajiem jāzina latviešu valoda, kā arī tas, ka dziesmu konkursā "Mikrafons-86" par populārāko tika atzīta dziesma "Dzimtā valoda".
- 26. janvāris — Rīgas kinoteātros sāk demonstrēt dokumentālo filmu Vai viegli būt jaunam?.
- 17. februāris — PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs ar savu kundzi Raisu ieradās oficiālā vizītē Rīgā.[1] Trīs dienu laikā tika apmeklēts Sarkano strēlnieku muzeju, rūpnīca VEF un agrofirma "Ādaži".
1987. gada 14. jūnijā
Helsinki-86 rīkotā akcija pie
Brīvības pieminekļa, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie pieminekļa.
- 23. augusts — Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 organizēja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminot 1939. gadā noslēgtā Molotova—Ribentropa pakta upurus — Vācijas un PSRS karā bojāgājušos karavīrus un civiliedzīvotājus. Pirms gaidāmās manifestācijas padomju varasiestādes izolēja "Helsinki-86" biedrus, bet milicijas kordons kavē cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdodas, akcijas rīkotāji pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, kā dēļ vairāki cilvēki tika arestēti un sapulcējušies iedzīvotāji izklīdināti. Atsevišķus cilvēkus milicija piekāva un daļu arestēja. Neskatoties uz to, pēc aculiecinieku ziņām, demonstrācijā piedalījās 5000 līdz 10 000 cilvēku. Virknei protestu organizētāju tika atņemta PSRS pilsonība un viņi tika izraidīti no valsts.[4] Līdzīga akcija notika arī 18. novembrī.
- 9.—11. oktobris — notika Rīgas pilsētas svētki.[1]
- 17. oktobris — tika sagatavots neatkarīgā žurnāla "Auseklis" pirmais numurs. Izdevēji lūdza LPSR Ministru Padomei atļauju oficiāli izplatīt žurnālu, bet tāda tiek liegta.
- 13. novembris — LPSR Augstākā padome pieņēma paziņojumu "par melīgajiem izdomājumiem par Padomju Latviju un ASV Kongresa locekļu rupjo provokatorisko iejaukšanos mūsu republikas lietās" saistībā ar ASV kongresa rezolūciju, kurā bija norādīts, ka ASV valdība tradicionāli atzīmē Latvijas neatkarības dienu 18. novembrī.
- 18. novembris — Brīvības pieminekli aplenca milicija, bet Strēlnieku laukumā tika noorganizēts "darbaļaužu mītiņš" Latvijas PSR atbalstam.
- "Svītas cilvēks" (režisors A. Rozenbergs)
- "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (režisors Arvīds Krievs)
- "Apstākļu sakritība" (režisors V. Beinerte)
- "Dīvainā mēnessgaisma" (režisors G. Cilinskis)
- "Ja mēs visu to pārcietīsim" (režisors R. Kalniņš)
