1997. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1997. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Guntis Ulmanis
6. Saeimas priekšsēdētājs	Alfrēds Čepānis
Ministru prezidents	Andris Šķēle (līdz 13. februārim)	Šķēles 1. Ministru kabinets
	Andris Šķēle (no 13. februāra līdz 7. augustam)	Šķēles 2. Ministru kabinets
	Guntars Krasts (no 7. augusta)	Krasta Ministru kabinets

11. janvāris — notika bruņots uzbrukums "Latvijas pasta" automašīnai. Uzbrukumā "Latvijas pasta" inkasentiem tika nošauti divi pasta darbinieki.

27. februāris — darbu uzsāka Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzējs Apollo, kas bija pirmais Lattelekom pakalpojums, kurš darbojās konkurences apstākļos. Tika arī reģistrēts pirmais Apollo klients — Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.^[2]

18. marts — Baltkom GSM sāka piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus. Pirmie 5000 klienti saņēma bezmaksas sarunu nodrošinājumu Baltkom GSM tīklā no 1997. gada marta līdz gada beigām.^[2]
25. marts — tika atklāta optiskā kabeļa līnija uz Baltkrieviju.

6. jūnijs — naktī pērkoņkrustieši neveiksmīgi spridzina pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.
28. jūnijs — Iekšlietu ministrijas rīkotajos ugunsdzēsēju svētkos Talsos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni (Talsu traģēdija).^[6]

1. jūlijs — tika izveidota NBS Militārā policija.^[7]
16. jūlijs — Andreju Ruču, kas pazīstams kļuva 1994. gadā sākumā, kad pēc viņa rīkojuma nelikumīgi tika aizturēti divi Krievijas armijas ģenerāļi, aizturēja ekonomiskās policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārkāpšanu namu pārvaldes «Teika» pārvaldnieka amatā.

2. augusts — Apmēram 4 km. no Grenctāles tika atklāts pirmais Lietuvas un Latvijas apvienotais robežkontroles punkts.^[8]
Lattelekom Taksofonu pakalpojumu centrs Rīgā un Jelgavā sāka uzstādīt Anglijas firmā GPT ražotos taksofonus, no kuriem var zvanīt ar čipkartēm. Paredzēts, ka divos gados tie nomainīs novecojušos un mazāk drošos magnētisko TELEkaršu taksofonus visā Latvijā. Gada beigās visā valstī darbojās 3522 taksofoni.^[2]

20. septembris — Iecavas slaktiņš: Jurijs Čubarovs apšaudē nogalina 7 cilvēkus un ievaino vienu, pēc tam izdara pašnāvību
LR Ministru kabinets apstiprināja "LR valdības memorandu par EK dokumentu "Agenda 2000"- Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES".^[3]

3. novembris — Rīgā savu pirmo sēdi noturēja Latvijas un ES kopīgā parlamentārā komisija.^[3]
17. novembris — Lattelekom veiktajā sakaru tīkla modernizācijā tika pabeigta Austrumu loka (Rīga—Ogre—Aizkraukle—Daugavpils—Krāslava—Dagda—Rēzekne—Ludza—Kārsava—Balvi—Gulbene—Smiltene—Valmiera) optiskā kabeļa montāža. Kabelis izmantoja SDH pārraides sistēmas.^[2]

12. decembris — ES Padomē Luksemburgā tika nolemts uzsākt uzņemšanas procesu ar visām 11 ES kandidātvalstīm.^[3]

4. janvāris — Juris Kaminskis, latviešu teātra un kino aktieris (dzimis 1943. gadā)
10. janvāris — Vilis Verners, aktieris un režisors (dzimis 1906. gadā)
13. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (dzimis 1908. gadā)
8. februāris – Anna Kovaļova, Latvijas krievu aktrise (dzimusi 1919. gadā)
16. februāris — Alvis Vītoliņš, šahists (dzimis 1946. gadā)
23. aprīlis — Ivars Jānis Ķezbers, politiķis (dzimis 1944. gadā)
25. aprīlis — Aleksejs Auziņš, latviešu futbolists, hokejists (dzimis 1910. gadā)
10. septembris — Oļģerts Dunkers, latviešu aktieris, režisors (dzimis 1932. gadā)
23. septembris — Melānija Vanaga, rakstniece (dzimusi 1905. gadā)
26. oktobris — Ērika Ferda, aktrise (dzimusi 1914. gadā)
4. novembris — Atis Kramiņš, politiķis, CVK priekšsēdētājs (dzimis 1947. gadā)
14. decembris — Andris Līgotnis, politiķis (dzimis 1959. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.