2000. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1997 1998 1999 - 2000 - 2001 2002 2003 |
| Latvijā: | 1997 1998 1999 - 2000 - 2001 2002 2003 |
| Laikapstākļi: | 1997 1998 1999 - 2000 - 2001 2002 2003 |
| Sportā: | 1997 1998 1999 - 2000 - 2001 2002 2003 |
| Kino: | 1997 1998 1999 - 2000 - 2001 2002 2003 |
Šajā lapā ir apkopoti 2000. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidente | Vaira Vīķe-Freiberga | |
| 7. Saeimas priekšsēdētājs | Jānis Straume | |
| Ministru prezidents | Andris Šķēle (līdz 5. maijam) | Šķēles 3. Ministru kabinets |
| Andris Bērziņš (no 5. maija) | Bērziņa Ministru kabinets |
Gada simboli Latvijas dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gada dzīvnieks — dižā briežvabole (Lucanus cervus),
- Gada putns — ķīvīte (Vanellus vanellus),
- Gada kukainis — degunradžvabole (Oryctes nasicornis).
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — kopīgu saimniecisku darbību uzsāka AS "Ave Lat grupa" alkohola ražošanas uzņēmumi AS "Latvijas balzams" un AS "Rīgas vīni".
- 3. janvāris:
- Notika jaunizveidotā Līvānu novada pašvaldības pirmā sēde, kurā par Līvānu novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Līvānu pilsētas domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns.
- Latvija, Lietuva un Igaunija uzsāka projektu, kas paredzēja pārdot vērtspapīrus Baltijas fondu biržu kopējā sarakstā.
- 4. janvāris — darbu sāka SIA "Lido" atpūtas centrs un ēdināšanas komplekss Rīgā, Krasta ielā.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. februāris — Latvijā vizītē ieradās EK prezidents Romano Prodi un komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens.[1]
- 13. februāris — Valdība apstiprināja Latvijas Republikas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā.[1]
- 15. februāris — oficiāli tika atklātas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ar Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Bulgāriju, Slovākiju un Maltu.[1]
- 22. februāris — parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), priekšsēdētāja Jāņa Ādamsona runā Saeimā tiek nosauktas trīs augstas valsts amatpersonas (Andris Šķēle, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks), kuras varētu būt iesaistītas pedofilijas skandālā. Sākas tā saucamā "pedofilgeita"[2]
- 24. februāris — Eiropas Integrācijas Padome apstiprināja pirmās 11 Latvijas iestāšanās ES sarunu oficiālās pozīcijas.
- 26. februāris — no amata atkāpās VAS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Valdis Ginters.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. marts — ap plkst. 11.30 Jelgavas rajona Līvbērzē vieglā automašīna uz pārbrauktuves saskrējās ar vilcienu, kas veda dīzeļdegvielu. Automašīna eksplodēja un vilciena vagoni aizdegās, izraisot milzīgu ugunsgrēku. Daļa vilciena sastāva nogāja no sliedēm. Negadījumā dzīvību zaudēja četri cilvēki, kuri brauca vieglajā auto. Veicot sanācijas darbus katastrofas vietā, tika savākts vairāk nekā 30 000 tonnu dīzeļdegvielas, kas bija sajaukusies ar ugunsdzēšamajām putām.[3]
- 29. marts — sabiedrība Tilde izlaida Tildes Biroju 2000 — latviešu valodas nodrošinājuma populārās programmatūras jaunāko versiju. Tildes Birojs 2000 bija pilns risinājums darbam ar datoru latviešu valodā.[4]
- 31. marts—29. aprīlis — pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarības atjaunošanas. Tajā bija iesaistīti vairāk kā 5 tūkstoši cilvēku.[5]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — darbu uzsāka jaunais VAS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
- Latvijas Mobilais Telefons un Hansabanka paziņoja par kopīga pakalpojuma — Mobilā banka — ieviešanu. Mobilā banka bija radikāli jauns piedāvājums, kura saņemšanu nodrošina mobilais telefons. Mobilā banka pirmo reizi ļāva klientiem Latvijā ar mobilā tālruņa palīdzību saņemt informāciju par konta stāvokli Hansabankā, kā arī par darījumiem, kas veikti ar kontu.[4]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. maijs — Latvijas klientiem kļuvis pieejams WAP (Wireless Application Protocol) jeb interneta piekļuve no GSM mobilā telefona. To nodrošināja Latvijas Mobilais Telefons, taču šo jauno pakalpojumu nevarēja lietot visi LMT abonenti, bet tikai tie, kuriem bija WAP mobilais telefons. WAP deva iespēju piekļūt internetam bez datora starpniecības, taču, lai, piemēram, kādu interneta mājas lapu varētu lasīt ar mobilo telefonu, tai bija jābūt veidotai īpašā WML (Wireless Mark-up Language) formātā.[4]
- 26. maijs — tika ielikts pamatakmens latviešu leģionāru Brāļu kapu kompleksam Lestenē.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. jūnijs — dibināta Latvijas Piļu un muižu asociācija.
- 13.—14. jūnijs — ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru tikšanās laikā Luksemburgā tika apstiprināta pirmo piecu sarunu sadaļu slēgšanu sarunās ar Latviju.[1]
- 26. jūnijs—2. jūlijs — Rīgā notiek VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. augusts — sāka darboties interneta portāls "Apollo" (www.apollo.lv). (Oficiālā prezentācija gan bija 30. augustā.) Portālā bija raksturīgie interneta portālu elementi: bezmaksas e-pasts, personalizācija, jaunākās ziņas, interaktīvās diskusijas.
- 17. augusts — Rīgā, universālveikalā "Centrs" notika divi sprādzieni, kuros cieta 35 cilvēki, no tiem trīs guva smagus savainojumus. Viena sieviete vēlāk slimnīcā mira. [6]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. oktobris — atvērts pirmais ELVI veikals (Siguldā).
- 7. oktobris — par Baltkom GSM īpašnieku kļuva Tele2, Zviedrijas koncerna "NetCom*" meitas uzņēmums, viens no lielākajiem mobilo sakaru operatoriem Eiropā. Līdz ar to uzņēmums Baltkom GSM ieguva nosaukumu Tele2.[4]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. novembris — Latvijas Mobilais Telefons sāka piedāvāt mobilo telefonu priekšapmaksas karti "Okarte".
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Vecās pagastmājas mistērija" (režisors Jānis Streičs)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. janvāris — Artūrs Kurucs, basketbolists
- 1. februāris — Patrīcija Eiduka, distanču slēpotāja
- 6. marts — Roberts Plūme, kamaniņu braucējs
- 7. marts — Daniels Ontužāns, futbolists
- 21. aprīlis — Artūrs Žagars, basketbolists
- 14. maijs — Elīna Ieva Vītola, kamaniņu braucēja
- 9. decembris — Diāna Ņikitina, daiļslidotāja
- 17. decembris — Rūta Kate Lasmane, vieglatlēte
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. janvāris — Jānis Zariņš, tēlnieks (dzimis 1913. gadā)
- 27. janvāris — Leonards Stašs, lauksaimnieks un politiķis (dzimis 1929. gadā)
- 13. aprīlis — Aivars Ģipslis, latviešu šahists (dzimis 1937. gadā)
- 20. aprīlis — Antra Liedskalniņa, aktrise (dzimusi 1930. gadā)
- 6. jūnijs — Miervaldis Birze, ārsts, rakstnieks (dzimis 1921. gadā)
- 13. septembris — Jānis Gilis, Latvijas futbola izlases treneris (dzimis 1943. gadā)
- 14. decembris — Uldis Pūcītis, aktieris (dzimis 1937. gadā)
- 22. decembris — Gunārs Priede, dramaturgs (dzimis 1928. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ «7. Saeimas 2000. gada 22. februāra sēdes stenogramma». Latvijas Vēstnesis. 2000-02-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-13. Skatīts: 2011-04-27.
- ↑ Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē[novecojusi saite], apollo.lv, 03.02.2005.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata, pipkalejs.lv Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latvijas Statistika[novecojusi saite]
- ↑ «Centra» spridzinātājam Gromovam — astoņi gadi cietumā[novecojusi saite], apollo.lv, 12.12.2003.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |