7.—8. janvāris — Rīgā notika Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes (Interfrontes) dibināšanas kongress. Organizācija tika nodibināta kā pretspēks Latvijas Tautas frontei, un tajā tiks pārstāvēti galvenokārt nelatvieši. Interfronte atbalstīja PSRS saglabāšanu un cīnījās pret neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu.
18. februāris — notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas kongress Ogrē, kurā pieņēma programmu ar mērķi Latvijas Republikas atjaunošana. LKP CK birojs uzskatīja, ka kongresa dokumenti un to apspriešanas gaita parāda, ka "LNNK ir sabiedriski politisks veidojums, kas balstās uz antisociālistisku platformu, kurai ir sveši pārkārtošanās un mūsu sabiedrības atjaunotnes patiesie uzdevumi". LPSR AP Prezidijs 23. martā uzdeva LNNK savus statūtus un programmu saskaņot ar LPSR Konstitūciju.
23. februāris — notika Interfrontes manifestācija un gājiens Rīgas centrā. Mītiņā pie Uzvaras pieminekļa klātesošie pieņēma rezolūciju pret 14. februāra lēmumu par migrācijas pārtraukšanu.
25. februāris — notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
9. aprīlis — Rīgā pie Baltijas kara apgabala štāba parādījās kaujas tehnika. Nākamajā dienā štāba vadība paziņoja, ka notikušas plānotas mācības Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala teritorijā.
15. aprīlis — notika Latvijas Lauksaimnieku savienības dibināšanas kongress.
1. maijs — darbaļaužu demonstrācijā piedalījās arī LTF ar uz neatkarību vērstiem lozungiem.
2. maijs — grupas "Helsinki-86" dalībnieki dibināja Latvijas Atdzimšanas partiju.
5. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma Valodas likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu.
6. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu par zemnieku saimniecībām, kas atļāva veidot individuālās saimniecības.
14. maijs — oficiāli tika atjaunota Mātes dienas svinēšana.
31. maijs — izskanēja Latvijas Tautas frontes valdes aicinājums LTF grupām apspriest iestāšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību, kuru LTF Dome apstiprināja 1989. gada 10. jūnijā.
13. jūlijs — LPSR AP Prezidija lēmums "Par darbību pilsoņu komiteju veidošanā" atzina, ka pilsoņu komiteju organizācija, ko ir uzņēmusies LNNK, "Helsinki-86" un tās Rīgas nodaļa, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes radikālā apvienība, ir nelikumīga. Pilsoņu reģistrācija neradīja juridiskas sekas.
notika Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš "Par Latvijas suverenitāti" Doma laukumā.
27. jūlijs — LPSR AP pieņēma likumu par Latvijas saimniecisko pastāvību, kas noteica, ka "Latvijas PSR ir suverēna valsts, un tas nosaka Latvijas tautas pirmtiesības uz dzīves telpu, rāzošanas resursiem un dabas bagātībām". Ekonomiskā patstāvība tika realizēta kā republikas saimnieciskais aprēķins.
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome iecēla komisiju Anatolija Gorbunova vadībā 1939./40. gada notikumu izmeklēšanai.
LPSR AP pieņēma likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantēja plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Turpmāk piketus varēja rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
LPSR AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā (prioritāti pār PSRS likumdošanu).
23. augusts — notika akcija Baltijas ceļš, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja 595 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā. Šis notikums iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā.
Latvijas Republikas Augstākās padomes 1939./40. gadu notikumu izmeklēšanas komisija sniedza ziņojumu, kurā norādīja, ka Hitlera un Staļina pakta rezultātā Latvija tika okupēta un anektēta. Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlija deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā un PSRS Augstākās padomes 1940. gada 5. augusta likums par Latvijas uzņemšanu PSRS ir nelikumīgi kopš to pieņemšanas brīža.
18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
Jūrmalā notika LSDSP 20. kongress, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Valdis Šteins.
notika Gulbenes rajonaLitenes pagastā 1941. gadā nošauto virsnieku pārapbedīšana. Piemiņas vietā tika apbedīti 11 Latvijas armijas kareivji, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas 1988. gadā Sitas mežā.
10. decembris — notika vietējo Padomju tautas deputātu vēlēšanas.
24. decembris — ēterā izgāja Liepājas televīzijas pirmā pārraide. Sākumā tā raidīja katru trešdienas vakaru plkst. 20:15, 5. kanālā.[3]
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca — pēdējā no 15 vārdnīcām, kas apkopoja latviešu valodas zinātnisko kodifikāciju, kas notika no 1950. gadu sākuma.[4]
