1995. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1995. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Guntis Ulmanis
5. Saeimas priekšsēdētājs	Anatolijs Gorbunovs (līdz 3. novembrim)
6. Saeimas priekšsēdētājs	Ilga Kreituse (no 3. novembra)
Ministru prezidents	Māris Gailis (līdz 21. decembrim)	Gaiļa Ministru kabinets
Ministru prezidents	Andris Šķēle (no 21. decembra)	Šķēles 1. Ministru kabinets

Latvijā plašu populatirāti ieguva Elektroniskā deju mūzika. Populārākie latviešu izpildītāji bija 100. Debija un grupa Saule.

1. janvāris — stājās spēkā līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Latviju.^[1]
2. janvāris — tika atvērta Kodak firmas pārstāvniecība Latvijā.
22. janvāris — notika partijas "Tēvzemei un Brīvībai" dibināšanas kongress. Tā izveidojās, apvienojoties 18. novembra savienībai un kustībai "Tēvzeme".
31. janvāris — Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē.

3. maijs — Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu "Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana Integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū".^[1]
4. maijs — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators, jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).^[4]
9. maijs — no Pelēču pagasta mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā Jānis Pīnups.
14. maijs — plkst. 15:15 Everesta virsotnē pirmo reizi Latvijas karogu pacēla divi Latvijas alpīnisti — Teodors Ķirsis un Imants Zauls.
17. maijs — tika izplatīts valdības, Latvijas Bankas un Bankas Baltija kopējs paziņojums par valsts atbalstu īslaicīgas likviditātes problēmu novēršanai.
22. maijs — tika paziņots, ka no pulksten 14:00 tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas.^[5] Bankā palika aptuveni 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
25. maijs — tika noslēgts līgums, nododot valstij 100 procentus Bankas Baltija akciju.
26. maijs — notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde.

20. jūnijs — Latvijas Banka iesniedza pieteikumu atzīt Banku Baltija par maksātnespējīgu.

2. jūlijs – notika VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

15. augusts — izveidojot Jūras spēku Krasta apsardzes kuģu divizionu, sākās atjaunotās Latvijas jūras robežu aizsardzība.^[2]
28. augusts — tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kura pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas Latavio lidojumus. Air Baltic Corporation SIA akcionāri bija: Latvijas Valstij — 51%, aviokompānijai SAS — 29%; Baltic International USA — 8%; Swedfund International AB — 6%; investīciju fondam "Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe".^[6]

7. septembris — Latvijā oficiāli tika atklāta Siemens pārstāvniecība.^[3]
22. septembris — tika izveidots Latvijas pasta un Somijas pasta kopuzņēmums SIA "Latvijas Elektroniskais pasts". Pamatnodarbošanās — firmu rēķinu noformēšana un nosūtīšana.
30. septembris—1. oktobris — notika 6. Saeimas vēlēšanas.^[7]

1. oktobris — Latvijas aviokompānija Latavio pārtrauca visus lidojumus un tās vietā darbu uzsāk jaunā aviokompānija airBaltic.^[6]
13. oktobris — Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas Ministru prezidents Māris Gailis parakstīja Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā.^[1]
27. oktobris — Latvija oficiāli izteica vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pieteikums tika iesniegts Spānijai — tajā laikā ES prezidējošajai valstij.

Saeimā tika izveidota Eiropas lietu komisija.^[1]
25. novembris — Lattelekom telefona abonenti Cēsīs tika pakāpeniski pārslēgti uz ciparu tīklu. Cēsis bija otrā pilsēta Latvijā, pēc Rīgas, kur tika sākta sakaru tīkla modernizācija.

25. februāris — Stanislavs Škutāns, zinātnieks (dzimis 1901. gadā)
24. jūnijs — Gunārs Koemecs, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1949. gadā)
30. jūlijs — Mirdza Bendrupe, latviešu rakstniece (dzimusi 1910. gadā)
13. septembris — Edgars Liepiņš, aktieris (dzimis 1929. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.