2001. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1998 1999 2000 - 2001 - 2002 2003 2004 |
| Latvijā: | 1998 1999 2000 - 2001 - 2002 2003 2004 |
| Laikapstākļi: | 1998 1999 2000 - 2001 - 2002 2003 2004 |
| Sportā: | 1998 1999 2000 - 2001 - 2002 2003 2004 |
| Kino: | 1998 1999 2000 - 2001 - 2002 2003 2004 |
Šeit ir apkopoti 2001. gada notikumi Latvijā un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | |
| 7. Saeimas priekšsēdētājs | Jānis Straume | |
| Ministru prezidents | Andris Bērziņš | Bērziņa Ministru kabinets |
Gada simboli Latvijas dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gada dzīvnieks — ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera),
- Gada putns — ūpis (Bubo bubo),
- Gada kukainis — parkšķis (Psophus stridulus),
- Gada koks — parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia).[1]
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Darbu sāka jauna valsts iestāde — Datu valsts inspekcija, kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.
- 2. janvāris — Tieslietu ministre Ingrīda Labucka un kultūras ministre Kārina Pētersone parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. marts — notika pašvaldību vēlēšanas.
- 27. marts — par Rīgas Domes priekšsēdētāju tika iecelts Gundars Bojārs.
- 30. marts — iestāšanās Eiropas Savienības sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".[2]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. maijs — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".[2]
- 25. maijs — Rīgas Zooloģiskajā dārzā tika atklāta Tropu māja.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. jūnijs — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".[2]
- 27. jūnijs — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".[2]
- 29. jūnijs — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.[2]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16.—20. jūlijs — Latvijā darba vizītē ieradās Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.[2]
- 24. jūlijs — pēc restaurācijas notika Brīvības pieminekļa atkalatklāšana.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17.—19. augusts — Rīgā notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25.—26. oktobris — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".[2]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8.—9. novembris — Latvijā viesojās Velsas princis Čārlzs.
- 28. novembris — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".[2]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. decembris — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.[3]
- 21. decembris — pēc Einara Repšes lūguma Saeima lēma par viņa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievelēts Ilmārs Rimšēvičs.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. aprīlis — Juris Sinka, politiķis (dzimis 1927. gadā)
- 15. oktobris — Jānis Laukroze, tiesnesis (dzimis 1932. gadā)
- 28. oktobris:
- Viktors Kuničs, ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā)
- Ģirts Ostenieks, skeletonists (dzimis 1968. gadā)
- 5. novembris — Ervīns Jonass, autosportists (dzimis 1975. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 2001. gada koks – pīlādzis Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē[novecojusi saite], apollo.lv, 03.02.2005.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Intervija ar Imantu Ziedoni (2001.g.), ltvpanorama, youtube.com
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |