2. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1944-1945 |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas | Nocietinājumu izbūve Tornā |
| Komandieri | |
| Komandieri | Jānis Maksis Meiers |
2. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons (vācu: Bataillon Meiers zur besonderen Verwendung lettisches 2) bija militāra latviešu soda vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 34. grenadieru pulkā 1945. gada 4. februārī[1].
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar SS ģenerāļa Jekelna 1944. gada 20. septembra pavēli 2. sevišķo uzdevumu bataljonu kapteinis Meiers Rīgā uzsāka formēt vēl vienu soda bataljonu, lielākā daļa tajā iekļauto kareivju bija sodīti par atvaļinājuma nokavēšanu. Pulka vīriem uz apģērba bija jānēsā sarkans trijstūris kā atšķirības zīmes soda vienībai. Bataljonu saformēja 13 virsnieku un 639 kareivji un instruktori sastāvā, tā vadība un uzbūve bija šāda:
- bataljona komandieris - kapteinis Meiers, adjutants virsleitnants Bērziņš
- 1. rota - komandieris leitnants Vītols
- 2. rota - komandieris leitnants Šūpulnieks
- 3. rota - komandieris leitnants Vīksne
- 4. rota - komandieris virsleitnants Plienis[1]
Dienesta Gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Frontes stāvokļa dēļ jau 27. septembrī pienāca pavēle Rīgu atstāt, lai arī bruņojumā bija vien 70 šautenes bez munīcijas un trūka arī formas tērpu. Bataljons no Rīgas devās uz Dundagu, taču bataljonā izplatījās baumas, ka tur tā vīrus arestēs, atbruņos un nosūtīs spaidu darbos uz Vāciju - tā rezultātā 2. oktobrī sasniedzot Dundagu 77 vīri bija pazuduši. 8. oktobrī bataljonu nosūtīja uz Ventspili, kur to iekrāva kuģī ar galamērķi Dancigu - līdz šim brīdim patvaļīgi bataljonu bija pametuši jau 293 instruktori un kareivji un 2 virsnieki.
1944. gada 10. oktobra 18:30 bataljons ar kuģi Tanger, uz kura atradās arī 2. latviešu policijas pulks, atstāja Ventspili, 12. oktobra 08:00 sasniedzot Dancigas ostu. 15. oktobrī bataljons caur Sofienvaldi sasniedza Tornu, kur tika nozīmēts nocietinājumu izbūves darbos - šeit, smagos sadzīves apstākļos un ar nepietiekošu apgādi bataljons pavadīja laiku līdz 1945. gada janvārim. 6. janvārī bataljons saņēma 47 vīru papildinājumu no Liepājas un 12. janvārī bataljons 9 virsnieku, 47 instruktoru un 203 kareivju sastāvā pārvietojās uz Kaffcigu Baldenburgas rajonā un novietojās Demminā. 29. janvārī bataljonu iekrāva vilcienā Šēnavas un Baldenburgas stacijās un nosūtīja uz Neuštetinu ar galamērķi Šlohavā, šeit tas saņem arī apbruņojumu - 200 šautenes un 6 tanku dūres.
31. janvārī bataljons nonāca Hammeršteinā un 4. februārī tika iekļauts 34. grenadieru pulka II bataljona sastāvā, pēc pievienošanas 108 bataljona vīri tika atzīti par kaujai nederīgiem un nosūtīja uz 15. lauka papildināju bataljonā[1].