2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944 |
| Pakļautība |
SS un policijas vadītājs Ostlandē 22. vācu kājnieku divīzija |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Kaujas Lietuvā Kaujas pie Daugavpils |
| Komandieri | |
| Komandieri | Jānis Grosbergs |
2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks (vācu: Lettisches Freiwilligen Polizei Regiment 2) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 24. augustā Bulduros.[1]
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulku pēc 1944. gada februāra pavēles izveidoja pulkvežleitnants Jānis Grosbergs no Latviešu policijas bataljoniem, kas tikko bija atgriezušies no Krievijas un Baltkrievijas, tas sastāvēja no 4 bataljoniem:
- I bataljons (22. Daugavas) - komandieris pulkvežleitnants Gerbers
- II bataljons (25. Abavas) - komandieris pulkvežleitnants Kārlis Plikausis[2]
- III bataljons (282-A.) - komandieris kapteinis Grāvelis
- IV bataljons (280-B.) - komandieris kapteinis Eglītis
22. un 25. bataljons atradās Bolderājā un bija gandrīz pilnā sastāvā, tāpēc tos bez liekas kavēšanās nosūtīja uz Drisu garnizona dienesta pildīšanai, tālākai apmācībai un partizānu apkarošanai. 282-A. un 280-B. bataljons atradās Kurzemē, kur pirmais pārformējās Reņģē un otrs Izriedes muižā.
1944. gada februāra beigās tika saņemta pavēle visām pulka vienībām doties uz Latvijas pierobežas rajonu starp Drisu un Polocku, kur bija paredzēts uzdot pulkam nodrošināt piefrontes joslā izdarāmos nocietinājumu izbūves darbus, kā arī pildīt sardžu dienestu gar ceļiem. Izbraukšanas brīdī pulkā kopumā bija ap 3000 vīru.[1]
Dienesta gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
3. martā pulka štābs novietojās Borkoviču miestā, pie Daugavpils—Polockas dzelzceļa, bataljoniem izkliedējoties ap 50 km garā un 20 km dziļā joslā, IV bataljonam atrodoties Daugavas kreisajā krastā, uz ziemeļiem no tā upes labajā krastā I bataljonam, tālāk uz ziemeļiem II bataljonam un kreisajā flangā III bataljonam.
16. un 17. martā 2. Liepājas policijas pulks piedalījās plašākā pretpartizānu akcijā Bolotņiku, Serebrjansku, Kovaļu, Dubiņino rajonā, cita lielāka operācija notika aprīļa sākumā Osvejas virzienā, piedaloties visiem trim latviešu policijas pulkiem, akcija noslēdzās maija sākumā. Pēc šīs operācijas pulka bataljonus 22.-24. maijā pārvietoja uz Burtnieku, Alojas, Matīšu unDikļu apkaimē, te pulkam pievienojās prettanku lielgabalu rota kapteiņa Ģūtmaņa vadībā.
Sarkanās armijas iebrukuma laikā 1944. gada jūlija sākumā 2. Liepājas pulks saņēma pavēli 6. jūlijā pārvietoties uz Zemgales stacijas rajonu, un stāties vācu policijas operatīvā štāba rīcībā, ierodoties gan pulku pakļāva 22. vācu kājnieku divīzijai. 10. jūlijā tika saņemta pavēle ieņemt aizsardzības pozīcijas gar Daugavpils—Viļņas dzelzceļa līniju lai piesegtu 22. divīzijas atkāpšanos. Spēcīgs ienaidnieka uzbrukums sākās 10. jūlijā ar tumsas iestāšanos un līdz ar gaismu 11. jūlija rītā visi pulka bataljoni jau bija spiesti atkāpties uz Bērenhofas—Drisvjātu ezera līniju, ko izdevās noturēt līdz vakaram. 24. jūlijā tika pieņemts lēmums pulku no frontes atvilkt un vispārējas atkāpšanās ietvaros pulks virzījās tālāk uz rietumiem, 28. jūlija rītā sasniedzot Eglaini.
1944. gada 19. augustā pulks ieradās Bulduros, kur pēc dažām dienām, 24. augustā, saņēma pavēli izformēties, ierindā šajā brīdī bija 50 virsnieki, 204 instruktori un 602 kareivji, no tiem lielākā daļa tika iekļauta 1. Rīgas policijas pulkā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 322. lpp
- ↑ «LKOK nr.3/1361 : Plikausis, Kārlis». lkok.com. Skatīts: 2021-11-21.