2008

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2008. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2008 nozīmēm.

Šis raksts ir par aktuālu notikumu.
Laika gaitā informācija var strauji mainīties.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

2008. gada citi notikumi:
Latvija
Sports

2008. (MMVIII) ir pašreizējais gads, kas sākās otrdienā.

Šis gads ir:

Starptautiskais planētas Zeme gads;
Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);
Starptautiskais kartupeļu gads;
Starptautiskais sanitārijas gads.
pēc ķīniešu kalendāra cūkas gads līdz 6. februārim, ko 7. februārī nomainīja žurkas gads;

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

1. janvāris:
- Kiprā un Maltā ieviests eiro.
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovēnija.
3. janvāris – ASV Aiovas priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Maiks Hakabijs (Republikāņi) un Baraks Obama (Demokrāti).
5. janvāris – Mihails Saakašvilli tika pārvēlēts ārkārtas prezidenta vēlēšanās Gruzijā.
8. janvāris – ASV Ņūhempšīras priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Džons Makeins (Republikāņi) un Hilarija Klintone (Demokrāti).
17. janvāris – Hītrovas lidostā lidmašīnai Boeing 777 nosēžoties, pietrūka skrejceļa, 19 pasažieri tika ievainoti.
24. janvāris – Itālijas premjerministrs Romāno Prodi atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā.
30. janvāris – no ASV prezidenta priekšvēlēšanām izstājās Rūdijs Džuliāni un Džons Edvardss.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

1. februāris – Microsoft piedāvāja 44 miljardus USD, lai nopirktu Yahoo! kompāniju.
2. februāris – nemiernieki uzbruka Čadas galvaspilsētai Ndžamenai, bet tika padzīti no tās.
3. februāris – Serbijas prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts Boriss Tadičs.
4. februāris – Irāna atklāja savu pirmo kosmisko centru, un palaida kosmosā raķeti.
7. februāris – STS-122: startēja ASV kosmoplāns Atlantis, lai uz Starptautisko kosmisko staciju nogādātu Eiropā būvēto moduli Columbus.
11. februāris – pret Austrumtimoras prezidentu Žozē Ramošu-Otru tika izdarīts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot.
13. februāris – Malaizijas premjerministrs Abdulahs Badavi atlaida parlamentu; vēlēšanas notiks 8. martā.
14. februāris – ASV, Ziemeļilinoisas universitātes apšaudē tika nogalināti 5 un ievainoti 16 cilvēki, pats šāvējs izdarīja pašnāvību.
15. februāris – Vaclavs Klauss atkārtoti tika ievēlēts par Čehijas prezidentu.
17. februāris – Kosovas parlaments pasludināja neatkarību no Serbijas.
18. februāris – parlamenta vēlēšanās Pakistanā vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas.
19. februāris:
- Armēnijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Seržs Sarkisjans.
- Kubas prezidents Fidels Kastro paziņoja par aiziešanu no amata.
21. februāris:
- ar raķeti SM-3 tika iznīcināts sabojājies ASV spiegošanas pavadonis USA 193;
- sākās 2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā, ar segvārdu Operācija „Saule” (turku: Güneş Harekâtı).
24. februāris – pasniegta 80. Amerikas Kinoakadēmijas balva "Oskars"; par labāko atzīta filma "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (angļu: No Country for Old Men).
26. februāris – Floridas štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu.
27. februāris – mērena zemestrīce satricināja Linkonšīru, Lielbritānijā. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc Rihtera skalas un to epicentrs atradās Lielbritānijas ziemeļaustrumos.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

2. marts – Dmitrijs Medvedevs tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
3. marts – Džons Makeins savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās no Republikāņu partijas.
6. marts – astoņi cilvēki tika nogalināti un desmit ievainoti apšaudē Jeruzālemē, Izraēlā.
8. marts – no Serbijas premjerministra amata atkāpās Vojislavs Koštuņica.
9. marts – ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV, kas paredzēts SKS apgādei.
14. marts – Lielbritānijas karaliene Elizabete II atklāja Londonas Hītrovas lidostas piekto termināli.
17. matrs – Austrālijas pilsētā Adelaidā beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kas tika nodēvēts kā "reizi 3,000 gados" kurā temperatūra katru dienu pārsniedza +35°C.
19. marts – 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes bija iespējams novērot zvaigznes sprādzienu. Tas bija tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu visumā.
24. marts – Butānā notika pirmās vispārējās vēlēšanas.
25. marts – no Vilkinsa ledus šelfa Antarktīdā atdalījās 414 km2 liels aisbergs.
29. marts – prezidenta un parlamenta vēlēšanas Zimbabvē.
30. marts – britu tabloīds "News of the World" publicēja fotogrāfijas, kurās FIA prezidents Makss Moslijs redzams kopā ar piecām prostitūtām, atainojot nacistu represijas pret ebrejiem. Moslijs apsūdzības sākotnēji noliedza, apgalvojot, ka stāsts un bildes ir safabricētas.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

2. aprīlis – Bukarestē, Rumānijā sākās 20. NATO samits.
3. aprīlis:
- NATO ielūdza Albāniju un Horvātiju aliansē. Maķedonijas iestāšanos bloķēja Grieķija.
- pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV savienojās ar Starptautisko kosmisko staciju.
6. aprīlis – prezidenta vēlēšanas Melnkalnē.
9. aprīlis – parlamenta vēlēšanas Dienvidkorejā.
10. aprīlis – asamblejas vēlēšanas Nepālā.
13. aprīlis – vēlēšanās Itālijā uzvarēja Silvio Berluskoni pārstāvētā partija.
15. aprīlis – Kongo Demokrātiskajā Republikā, cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja "Hewa Bora Airways" lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem.
18. aprīlis – netālu no ASV Ilinoisas štata pilsētas Vestsalemas notika 5.2 balles stipra zemestrīce, kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā.
24. aprīlis – Anglijā un Velsā notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks.
28. aprīlis:
- Indijā ar nesējraķeti PSLV palaisti 10 pavadoņi.
- Virdžīnijas štatā ASV plosījās vairāki tornado, ievainojot vismaz 200 cilvēku. Vissmagāk cieta Safolkas pilsēta.
- 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā Šandunas provincē Ķīnā.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

1. maijs:
- septiņi cilvēki gāja bojā un tika iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 tornado plosīšanās rezultātā Arkanzasas štatā ASV.
- Ķīnā atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums bija 36 kilometri un tas stiepās pāri Handžou līcim Austrumķīnas jūrā.
2. maijs – Kanādas pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās 2008. gada Pasaules čempionāts hokejā.
4. maijs:
- 7:25 no rīta uz sēkļa Irbes šaurumā uzskrēja pasažieru kuģis "Mona Lisa" ar 984 pasažieriem.
- vairāk kā 90 000 cilvēku gāja bojā, kad ciklons "Nargis" sasniedza Mjanmas dienvidu reģionus. Vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s)
7. maijs – par Krievijas prezidentu oficiāli tika apstiprināts Dmitrijs Medvedevs.
11. maijs – notika parlamenta vēlēšanas Serbijā.
12. maijs – 7.9 balles stiprā zemestrīcē Ķīnas centrālajā reģionā bojā gāja vismaz 19 000 cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā dienvidaustrumāzijas reģionā.
13. maijs – 63 cilvēki gāja bojā un 216 tika ievainoti vairākos bumbu sprādzienos Džeipuras pilsētā Indijā.
15. maijs – naftas vada sprādzienā netālu no Nigērijas galvaspilsētas Lagosas bojā gāja aptuveni 100 cilvēki.

[izmainīt šo sadaļu] Paredzētie nākotnes notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

15. decembris – Nīderlandes Antiļas formāli būs likvidētas.^[1]
30. decembris – plāno pabeigt celt augstāko celtni pasaulē – Burj Dubai.

2008. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2008 MMVIII
Ab urbe condita	2761
Armēņu kalendārs	1457 ԹՎ ՌՆԾԷ
Ķīniešu kalendārs	4704 – 4705 丁亥 – 戊子
Etiopu kalendārs	2000 – 2001
Ebreju kalendārs	5768 – 5769
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2063 – 2064
- Shaka Samvat	1930 – 1931
- Kali Yuga	5109 – 5110
Irānas kalendārs	1386 – 1387
Islāma kalendārs	1429 – 1430
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

11. janvāris – Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary), jaunzēlandiešu alpīnists, pirmais cilvēks, kurš uzkāpa Everestā (dzimis 1919.)
17. janvāris – Bobijs Fišers (Robert James Fischer), amerikāņu izcelsmes īslandiešu šahists (dzimis 1943.)
22. janvāris – Hīts Ledžers (Heath Ledger), austrāliešu aktieris, filmas "Kuprainais kalns" zvaigzne (dzimis 1979.)
27. janvāris – Suharto, bijušais Indonēzijas prezidents (dzimis 1921.)
5. februāris – Mahariši Mahešs Jogi (महर्षि महेश योगी), indiešu reliģiskais līderis (dzimis ap 1917.)
12. februāris – Badri Patarkacišvilli (ბადრი პატარკაციშვილი ), gruzīnu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955.)
15. februāris (oficiāli atzīts par mirušu) – Stīvs Fosets (Steve Fossett), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944.)
19. marts – Arturs Klārks (Arthur Charles Clarke), angļu rakstnieks (dzimis 1917.)
24. marts – Nīls Espinols (Neil Aspinall), angļu producents, grupas The Beatles asistents (dzimis 1942.)
27. marts – Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), FIA un FISA eksprezidents (dzimis 1921.)
29. aprīlis – Alberts Hofmans (Albert Hofmann), LSD izgudrotājs (dzimis 1906.)