2008. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 2008)
| Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 2005 2006 2007 - 2008 - 2009 2010 2011 |
| 2008. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Sports |
| 2008. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 2008 MMVIII |
| Ab urbe condita | 2761 |
| Armēņu kalendārs | 1457 ԹՎ ՌՆԾԷ |
| Ķīniešu kalendārs | 4704 – 4705 丁亥 – 戊子 |
| Etiopu kalendārs | 2000 – 2001 |
| Ebreju kalendārs | 5768 – 5769 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2063 – 2064 |
| - Shaka Samvat | 1930 – 1931 |
| - Kali Juga | 5109 – 5110 |
| Irānas kalendārs | 1386 – 1387 |
| Islāma kalendārs | 1429 – 1430 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
2008. (MMVIII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
2008. gads bija:
- Starptautiskais planētas Zeme gads;
- Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);
- Starptautiskais kartupeļu gads;
- Starptautiskais sanitārijas gads.
- Pēc ķīniešu kalendāra cūkas gads līdz 6. februārim, ko 7. februārī nomainīja žurkas gads;
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris:
- Kiprā un Maltā ieviests eiro.
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovēnija.
- 2. janvāris — naftas cenas pirmoreiz sasniedza 100 ASV dolārus par barelu.
- 3. janvāris:
- ASV Aiovas priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Maiks Hakabijs (Republikāņi) un Baraks Obama (Demokrāti).
- Dijarbakirā (Turcijā) uzsprāga mīnēta automašīna, bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus.
- 5. janvāris — Mihails Saakašvilli tika pārvēlēts ārkārtas prezidenta vēlēšanās Gruzijā.
- 8. janvāris — ASV Ņūhempšīras priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Džons Makeins (Republikāņi) un Hilarija Klintone (Demokrāti).
- 17. janvāris — Hītrovas lidostā lidmašīnai Boeing 777 nosēžoties, pietrūka skrejceļa, 19 pasažieri tika ievainoti.
- 24. janvāris — Itālijas premjerministrs Romāno Prodi atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā.
- 30. janvāris — no ASV prezidenta priekšvēlēšanām izstājās Rūdijs Džuliāni un Džons Edvardss.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. februāris — Microsoft piedāvāja 44 miljardus USD, lai nopirktu Yahoo! kompāniju.
- 2. februāris — nemiernieki uzbruka Čadas galvaspilsētai Ndžamenai, bet tika padzīti no tās.
- 3. februāris — Serbijas prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts Boriss Tadičs.
- 4. februāris — Irāna atklāja savu pirmo kosmisko centru, un palaida kosmosā raķeti.
- 7. februāris — STS-122: startēja ASV kosmoplāns Atlantis, lai uz Starptautisko kosmisko staciju nogādātu Eiropā būvēto moduli Columbus.
- 8. februāris:
- Džibuti notika parlamenta vēlēšanas.
- par Belizas premjerministru kļuva Dīns Barovs.
- 11. februāris — pret Austrumtimoras prezidentu Žozē Ramošu-Otru tika izdarīts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot.
- 13. februāris — Malaizijas premjerministrs Abdulahs Badavi atlaida parlamentu; vēlēšanas notiks 8. martā.
- 14. februāris — ASV, Ziemeļilinoisas universitātes apšaudē tika nogalināti 5 un ievainoti 16 cilvēki, pats šāvējs izdarīja pašnāvību.
- 15. februāris — Vaclavs Klauss atkārtoti tika ievēlēts par Čehijas prezidentu.
- 17. februāris — Kosovas parlaments pasludināja neatkarību no Serbijas.
- 18. februāris — parlamenta vēlēšanās Pakistanā vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas.
- 19. februāris:
- Armēnijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Seržs Sarkisjans.
- Kubas prezidents Fidels Kastro paziņoja par aiziešanu no amata.
- 21. februāris:
- Ar raķeti SM-3 tika iznīcināts sabojājies ASV spiegošanas pavadonis USA 193;
- Sākās 2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā, ar segvārdu Operācija „Saule” (turku: Güneş Harekâtı).
- 24. februāris:
- pasniegta 80. Amerikas Kinoakadēmijas balva "Oskars"; par labāko atzīta filma "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (angļu: No Country for Old Men).
- Kiprā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu tika pārvēlēts pašreizējais prezidents Dimitris Hristofis.
- 26. februāris — Floridas štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu.
- 27. februāris — mērena zemestrīce satricināja Linkonšīru, Lielbritānijā. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc Rihtera skalas un to epicentrs atradās Lielbritānijas ziemeļaustrumos.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 2. marts — Dmitrijs Medvedevs tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
- 3. marts — Džons Makeins savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās no Republikāņu partijas.
- 6. marts — astoņi cilvēki tika nogalināti un desmit ievainoti apšaudē Jeruzālemē, Izraēlā.
- 8. marts:
- no Serbijas premjerministra amata atkāpās Vojislavs Koštuņica.
- Malaizijā notika vispārējās vēlēšanas
- 9. marts — ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV, kas paredzēts SKS apgādei.
- 14. marts — Lielbritānijas karaliene Elizabete II atklāja Londonas Hītrovas lidostas piekto termināli.
- 17. marts — Austrālijas pilsētā Adelaidā beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kas tika nodēvēts kā "reizi 3000 gados", kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C.
- 19. marts — no Zemes tika novērots 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā noticis zvaigznes sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu Visumā.
- 24. marts — Butānā notika pirmās vispārējās vēlēšanas.
- 25. marts — no Vilkinsa ledus šelfa Antarktīdā atdalījās 414 km² liels aisbergs.
- 29. marts — prezidenta un parlamenta vēlēšanas Zimbabvē.
- 30. marts — britu tabloīds "News of the World" publicēja FIA prezidentu Maksu Mosliju kompromitējošas fotogrāfijas.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 2. aprīlis — Bukarestē, Rumānijā sākās 20. NATO samits.
- 3. aprīlis:
- NATO ielūdza Albāniju un Horvātiju aliansē. Maķedonijas iestāšanos bloķēja Grieķija.
- Pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV savienojās ar Starptautisko kosmisko staciju.
- 6. aprīlis — prezidenta vēlēšanas Melnkalnē.
- 9. aprīlis — parlamenta vēlēšanas Dienvidkorejā.
- 10. aprīlis — asamblejas vēlēšanas Nepālā.
- 13. aprīlis — vēlēšanās Itālijā uzvarēja Silvio Berluskoni pārstāvētā partija.
- 15. aprīlis — Kongo Demokrātiskajā Republikā, cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja "Hewa Bora Airways" lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem.
- 18. aprīlis — netālu no ASV Ilinoisas štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 baļļu stipra zemestrīce, kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā.
- 20. aprīlis — Paragvajā notika vispārējās vēlēšanas.
- 24. aprīlis — Anglijā un Velsā notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks.
- 28. aprīlis:
- Indijā ar nesējraķeti PSLV palaisti 10 pavadoņi.
- Virdžīnijas štatā ASV plosījās vairāki tornado, ievainojot vismaz 200 cilvēku. Vissmagāk cieta Safolkas pilsēta.
- 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā Šandunas provincē Ķīnā.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs:
- Septiņi cilvēki gāja bojā un tika iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 tornado plosīšanās rezultātā Arkanzasas štatā ASV.
- Ķīnā atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums bija 36 kilometri un tas stiepās pāri Handžou līcim Austrumķīnas jūrā.
- 2. maijs — Kanādas pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās 2008. gada Pasaules čempionāts hokejā.
- 4. maijs:
- 7:25 no rīta uz sēkļa Irbes šaurumā uzskrēja pasažieru kuģis "Mona Lisa" ar 984 pasažieriem.
- Vairāk kā 90 000 cilvēku gāja bojā, kad ciklons "Nargis" sasniedza Mjanmas dienvidu reģionus. Vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s)
- 7. maijs — par Krievijas prezidentu oficiāli tika apstiprināts Dmitrijs Medvedevs.
- 11. maijs — notika parlamenta vēlēšanas Serbijā.
- 12. maijs — 7,9 balles stiprā zemestrīcē Ķīnas centrālajā reģionā bojā gāja vismaz 19 000 cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā dienvidaustrumāzijas reģionā.
- 13. maijs — 63 cilvēki gāja bojā un 216 tika ievainoti vairākos bumbu sprādzienos Džeipuras pilsētā Indijā.
- 15. maijs — naftas vada sprādzienā netālu no Nigērijas galvaspilsētas Lagosas bojā gāja aptuveni 100 cilvēki.
- 16. maijs — Dominikānas Republikā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Leonels Fernandess.
- 25. maijs — plkst. 23:53:44 (pēc Koordinētā Visuma Laika) uz Marsa virsmas nolaidās NASA kosmiskais aparāts Phoenix.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūnijs — Maķedonijā notika parlamenta vēlēšanas.
- 3. jūnijs — Baraks Obama savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās no Demokrātu partijas.
- 11. jūnijs — ASV palaista orbitālā observatorija Gamma-ray Large Area Space Telescope (GLAST).
- 12. jūnijs — referendumā Īrijā tika noraidīta Lisabonas līguma ratifikācija.
- 14. jūnijs — 6,9 baļļu spēcīgā zemestrīcē Japānā gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki.
- 27. jūnijs — Roberts Mugabe tika ievēlēts par Zimbabves prezidentu uz otro termiņu.
- 29. jūnijs — parlamenta vēlēšanas Mongolijā.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 2. jūlijs — Ingrīda Betankūra un 14 citi ķīlnieki tika atbrīvoti no Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves.
- 21. jūlijs — Belgradā, Serbijā arestēts bijušais Serbu Republikas prezidents Radovans Karadžičs.
- 23. jūlijs — Rams Barans Jadavs nodeva zvērestu kā pirmais Nepālas prezidents.
- 27. jūlijs:
- 28. jūlijs — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 tika ievainoti bumbas sprādzienos Irākas pilsētās Bagdādē un Kirkūkā.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 7. augusts — Gruzija, pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. Krievijas bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā - konflikta zonā, kā arī ārpus tās.
- 8. augusts — Ķīnas galvaspilsētā Pekinā sākās 2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles.
- 10. augusts — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca Kanādas pilsētā Toronto. Bojā gāja viens cilvēks.
- 14. augusts — Gruzija izstājas no NVS.
- 20. augusts — aviokompānijas Spanair lidmašīna ar reisa nummuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja. Bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās.
- 24. augusts:
- Gvatemalā nokrīt lidmašīna nogalinot 10 cilvēkus.
- Pacelšanās laikā Kirgizstānas pilsētā Biškekā avarēja aviokompānijas Iran Aseman Airlines pasažieru lidmašīna Boeing 737-219. Bojā gāja 68 cilvēki.
- 26. augusts — Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. septembris — viesuļvētra Gustavs kā 2. kategorijas vētra sasniedza ASV Luiziānas štatu. Bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā 4. kategorijas viesuļvētra, Gustavs brāzās pāri Kubas rietumdaļai, skarot arī Haiti, Dominikānu un Jamaiku. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus.
- 6. septembris — Pakistānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Asifs Ali Zardari.
- 8. septembris — ANO Starptautiskā tiesa sāka izskatīt Gruzijas prasību pret Krieviju.
- 9. septembris — Asifs Ali Zardari nodeva Pakistānas prezidenta zvērestu.
- 10. septembris — Somālijas pirāti nolaupīja Dienvidkorejas kravas kuģi.
- 16. septembris — Kairā atrakts Ramzesa II templis.
- 21. septembris — Ehuds Olmerts atkāpās no Izraēlas premjerministra amata.
- 24. septembris — Taro Oso kļuva par Japānas premjerministru.
- 28. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. oktobris — 6,6 balles stiprā zemestrīcē Kirgizstānā bojā gāja vismaz 65 cilvēki.
- 7. oktobris — meteoroīds "2008 TC3" kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas tika zinātniski novērots pirms sadursmes ar Zemi.
- 22. oktobris — Indijas Kosmosa Izpētes Organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida kosmosa kuģi "Chandrayaan-1" Mēness izpētes misijā.
- 29. oktobris:
- Pakistānā notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 200 cilvēki.
- Apvienojās aviokompānijas "Delta" un "Northwest Airlines" izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju "Delta".[1]
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. novembris — ASV notika 44. prezidenta un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama, kurš ar 338. pret 163. elektorātu balsīm apsteidza Republikāņu partijas kandidātu Džonu Makeinu. Viceprezidenta amatā tika ievēlēts Džo Baidens. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka Baraks Obama bija pirmais melnādainais ASV prezidents.
- 8. novembris — Krievijas zemūdenes K-152 Nerpa incidentā bojā gāja 20 cilvēku.
- 20. novembris — Kanādā nokrita meteorīds 2008 Prairie meteoroid.
- 21. novembris — Vienu no bīstamākajiem datora tārpiem - Conficker pirmoreiz pamanīja internetā.
- 25. novembris — referendumā Grenlandē, par tās autonomijas palielināšanu no Dānijas, 75% vēlētāju deva atbalstu.
- 26.—29. novembris — sērijā teroristu uzbrukumu Indijas finanšu galvaspilsētā Mumbajā bojā gāja 195, bet ievainoti tika vismaz 239 cilvēki.
- 29. novembris — grautiņos Nigērijā bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēku.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 5. decembris — mirstīgas atliekas, kas tika atrastas 1991. gadā, ar DNS testa palīdzību beidzot tika identificētas kā Cara Nikolaja II Romanova.
- 7. decembris — Ganā notika parlamenta vēlēšanas.
- 14. decembris — spēcīgs sniegputenis Francijas dienvidos izjauca transporta kustību un bez elektrības un komunikācijām atstāja 70 000 cilvēku.[2]
- 15. decembris — Nīderlandes Antiļas formāli tika sadalītas.[3].
- 16. decembris — Zviedrijas dienvidus satricināja 4,7 balles stipra zemestrīce. Grūdienus tika reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Malmes, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un Dānijas ziemeļos, arī galvaspilsētā Kopenhāgenā.[4]
- 27. decembris — Izraēla veica gaisa uzbrukumu Gazas sektoram, kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēku, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti.
- 28. decembris — Bangladešā notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes.
- 30. decembris — Burj Dubai augstums sasniedza 780 metrus.
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 11. janvāris — Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919.)
- 17. janvāris — Bobijs Fišers (Robert James Fischer), ASV dzimis Īslandes šahists (dzimis 1943.)
- 22. janvāris — Hīts Ledžers (Heath Ledger), Austrālijas aktieris (dzimis 1979.)
- 27. janvāris — Suharto, Indonēzijas prezidents (dzimis 1921.)
- 5. februāris — Mahariši Mahešs Jogi (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917.)
- 6. februāris — Dīters Nolls (Dieter Noll), vācu rakstnieks (dzimis 1927.)
- 12. februāris — Badri Patarkacišvilli (ბადრი პატარკაციშვილი ), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955.)
- 15. februāris (oficiāli atzīts par mirušu) — Stīvs Fosets (Steve Fossett), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944.)
- 19. marts — Arturs Klārks (Arthur Charles Clarke), angļu rakstnieks (dzimis 1917.)
- 24. marts — Nīls Espinols (Neil Aspinall), angļu producents (dzimis 1942.)
- 27. marts — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), franču sporta administrators (dzimis 1921.)
- 29. aprīlis — Alberts Hofmanis (Albert Hofmann), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906.)
- 12. maijs — Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910.)
- 19. maijs — Andrejs Krastiņš, latviešu politiķis un jurists (dzimis 1951.)
- 10. jūnijs — Čingizs Aitmatovs (Чыңгыз Айтматов), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928.)
- 13. jūnijs — Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932.)
- 24. jūnijs — Leonīds Hurvics (Leonid Hurwicz), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917.)
- 6. jūlijs - Nonna Mordjukova, krievu aktrise (dzimusi 1925.)
- 3. augusts — Aleksandrs Solžeņicins (Александр Исаевич Солженицын), krievu rakstnieks (dzimis 1918.)
- 28. augusts — Fils Hils (Philip Toll Hill), ASV autosportists (dzimis 1927.)
- 24. septembris:
- Alberts Kauls, Latvijas politiķis un zemnieks (dzimis 1938.)
- Teodors Eniņš, latviešu ārsts un politiķis (dzimis 1934.)
- 26. septembris — Pols Ņūmens (Paul Leonard Newman), ASV aktieris (dzimis 1925.)
- 11. oktobris — Vija Artmane, Latvijas aktrise (dzimusi 1929.)
- 13. oktobris — Aleksejs Čerepanovs (Алексей Андреевич Черепанов), krievu hokejists (dzimis 1989.)
- 19. oktobris — Egīls Lukjanskis, latviešu rakstnieks (dzimis 1937.)
- 5. decembris - Aleksejs II, Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs (dzimis. 1929.)
- 29. decembris — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (dzimusi 1924.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Ekonomikā — Pols Krugmans (Paul Krugman)
- Fizikā — Makoto Kobajaši (小林 誠), Tošihide Maskava (益川 敏英), Joičiro Nambu (南部 陽一郎)
- Fizioloģijā vai medicīnā — Fransuāza Barē-Sinusī (Françoise Barré-Sinoussi), Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen), Liks Montanjē (Luc Montagnier)
- Ķīmijā — Martins Čalfijs (Martin Chalfie), Osamu Šimomura (下村 脩), Rodžers Tsiens (錢永健)
- Literatūrā — Žans Marija Gustavs Leklezio (Jean-Marie Gustave Le Clézio)
- Miera prēmija — Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari)
