2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā

2005. gada 9. janvāra; orkāns Latvijā (Ervīns)
	Orkāns "Ervīns" Ziemeļjūrā. 2005. gada 8. janvārī.
Vieta	Visa Latvijas teritorija
Datums	2005. gada 9. janvārī ;
Vējš	Grobiņa 51 m/s ; Ventspils 40 m/s; Liepāja 36 m/s; Ainaži, Rūjiena 32 m/s; Saldus 35 m/s
Ūdens līmenis	Rīga: 224 cm; (229-247 cm B.S.)
Plūdi	Tika novēroti Kurzemes un Rīgas līča D un A piekrastē.
Postījumi	Izgāzti 7,3 miljoni m³ koksnes
Zaudējumi	190,75 miljoni eiro; 81,2 miljoni eiro (mežsaimn.)
Bojā gājušie	nav
Ievainotie	nav zināms

2005. gada 9. janvāra orkāns "Ervīns" jeb "Gudruns" bija viena no spēcīgākajiem un postošākajiem orkāniem Latvijas vēsturē — spēcīgākais pēdējo 35 gadu laikā. Vēja ātrums naktī uz 9. janvāri brāzmās sasniedza 40 metrus sekundē. Visā Latvijā, bet jo īpaši Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, tika nodarīti ievērojami postījumi. Tika izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, noskalota jūras piekraste. 60% Latvijas teritorijas tika traucēta elektroapgāde. Rīgā un citās piejūras teritorijās bija plūdi.

Naktī no 8. uz 9. janvāri vēju ātrums maksimumu sasniedza Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī. Maksimālais vēja ātrums brāzmās bija 40 m/s Ventspilī, Liepājas ostā 36 m/s, Rīgā — 30 m/s.^[3] Pie Grobiņas, autoceļa A9 malā esošais vēja ģenerators fiksēja vēja ātrumu brāzmās 51 m/s.^[1]

Notikumu hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīdinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. janvārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsludināja vētras brīdinājumu. Brīdinājumu izplatīja nacionālā ziņu aģentūra LETA un 21:59 tas tika pārpublicēts portālā DELFI. Informācija iedzīvotājiem sastāvēja no sekojošiem punktiem:

Iedzīvotājiem, ja tiek radītas briesmas viņu dzīvībai un veselībai, tiek bojātas komunikācijas, piemēram, elektrības un telekomunikāciju līnijas, kā arī kavēta sabiedriskā transporta kustība, jāzvana uz tālruni 112.
Gadījumos, kad stiprais vējš lauž kokus parkos vai ceļa malās, jāinformē attiecīgās pašvaldības dienesti.
Gaidot stipro vēju, cilvēki tiek aicināti aizvērt logus un bēniņu lūkas, novākt no balkoniem vieglus priekšmetus. Namu pārvaldnieki tiek aicināti no ēku jumtiem novākt labi nenostiprinātus priekšmetus, piemēram, reklāmas stendus. Līdzīgas darbības būtu jāveic arī veikalu īpašniekiem.
Laukos cilvēki tiek aicināti nostiprināt un novietot drošā vietā tehniku, nojumes, dažādus vieglus priekšmetus.
Nedrīkst laist laukā spēlēties bērnus, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ieteicams nepamest mājokli.
Sākoties stiprajam vējam, nevajadzētu plānot gājienus ārpus mājas. Ja tomēr nepieciešams kaut kur doties, ieteicams ievērot noteiktu attālumu no ēku sienām, uz kurām spēcīgas brāzmas var uzmest cilvēku, nodarot miesas bojājumus, kā arī netuvoties ūdenskrātuvēm, kur cilvēki var tikt iepūsti.
Tāpat cilvēkiem stipra vēja laikā nevajadzētu izmantot lietussargus, bērni nedrīkstētu lietot skrituļdēļus, mājās, kuru tiešā tuvumā ir koki, nevajadzētu iet pie logiem.
Automašīnas nevajadzētu novietot pie veciem kokiem, pie jaunceltnēm, kā arī pie rekonstruējamām ēkām, kur tiek izmantotas stalažas.^[4]

Notikumu attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau naktī uz 8. janvāri uz rietumiem no Apvienotās Karalistes izveidojās ciklons, kas ļoti ātri virzījās uz ziemeļaustrumiem un aizvien padziļinājās un pieņēmās spēkā. 8. janvāra vakarā atmosfēras spiediens ciklona centrā pazeminājās un sasniedza minimumu — 721,9 mm/Hg. Šajā laikā ciklona centrs atradās virs Botnijas līča. Situāciju Latvijā ietekmēja šī ciklona dienvidu mala, kas nozīmēja, ka Latvijas teritorija atradās maksimālo vēja ātrumu zonā.

Latviju orkāns sasniedza 8. janvāra pievakarē. Jau ap plkst. 16:00 rietumu piekrastē vējš sasniedza 20 m/s, bet jūtama vēja pastiprināšanās notika ap plkst. 22:00 vakarā. Maksimālo spēku orkāns sasniedza 9. janvārī ap plkst. 3:00—4:00 no rīta un saglabājās līdz pat rītausmai, tomēr ļoti spēcīgas vēja brāzmas saglabājās līdz pat pēcpusdienai. Vētra jūtami norimās 9. janvāra vakarā līdz ar tumsas iestāšanos.

Dienvidrietumu rietumu vēja ātrums brāzmās visā Latvijā pārsniedza 20 m/s, kas, pēc Boforta vēja ātruma novērtēšanas skalas uzskatāms par vētras spēku, bet maksimumu sasniedza Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī. Maksimālais novērotais vēja ātrums brāzmās sasniedza Ventspilī 40 m/s, kā arī Liepājas ostā 36 m/s. Rīgā vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 m/s. Spēcīgā vēja ietekmē ūdens līmenis cēlās gan Baltijas jūras piekrastē, gan Rīgas līcī. Rīgas ostā ūdens līmenis sasniedza 213 cm BS, kas tikai par 16 cm atpalika no maksimālā līmeņa, kas līdz šim tika novērots 1969. gada 2. novembra orkānā Andrejostā, kad ūdens līmenis sasniedza 229 cm BS. Liepājā ūdens līmenis sasniedza 135 cm, bet Ventspilī 132 cm.

Šis ciklons bija spēcīgākais pēdējo 35 gadu laikā. Iepriekšējā līdzīgā ciklona darbības postošās sekas Latvijā bija jūtamas 1969. gada 2. novembrī, kad Latvijas teritoriju šķērsoja dziļa ciklona centrs un ziemeļrietumu vējš brāzmās Daugavpilī sasniedza 44 m/s. Ventspilī 1969. gada orkānā vēja brāzmas sasniedza 35 m/s, Liepājā 32 m/s, bet Rīgā 40 m/s. Ja 1969. gadā postošāka vēja ietekme bija Latvijas teritorijas austrumu daļā, tad šajā orkānā — rietumos.

Latvijas teritorija atrodas aktīvu ciklonu darbības zonā, kas īpaši jūtams rudens un ziemas periodā. Ciklonu darbība izraisa vēja ātrumu pastiprināšanos. Pēc teorētiskiem aprēķiniem jūras piekrastē vēja brāzmas 21 m/s var tikt novērotas katru gadu, 33 m/s, kas atbilst orkāna spēkam, reizi sešos gados, bet 40 m/s vidēji reizi 22 gados.

Notikumu tālākā attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stiprā vēja iespaidā zemākajās Rīgas vietās sākās plūdi — applūda mājas Rītabuļļos, ūdens līmenis draudoši cēlies arī Bolderājā. Tika uzsākta iedzīvotāju evakuācija no applūdušajām mājām Bolderājā un Mangaļsalā. Pašvaldība organizēja telpas, kur šos cilvēkus izmitināt. Cilvēki tika nogādāti pašvaldības viesnīcās, mājās viņi varēja doties, kad ūdens līmenis sāka pazemināties. Ūdens ieplūda mājās, kas atradās netālu no ūdenskrātuvēm. Applūda arī ceļi.

Gandrīz visa Kurzeme bija palikusi bez elektrības, reģionā tika traucēti telekomunikāciju sakari, vētra nodarīja arī citus postījumus. Ventspilī nebija apkures. Tāpat nedarbojās mobilie sakari Tele2 tīklā. Elektrības padeves pārtraukuma dēļ pilsētā nestrādāja apsardzes sistēmas, līdz ar to visu nakti policija veica pastiprinātas patruļas.

9. janvārī notika Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par notikušo dabas katastrofu Latvijā. Sēdē tika uzklausīta valdības locekļu, operatīvo dienestu, Latvenergo, Lattelekom un LMT pārstāvju sniegtā informācija par esošo situāciju valstī enerģētikas, sakaru, transporta, veselības, izglītības un zemkopības jomās, informēja ministru kabineta preses dienests. Uzklausot sniegto informāciju, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu "Par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu", kas paredzēja saskaņā ar Enerģētikas likumu izsludināt valsts enerģētisko krīzi.^[5] Tika pieņemts rīkojums "Par mācību procesa pārtraukšanu 2005. gada 10. un 11. janvārī", kas noteica, ka sakarā ar dabas katastrofu Latvijā 2005. gada 10. un 11. janvārī visās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs tiek pārtraukts mācību process.^[6]

10. janvārī tika pieņemts arī rīkojums "Par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu dabas katastrofas izraisīto seku likvidēšanā", kas paredzēja, saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus dabas katastrofas izraisīto seku likvidēšanā.^[7]

Postījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vējuzplūdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada janvāra orkāns salīdzinājumā ar 1969. gada stipro vētru bija ilgstošāks un spēcīgāks, lai gan vēja maksimālais ātrums nebija lielāks (30–32 m/sek). Tomēr 2005. gadā vējuzplūdu ūdenslīmeņi visā Latvijas piekrastē bija visaugstākie 100—120 gadu laikā, kopš notiek jūras ūdenslīmeņu novērojumi, un arī visilgākie. 23—24 stundas ūdenslīmenis bija par 1 m augstāks, bet 7—8 stundas tas pārsniedzis 2 metru atzīmi. Tāpēc ir arī tik ievērojami zemo teritoriju applūdumi Rīgas līča dienvidu piekrastē, daļēji arī Vidzemes krastā. Parastajās vētrās (1993., 1999., 2001. gados) maksimālie ūdenslīmeņi (1,5—1,8 metri) tika sasniegti īslaicīgi, tikai dažas stundas.^[8]

Krasta erozija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgstoši dominējot dienvidrietumu, rietumu vēju virzienam pie ekstremāli augstiem ūdenslīmeņiem, jūras pamatkrasta noskalošana aptvēra 40% no krasta līnijas kopgaruma (Nida—Liepāja—Ventspils—Liepene, Kolkasrags, Saulkrasti—Salacgrīva). Ap 200 km garumā krasts tika noskalots vidēji 3—5 metri, vietām līdz 20—30 metru platumā, izveidojot nepārtrauktu stāvkrastu joslu. Parastajās spēcīgajās vētrās krastu noskalošana notika 30—60 km garumā, vidēji par 3—5 metriem (maksimāli 10—18 metriem), kopumā noskalojot 8—15 ha.

2005. gada orkāna laikā no krasta jūrā ieskalotā materiāla apjomi sasniedz 4—6 (9—11) milj. m³, kas ir 4—5 reizes vairāk nekā parastajās spēcīgajās vētrās iepriekšējo 10—12 gadu laikā.

Galvenie postījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnīgi vai daļēji (60—80%) tika noskalotas priekškāpas vismaz 30 km kopgarumā (Jūrmalā, Daugavgrīvas salā, Vecāķos, Vitrupē, Salacgrīvā u.c.).
Daugavgrīvas salā 0,5 km garā frontē viļņu pārrauta kāpu josla, appludināta zemā teritorija līdz Daugavgrīvas apbūvei — vietai, kur atradās jūras krasts pirms 300 gadiem, atjaunojās lagūna.
Daļēji tika sagrautas krasta hidrotehniskās aizsargbūves Daugavgrīvā, Skultē, Jūrmalā, Pāvilostā, Papē.
Vairākās vietās Vidzemes krastā (Skulte—Salacgrīva) un gar atklāto Baltijas jūru pārrauti vai bīstami apdraudēti vietējās nozīmes ceļi, Saulkrastos — atkārtoti apdraudēta šoseja Via Baltica .
Ievērojami krasta noskalojumi visā Rīgas līča Vidzemes krasta joslā, Saulkrastos, Kolkas ragā, Ventspils—Liepenes, Pāvilostas—Jūrkalnes—Užavas posmā, Bernātu ragā u.c.

Kopējie provizoriskie vētras viļņu erozijas nodarītie zaudējumi (bez ostu hidrotehniskām būvēm):

Krasta, ēku, ceļu aizsardzībai un atjaunošanai, priekškāpu atjaunošanai nepieciešams vismaz 1 milj. Ls.
Uz visiem laikiem zaudēto, jūras noskaloto zemes platību (nacionālo un dabas parku, liegumu, apdzīvoto vietu, pļavu, mežu teritoriju) vērtība vismaz 7,5 milj. Ls.
Ģeoloģisko resursu (smilts, grants, māls) zaudējumi, tos ieskalojot jūrā, vismaz 6 milj. Ls.