2012. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2012. gada laikapstākļi Latvijā
Spēcīgs negaiss Rīgā. 2012. gada 22. maijs.
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+6,1 °C	+7,3 °C
Minimālā	−34,2 °C	−30,4 °C
Maksimālā	+33,7 °C	+32,6 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 832 mm Rīga: 714,8 mm
Mēnesī	Rīga: 107,8 mm (oktobris)
Dekādē	Rīga: 51,6 mm (jūlijs)
Diennaktī	Rīga: 34,0 mm (30. jūlijs)
Vējš
Vēja brāzmas	Latvija: 34 m/s (25. marts, Ventspils)
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2012. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni +6,1 °C jeb 0,3 grādi virs normas. Tādējādi 2012. gads kļuvis par otro vēsāko šajā gadsimtā, atpaliekot no 2010. gada, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi. Gaisa temperatūra bija robežās no −34,2 °C līdz +33,7 °C. Aizvadītā gada laikā stabili bagāts bija nokrišņu daudzums – desmit gada mēnešos no divpadsmit to daudzums bija virs normas. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 832 mm (125% no ilggadīgās normas) 2012. gads ilggadējā datu rindā bija ceturtais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimtā – otrais mitrākais. 2012. gadu pārspēja 2010. gads, kad nokrišņu daudzums bija 856 mm jeb 129% no normas, savukārt pirmo vietu slapjāko gadu sarakstā ieņem 1928. gads, kad nokrišņu daudzums sasniedza 880 mm un norma tika pārsniegta par 33%. Gaisa temperatūra pārsvarā bija tuvu ilggadējam vidējam rādītājam, aukstākais mēnesis bija februāris, kad vidējā gaisa temperatūra noslīdēja četrus grādus zem normas, savukārt relatīvi siltākais bija novembris, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 2,4 grādus virs normas.

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2011./2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris) bija temperatūras un nokrišņu kontrastiem bagāta. Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (−3,4 °C) bija tuva normai — 0,5 grādus virs tās. Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos padarīja ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pēc divām rekordkarstām 2010. un 2011. gadu vasarām, 2012. gada vasara kopumā Latvijā ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C atbilda ilggadējai vidējai gaisa temperatūrai un bija trešā vēsākā vasara 21. gadsimtā. Vissiltākais laiks šai vasarā bija Latvijas vidienē — Rīgā (+17,4 °C) un Bauskā (+16,6 °C), bet visdzestrākais — Vidzemes augstienē — Zosēnos (+15,2 °C) un jūras vējiem visvairāk pakļautajā Kolkā (+15,3 °C). Vasaras vissiltākais mēnesis bija jūlijs. Tajā gaisa temperatūra sasniedza visaugstāko vērtību +33,7 °C (Daugavgrīvā, 29. jūlijā). Savukārt jūnija pirmajā pusē un jau sākot no augusta otrās dekādes dzestrajās naktīs zāles virskārtā bija vērojamas salnas. Nokrišņu šajā vasarā kopumā Latvijā bija 245 mm (10% vairāk par normu), kas to ierindo atbilstošo ilggadīgās un šī gadsimta datu rindu vidusdaļā. Jāatzīmē, ka karstajās 2010. un 2011. gadu vasarās nokrišņu bija vairāk kā 2012. gadā. Tā 2010. gada vasaras, kas ir trešā nokrišņiem bagātākā pēdējos 90 gados un vislietainākā šajā gadsimtā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 324 mm. Visvairāk nokrišņu 2012. gada vasarā nolija pār Kolku (312 mm). Savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Liepājā un Rucavā (ap 170 mm, kas ir mazāk par normu). Vasaras mēnešu laikā Latvijā krita 26 karstuma un 3 aukstuma rekordi. 2012. gada rudens Latvijā bija samērā silts un nokrišņiem bagāts. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,9 °C (1,3 grādus virs normas) tas bija 12. siltākais pēdējos 90. gados un ceturtais siltākais 21. gadsimtā. Ar nokrišņu daudzumu 252 mm (127% no normas) 2012. gada rudens bija 13. mitrākais pēdējos 90 gados un ar nokrišņiem visbagātākais 21. gadsimtā.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−3,4 °C	77 mm (182%)
Februāris	−8,8 °C	45 mm (138%)
Marts	+0,9 °C	36 mm (107%)
Aprīlis	+5,9 °C	53 mm (139%)
Maijs	+11,7 °C	67 mm (138%)
Jūnijs	+13,9 °C	78 mm (120%)
Jūlijs	+18,2 °C	99 mm (126%)
Augusts	+15,9 °C	68 mm (88%)
Septembris	+13,0 °C	61 mm (87%)
Oktobris	+6,9 °C	104 mm (154%)
Novembris	+4,0 °C	86 mm (141%)
Decembris	−4,8 °C	58 mm (110%)

2012. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,4 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas vidusdaļā un ziemeļu rajonos, Rīgā un Kolkā sasniedzot 1,7 °C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas galējos austrumu rajonos: 0,5—0,7 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 mm (182% no ilggadīgās normas) janvāris kļuva par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā. Lielāks par normu nokrišņu daudzums bija praktiski visā Latvijā. Vairāk kā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,8 °C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2011.—2012. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis — februāris — aukstāko februāru datu rindā bija četrpadsmitais, tūlīt aiz 2011. gada februāra, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai par vienu grāda desmitdaļu zemāka. Aukstāks par normu 2012. gada februāris bija visā Latvijā. Noviržu no normas kontrasti Valsts robežās bija visai ievērojami. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas dienvidaustrumos — Daugavpilī: 5,4 grādus zemāk par normu. Diametrāli pretējā Latvijas vietā — Kolkasragā — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vistuvāk normai — 1,8 grādus zem tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 45 mm (138% no ilggadīgās normas) 2012. gada februāris ir ierindojies nokrišņiem bagātāko februāru otrajā desmitā. Arī nokrišņu daudzuma atšķirības bija visai ievērojamas. Vismazākais nokrišņu daudzums bija mēneša visaukstākajā — Latvijas dienvidaustrumu daļā. Latvijas centrālajā daļā un rietumu rajonos bija vērojami nokrišņu daudzuma kontrasti — no 80% no normas Dobelē un 90% Rīgā līdz vairāk kā 225% Ventspilī un 240% Salacgrīvā.

Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,9 °C. Tādējādi 2012. gada marts bija 2,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko marta mēnešu datu rindā ierindojās 19. vietā. No 21. gadsimta pavasara pirmajiem mēnešiem 2012. gada marts bija ceturtais siltākais. Marta nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 36 mm (107% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 47—57% no normas Dobelē un Liepājā līdz 174% Cēsīs. Tādējādi tas ierindojās mitrāko pavasara pirmo mēnešu datu rindas trešajā desmitā. No 21. gadsimta marta mēnešiem 2012. gada marts bija sestais mitrākais. Marta vidējais vēja ātrums atbilda normai. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu sasniedza 25. martā Ventspilī — 34 m/s. Mēneša gaitā trīs Latvijas vietās tika uzstādīti jauni maksimālo vēja brāzmu martā rekordi: 13. martā Rūjienā, 19. martā Rēzeknē un 25. martā Saldū.

Pilsētas kanāls Rīgā. 2012. gada 30. aprīlis.

Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,9 °C. Tādējādi 2012. gada aprīlis bija 1 grādu siltāks par ilggadīgo normu un siltāko aprīļa mēnešu datu rindā ierindojās 27. vietā. No 21. gadsimta pavasaru vidējiem mēnešiem šī gada aprīlis bija piektais siltākais. Aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 53 mm (139% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 82—90% no normas Baltijas jūras piekrastē — Liepājā un Ventspilī — līdz 218—221% Latvijas vidusdaļā — Mežotnē un Kalnciemā. Tādējādi 2012. gada aprīlis ierindojās mitrāko pavasara vidējo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta aprīļa mēnešiem 2012. gada aprīlis bija otrais ar nokrišņiem bagātākais. Aprīļa vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Vēja brāzmas mēnesī vislielāko ātrumu sasniedza 2. aprīlī Baltijas jūras piekrastes rajonos — 20–22 m/s.

Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C. Tādējādi 2012. gada maijs bija 0,9 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko maija mēnešu datu rindā ierindojās 23. vietā. No 21. gadsimta pavasaru pēdējiem mēnešiem tas bija piektais siltākais. Maija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 67 mm (138% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 70—80% no normas Ventspilī un Kuldīgā līdz gandrīz 2,5 mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Ogres novada Lielpēčos. Tādējādi 2012. gada maijs ierindojās mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu 20. vietā. No 21. gadsimta maija mēnešiem tas bija trešais ar nokrišņiem bagātākais. Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu, četrās dienās mēnesī vējš brāzmās sasniedza vētras spēku. Vislielākais vēja brāzmu ātrums — 24–26 m/s — tika reģistrēts jūras un līča piekrastē.

Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,9 °C. Tādējādi 2012. gada jūnijs bija 0,8 grādus aukstāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties aukstāko jūnija mēnešu 29. vietā. No 21. gadsimta vasaras pirmajiem mēnešiem tas bija otrais aukstākais pēc 2004. gada jūnija, kura vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +13,3 °C. Jūnija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78 mm (120% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80% no normas Liepājā un Rucavā līdz 170—180% Krāslavas novada Piedrūjā un Lubānā. Tādējādi 2012. gada jūnijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras pirmo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta jūnija mēnešiem tas bija piektais ar nokrišņiem bagātākais. Mēnesī visintensīvākās lietusgāzes bija 2., 11. un 15. jūnijā, diennaktī vietām sasniedzot dekādes normai, 11. un 15. jūnijā pat pusmēneša nokrišņu normai atbilstošu nokrišņu daudzumu. Mēneša vidējais vēja ātrums bija nedaudz zemāks par normu. Piecās dienās mēnesī vējam brāzmās vietām bija vētraina vēja spēks, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums bija 17. jūnijā: jūras piekrastes rajonos 19—21, iekšzemē 15–17 m/s.

Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C. Tādējādi 2012. gada jūlijs bija 1,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu, ilggadīgajā datu rindā ierindojoties siltāko jūlija mēnešu 20. vietā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras vidus mēnešiem, šī gada jūlijs ir ierindojies datu rindas vidusdaļā. Nokrišņu daudzums Latvijā turpināja būt virs normas. Jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 99 mm (126% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 80—90% no normas Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz divām mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Tādējādi 2012. gada jūlijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras vidus mēnešu 32. vietā. Tāpat kā mēneša vidējā gaisa temperatūra, arī mēneša nokrišņu daudzums vasaras vidus mēnesi ir ierindojis 21. gadsimta jūliju datu rindas vidusdaļā. Visintensīvākās lietusgāzes bija 20. jūlijā. Nokrišņu daudzums šai diennaktī bija vietām ne tikai liels, bet arī teritoriāli kontrastains. Tā Skrīveros tas sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz 2/3 no mēneša nokrišņu normas un bija lielākais nokrišņu daudzums diennaktī šai mēnesī, bet Ogres novada Lielpēčos šīs pašas diennakts lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 mm, Rīgā — tikai 1 mm. Lai arī jūlija vidējais vēja ātrums kopumā bija nedaudz zemāks par normu, gaisa temperatūras kontrasti un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai lokāli spēcīgu gubu lietusmākoņu attīstību, kas deva stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos. Trijās mēneša dienās vējš brāzmās sasniedza stipras vētras, vēl vienā — vētras spēku. Latvijas novērojumu stacijās vislielākais vēja ātrums brāzmās — 27 m/s — tika reģistrēts 15. jūlijā Liepājas ostā. Tikai nedaudz mazākas (25 m/s), toties pirmoreiz jūlijā šais novērojumu stacijās vēja brāzmas bija 7. jūlijā Saldū un 28. jūlijā Pāvilostā. Jūlijā lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem visā Latvijā bija dienu skaits ar pērkona negaisu. Visbiežāk, līdz pat 6—7 reizēm mēnesī, tas tika novērots Kurzemē.

Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,9 °C. Tādējādi 2012. gada augusts siltuma ziņā bija tuvs ilggadīgajai normai (0,3 grādus zem tās), ieņemot vietu augusta temperatūras ilggadīgās datu rindas vidusdaļā. Salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras noslēguma mēnešiem, tas 21. gadsimtā bija visaukstākais. Pēc astoņiem mēnešiem (sākot no 2011. gada decembra), kuros nokrišņu daudzums Latvijā kopumā bija lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, augusts bija nedaudz, bet tomēr sausāks par normu. Tā nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 68 mm (88% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no tikai puses no normas Rucavā līdz gandrīz 80% virs normas Kolkā. Tādējādi 2012. gada augusts mēneša nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā ierindojās vidusdaļā, nedaudz uz sausāko pusi. 21. gadsimta augustu skaitā 2012. gada augusts bija ceturtais sausākais. 2012. gada augustā un arī līdz šim 2012. gadā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija Kolkā. Šeit naktī no 9. uz 10. augustu deviņās stundās nolija 67,7 mm, kas ir gandrīz mēneša normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Deviņās mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet vislielākais vēja brāzmu ātrums (3. augustā Daugavgrīvā) bija līdzvērtīgs vētras spēkam — 21 m/s. Mēneša pirmajā dekādē bieži — astoņās dienās no desmit — tika novērots pērkona negaiss. 4. un 7. augustā tas ducināja Latvijas lielākajā daļā.

Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,0 °C, kas ir 1,3 grādus augstāk par normu. Tādējādi 2012. gada rudens pirmais mēnesis ilggadīgajā septembra gaisa temperatūras datu rindā ir bijis 16. siltākais, bet 21. gadsimta septembra mēnešu vidū – piektais siltākais. Diennakts vidējās gaisa temperatūras septembra gaitā pārsvarā bija virs normas. Vissiltākais laiks bija 11. un 12. septembrī, kad gaisa temperatūra dienā teritorijas lielākajā daļā bija virs +20 grādiem, visaugstākās vērtības sasniedzot Mērsragā un Daugavpilī. Savukārt visvēsākais laiks — naktī vietām tikai +2, +3 grādi — bija mēneša trešās dekādes pirmajā pusē. 2012. gada septembris bija ne tikai siltāks, bet arī sausāks par normu. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 61 mm (87% no ilggadīgās normas) tas ieņēma vietu gan ilggadīgās septembra nokrišņu daudzuma datu rindas, gan 21. gadsimta septembru datu rindas vidusdaļā. Visvairāk nokrišņu 2012. gada septembrī bija Alūksnē un Liepājā (130—140% no normas), bet vismazāk Bauskā — tikai puse no mēneša nokrišņu “plāna”. Mēneša gaitā vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts 19. septembrī Rucavā, kur astoņu stundu laikā nolija lietus ar nokrišņu daudzumu līdzvērtīgu 28% no visa mēneša normas. Mēneša vidējais vēja ātrums kopumā Latvijā atbilda normai. Divpadsmit mēneša dienās vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, bet sešās no tām jūras piekrastes teritorijās tām jau bija vētras spēks. Vislielākais mēnesī vēja brāzmu ātrums tika novērots 8. septembrī Ventspilī — 24 m/s.

Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir tuvu normai (0,3 grādus virs tās). Tādējādi 2012. gada rudens otrais mēnesis ieņēma vietu gan oktobra gaisa temperatūru ilggadīgo datu rindas, gan 21. gadsimta oktobra mēnešu vidusdaļā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ±3 grādus no normas. Toties otrajā oktobra pusē tika piedzīvota gan šim gadalaikam neparasti silta atvasara, gan pirmais sniegs. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 6 grādus virs normas šī mēneša vissiltākās dienas — 19. un 20. oktobris — bija arī vissiltākie atbilstošie datumi gaisa temperatūras novērojumu vēsturē Latvijā. 19. oktobrī dienā gaiss sasila līdz pat +18,8 °C, 20. oktobrī līdz +17,5 °C, abās dienās daudzviet uzstādot jaunus konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordus. Savukārt mēneša visaukstākais periods bija no 26. līdz 31. oktobrim. Tajā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3—6 grādus zem normas. Austrumlatvijas augstākajās vietās pirmo reizi šoruden visu diennakti gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. oktobra naktīs vietām sasniedzot pat −7, −9 grādus. Oktobra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 104 mm (154% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par vienpadsmito ar nokrišņiem visbagātāko rudens otro mēnesi ilggadīgajā oktobru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu mēneša gaitā bija Siguldā (204% no normas), vismazāk — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kur to daudzums svārstījās ap normu. Laika periodā līdz 17. oktobrim lija katru dienu, vietām diennaktī pārsniedzot visas dekādes nokrišņu normu. Turpmāk nokrišņu daudzums kļuva epizodiskāks. Trešās dekādes vidū, temperatūrai pazeminoties, jau parādījās arī slapja sniega pārslas, 26. un 27. oktobrī arī sauss sniegs, zemi pārklājot ar sniega segu. Visintensīvākā snigšana bija Austrumlatvijas centrālajā daļā — 27. oktobra rītā Priekuļos sniega segas biezums sasniedza 35 cm, Alūksnē — 21 cm. Sniega sega šais rajonos saglabājās līdz pat mēneša beigām. 1. novembra rītā tās biezums Priekuļos bija 16, Alūksnē — 11, Skrīveros un Siguldā — 3 cm. Laika apstākļu izmaiņu situācijā sastapās siltam un aukstam gadalaikam raksturīgās laika parādības. Tā 26. oktobrī tika novērots gan mēnesī visstiprākais vējš — piekrastes rajonos tas brāzmās sasniedza 22–28 m/s, gan pirmais rudens putenis, gan arī pērkona negaiss. 28.—29. oktobrī koku zaros šoruden pirmoreiz tika novērota sarma, bet uz ceļiem vietām bija vērojams apledojums.

Loču kanāls Bolderājā. 2012. gada 8. decembris.

Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 2,4 grādus virs ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi 2012. gada rudeni noslēdzošais mēnesis novembra vidējo gaisa temperatūru ilggadīgajā rindā ir bijis 12. siltākais, bet 21. gadsimtā — trešais siltākais. 2012. gada novembra gaitā gaisa temperatūra, pārsvarā saglabājoties virs normas, pakāpeniski samazinājās. Vēl otrajā dekādē dienā gaiss sasila līdz +8, +9, vietām +10 grādiem, bet mēneša beigās jau tika sagaidīta ziema. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles, tā visagrāk — 26. novembrī — iestājās Alūksnes augstienē, tad Vidzemē, bet no 30. novembra ziema jau valdīja Latvijas lielākajā daļā, kas kopumā ir nedaudz vēlāk par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Novembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 86 mm (141% no ilggadīgās normas), tā kļūstot par 13. ar nokrišņiem visbagātāko rudeni noslēdzošo mēnesi ilggadīgajā novembru datu rindā un trešo mitrāko 21. gadsimtā. 2012. gada novembra nokrišņu daudzumam bija raksturīgi teritoriālie kontrasti. Kurzemē mēneša nokrišņu daudzums bija ap normu, turpretī Latvijas dienvidaustrumos — divas reizes virs tās. Lubānā, Pļaviņās un Rēzeknes novada Griškānos tik liels mēneša nokrišņu daudzums novembrī bija pirmoreiz. Ar nokrišņiem visbagātākais mēneša periods bija 29. un 30. novembris. Šajās divās diennaktīs Latvijas dienvidaustrumos izkrita 70—85% no visa mēneša nokrišņu normas. Lubānā un Pļaviņās 29. novembrī izkritušais nokrišņu daudzums (ap 54—57% no mēneša normas) bija vislielākais šajās vietās jebkad novembrī novērotais. Mēneša pirmajās dienās izkusa oktobra beigās izveidojusies sniega sega. No jauna tā parādījās tikai mēneša beigās, līdz 1. decembra rītam pārklājot gandrīz visu Latviju. Visbiezākā tā bija Vidzemē: Alūksnē — 24 cm, Lubānā — 18 cm, Priekuļos — 13 cm. Latvijas vidienē un Kurzemē sniega segas biezums bija no 1 līdz 7 cm, bet Krāslavas novada Piedrūjā, Daugavpilī un Līvānu novada Sīļos sniega praktiski nebija. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,5 m/s zemāks par normu. Visstiprākie vēji tradicionāli pūta jūras piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 20 m/s — sasniedzot 1. novembrī Kolkā.

Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −4,8 °C, kas ir 2,5 grādus zem ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi pēdējo trīs gadu noslēdzošie mēneši Latvijā temperatūras ziņā bija visai kontrastaini. 2010. gada decembris ilggadīgo decembru datu rindā bija ceturtais aukstākais, 2011. gada decembris bija otrais siltākais, bet 2012. gada decembris — 17. aukstākais. 21. gadsimta decembru skaitā tas bija ceturtais aukstākais, atpaliekot no šajā gadsimtā visaukstākā — 2002. gada decembra — par 2,8 grādiem. 2012. gada decembra lielākajā daļā Latvijā valdīja sals, kas pakāpeniski pieņēmās spēkā. Viszemāk — līdz −11, −19 grādiem — gaisa temperatūra noslīdēja naktī no 23. uz 24. decembri. Turpmāk laika apstākļi krasi mainījās. Pēc aukstās nakts 24. decembra pēcpusdienā strauji sāka kļūt siltāks, visā Latvijā iestājās atkusnis, kurš saglabājās līdz mēneša beigām. Visā mēnesī visaugstāk temperatūras stabiņš pakāpās Vecgada pēdējā stundā, Latvijas rietumu daļā sasniedzot +5, +6,3 grādus. Decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 58 mm (110% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojoties ilggadīgo decembru datu rindas vidusdaļā — vairāk uz mitrāko pusi. Lai gan aizvadītais decembris bija piektais mitrākais 21. gadsimtā, nokrišņu tajā bija mazāk, kā iepriekšējo trīs gadu decembra mēnešos. 2011. gada decembris bija līdz šim gan 21. gadsimtā, gan ilggadīgajā decembru datu rindā ar nokrišņiem visbagātākais (88 mm), bet 2010. gada decembris — abās minētajās datu rindās otrais mitrākais. Savukārt 2002. gads bija 21. gadsimtā ne tikai visaukstākais, bet arī ar vismazāko nokrišņu daudzumu — tikai 30 mm. Novembra beigās — decembra sākumā izveidojusies sniega sega Latviju klāja lielāko decembra daļu. Visbiezākā tā bija mēneša otrajā dekādē un trešās dekādes sākumā — vidēji 11–16 cm, vietām Austrumlatvijā atsevišķās dienās sasniedzot 30 cm. Turpmāk siltā laika un lietus nokrišņu rezultātā sniegs visā Latvijā sāka strauji kust. Kurzemē atsevišķas vietas brīvas no sniega segas bija jau 26. decembrī, bet no 28. decembra sniegs nokusa arī vietām Latvijas vidienē un austrumu daļā. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Katrā dekādē bija dienas, kad vējš sasniedza vētras spēku. Tradicionāli vislielākais vēja ātrums bija piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 24 m/s — sasniedzot 15. decembrī Kolkā.

Gada notikumi

Janvāris

Saulainais 2012. gada 1. janvāris Rīgā, Konsula ielā.

Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija neparasti silta — gaisa temperatūra valstī vidēji bija +0,7 grādi, kas ir 4,9 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr šī dekāde bija tikai 13. siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissiltākā janvāra pirmā dekāde bija 2007. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.

• 1. janvāris — jaunā gada rīts Latvijā atnāca ar skaidru laiku un salu −2, −6 grādu robežās. Debesis bija daļēji mākoņainas, daudzviet — īpaši Zemgalē — mākoņu nebija vispār. Vietām Vidzemē sniga, šaura nokrišņu josla no Rīgas līča stiepās uz austrumiem. Visā valstī pūta lēns vējš. Rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē zemi klāja līdz 3 cm bieza sniega kārta.
• 2. janvāris — Latvijai pāri virzījās ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, visā valsts teritorijā atnesot dažāda veida nokrišņus. Vietām Latvijā izveidojās neliela sniega sega: 2 cm Rūjienā, Siguldā un Priekuļos, kā arī Daugavpilī, savukārt Alūksnē, Zosēnos un Skultē sniegs sasnidzis 1 cm. Naktī sniga arī Kolkā, Liepājā, Stendē, Mērsragā, Rīgā un Pļaviņās, taču šajās vietās sniegs no rīta saglabājās tikai nedaudz. Dienas laikā nelielais sniegs pārgāja mērēnā lietū. Vēlā pēcpusdienā Latvijas galējos austrumos spēcīgi sniga un puteņoja, vietām Vidzemē, Zemgales austrumos un Latgalē tika novērota arī atkala jeb sasalstošs lietus. Savukārt valsts rietumu pusē, kur ilgstoši lija, nokrišņi mitējās un dažviet sabiezēja migla.
• 3. janvāris — pēc 2. janvāra sniegputeņa Latvijas galējos austrumos no rīta saglabājās 7–10 cm bieza sniega kārta. Biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā — 10 cm. Deviņi centimetri sniega bija Dagdā un Rēzeknē, savukārt Alūksnes un Vidzemes augstieni klāja 4–7 cm bieza sniega kārta. 2. janvāra vakarā sniega sega vietām bija biezāka, bet sniegputenim sekoja lietus un atkala, tādēļ sniega sega saruka.
• 4. janvāris — ciklons "Ulli" Latvijā atnesa ļoti stipru vētru. Virs Latvijas tā kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā. Ventspilī dienas vidū vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 30,9 m/s. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 27 m/s, Rucavā 22 m/s. Vējš turpināja pastiprināties arī Rīgā, kur Daugavgrīvas novērojumu stacijā dienvidrietumu vējš brāzmās pūta ar ātrumu līdz 21 m/s. Brāzmainā vēja ietekmē Rīgas līča dienvidu piekrastē vakarā pauagstinājās arī ūdens līmenis, visaugstākais tas bija Andrejostā laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00, kad tas sasniedza +120, +123 cm BS.
• 5. janvāris — Kurzemē nakts pirmajā pusē turpināja pūst spēcīgs vējš. Līdz 24 m/s brāzmās vējš pūta Liepājas ostā, bet pašā pilsētā vēja brāzmas sasniedza 22 m/s. Arī Rucavā bijis spēcīgs vējš, kas brāzmās pūta ar ātrumu līdz 20 m/s. Diennakts laikā visvairāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemē, no rīta daudzviet jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega. Nokrišņu daudzums Stendē diennakts laikā sasniedza 20 mm, kas ir aptuveni trešdaļa no visa mēneša ierastā nokrišņu daudzuma. 5. janvāra rītā Stendē bija aptuveni trīs centimetrus bieza sniega kārta. Daudz nokrišņu bija arī Mērsragā — 16 mm, tur izveidojās pāris centimetrus bieza sniega sega. Skultē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 13, Rūjienā — 14 mm, un stipri nokrišņi Ziemeļvidzemē turpinājās arī 5. janvāra priekšpusdienā. Ap 10 mm nokrišņu bija vietām citviet Vidzemē, kā arī Dobelē un Rīgas lidostā. Vidzemes ziemeļos turpināja snigt, no rīta vietām jau bija uzsniguši 5 cm sniega. Nokrišņi turpinājās arī Kurzemē.
• 7.—10. janvāris — gaisa temperatūra Rīgā 60 stundu garumā svārstījās 2 grādu robežās (0 °C, +2 °C).
• 10. janvāris — naktī un rītā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, nedaudz vēsāks bija dažviet Vidzemē — Valkā no rīta tika reģistrēti −7,6 °C, savukārt Rūjienā naktī bija −8 °C. Savukārt Rīgā gaiss atdzisa tikai līdz –0,6 °C.
• 11. janvāris — sniega segas biezums Latvijas austrumos pieauga par 3–6 cm, un dziļākā sniega kārta saglabājās Alūksnē, kur zemi klāja 16 cm sniega. Rietumlatvijā tikai lija, bet valsts austrumu daļā pārsvarā sniga. Rīgā dienas sākumā bija slapja sniega nokrišņi, kas dienas laikā pārgāja mērenā lietū.
• 12. janvāris:
  • Ļoti stipri lija Ziemeļkurzemē. Kolkā, Stendē un Ventspilī lietus daudzums sasniedza 21–23 mm! Vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 2–4 mm. Citviet valstī 5–15 mm.
  • Maksimālā gaisa temperatūra bija no +3, +4 grādiem valsts galējos austrumos līdz +6, +7 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,4 °C. Rīgā pietrūka 0,1 grāds, lai atkārtotu 2005. gada 12. janvāra diennakts absolūto temperatūras maksimumu, kas bija +7,1 °C, savukārt Rīgas centra novērojumu stacijā tika atkārtots 2005. gada diennakts rekords. Vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniedza 15–20 m/s, bet Dobelē, Liepājā, Saldū, Rucavā un Ventspilī tika reģistrētas brāzmas līdz 21–23 m/s, Ventspils un Liepājas ostā — attiecīgi līdz 24 un 25 m/s.

Stipra snigšana Rīgā, Kurzemes prospektā. 2012. gada 13. janvāris.

• 13. janvāris:
  • no rīta daudzviet Latvijā brīžiem sniga, vairāk sniga Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkārtnē. Rīgā priekšpusdienā bija stipra līča efekta snigšana. Līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega bija Alūksnē 14 cm, Mērsragā un Zosēnos 10 cm, Priekuļos 8 cm, Rūjienā un Rīgā 6 cm. Vakarā Kurzemi un valsts centrālos rajonus, arī Rīgu, piemeklēja spēcīgs sniegputenis.
  • Rīgā izveidojās pastāvīga sniega sega.
  • Pēc spēcīgā lietus, kas Ziemeļkurzemē 12. janvārī lija visas dienas garumā, vietām sākās plūdi. Dundagā naktī uz 13. janvāri, kad tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums, tika appludināti arī ceļi, sētas un apkārtējās teritorijas. Jau pēc pulksten 9 vakarā, kad caurteka nespēja ņemt pretī ūdeni, tika appludināta viena no Dundagas ielām. Plūdi tika novēroti arī Ventspils apkārtnē.
• 14. janvāris — pirmo reizi 2011./2012. gadu ziemā pastāvīga sniega sega bija izveidojusies visā Latvijas teritorijā.
• 15. janvāris — debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās no −1 grāda plkst. 16.00 līdz −7 grādiem plkst. 18.00, pēc tam atkal paaugstinājās līdz −3 grādiem plkst. 20.00.
• 25. janvāris — aizsala Daugava Rīgā.
• 27. janvāris—7. februāris — Latviju piemeklēja salīdzinoši ilgs aukstuma vilnis.
• 27. janvāris:
  • Laikapstākļus Latvijā sāka noteikt ļoti spēcīgs anticiklons virs Krievijas (uz to brīdi spēcīgākais anticiklons pasaulē). Tā ietekmē Latvijā pakāpeniski paaugstinājās atmosfēras spiediens. Dienā Latvijas austrumu rajonos tas ir 784 mm Hg jūras līmenī.
  • Rītā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot Kolku, bija −12, −16 grādu. Kolkā valdīja nepilnu desmit grādu sals. Nedaudz zem −15 grādiem gaisa temperatūra bija vietām Vidzemē. Alūksnē vēlā ceturtdienas vakarā tika reģistrēti pilni −17 grādi, kas pagaidām ir zemākā šajā ziemā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā. Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,9 °C (Rīgas centrā −12,2 °C, bet Teikā −13,2 °C). Pēc LVC datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavas novērojumu stacijā, −16,0 °C.
• 28. janvāris — rītā Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −18, −22 grādiem. −22 grādi pēc plkst. 8 tika reģistrēti Kārsavā valsts austrumu pierobežā, līdz −20, −21 grādam gaisa temperatūra pazeminājās daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā.

Aizsalstošais Rīgas līcis Jūrmalā, 2012. gada 29. janvārī

• 29. janvāris:
  • Naktī un no rīta zemākā gaisa temperatūra, −24,1 grāds, LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Daugavpils meteostacijā Lociku ciematā. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā temperatūra tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,5 grādiem. Apes novada Virešos reģistrēti −23,9 grādi, bet Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Latvijas robežas — pat −27 grādi, liecina dati no autoceļu meteostacijām. −21 grāds tika reģistrēts daudzviet Latvijā, tostarp vietām Zemgalē un Rīgas tuvumā — Ādažu, Cekules un Garkalnes apkaimē. Rīgā gaiss atdzisa līdz −16,8 °C (Centrs −14,4 °C, Teika −15,8 °C). Mazākais sals bija Kurzemē, kur pārsvarā nebija aukstāks par −16 grādiem. Plkst. 8 gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −7,4 grādiem Kolkā, kur vējš nesa siltumu no Rīgas līča, līdz −23,8 grādiem Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 785 dzīvsudraba staba mm Liepājā līdz 790 mm Alūksnē. Iepriekš tik augsts atmosfēras spiediens Latvijā bija 2008. gada 4. janvārī.
  • Daugavpils meteostacijā sešu stundu laikā saule gaisu sasildīja par 17 grādiem (no −24,1 °C līdz −7,1 °C), gaisa relatīvais mitrums saruka līdz 34%.
  • Vakarā Alūksnē atmosfēras spiediens paaugstinājās jau līdz 791 mm Hg.
• 30. janvāris — anticiklona centrā Krievijas Eiropas daļas ziemeļos atmosfēras spiediens sasniedza 795 mm Hg un gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz −39 grādiem, bet Somijas austrumos vietām bija −35 grādi. Saistībā ar šo anticiklonu no rīta daudzviet Latvijas austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Siltākais laiks saglabājās Kolkā, kur bija tikai −4, −5 grādi, pārējā valstī bija aukstāks par −12 grādiem. No 42 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskajām stacijām 19 gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −25,5 °C un Virešos −24,9 °C. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC tīklā tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas aptuveni 10 km uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra. Tur termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz −24,0 grādu atzīmei. Rīgā gaiss atdzisa līdz −20,4 °C (Teikā −17,5 °C, Rīgas centrā −15,6 °C).
• 31. janvāris — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra, līdzīgi kā iepriekšējos rītos, tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš apstājās pie −25,8 °C atzīmes. Daugavpils meteostacijā, kā arī Apes novada Virešos reģistrēti −24 °C, bet Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Valkas, Viļānu un Zosēnu apkaimē gaiss atdzisa līdz −22, −23 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C.

Februāris

Februāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija −17,5 °C jeb 12,4 grādus zem klimatiskās normas. Tādējādi tā bija aukstākā februāra pirmā dekāde pēdējos 56 gados. Vēl aukstāks laiks februāra sākumā Latvijā bija tikai 1940. un 1956. gadā. Savukārt 2012. gada 2. un 5. februāris bija novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras.

• 1. februāris — no rīta visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −22, −27 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −25,9 un −26,7 grādiem. Nepilni −26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus. No aktīvajām 37. Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām visās, izņemot 5, gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −25,6 °C un Strenčos −25,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz aptuveni −22,5 °C (Rīgas centrā −19,0 °C, Teikā −20,4 °C).
• 2. februāris — tika aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē. Visā Latvijā valdīja liels sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā — attiecīgi −30,7 °C un −29,9 °C. Temperatūrai pazeminoties līdz −23,8 °C, Rīgas lidostā tika pārspēts galvaspilsētas 2. februāra aukstuma rekords. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26, −29 grādiem, Zemgalē — līdz −23, −26 grādiem, Kurzemē — līdz −19, −24 grādiem, vien Kolkā līdz −16 grādiem. Debesis virs Latvijas pārsvarā bija skaidras. No Rīgas līča nāca mākoņi, kas nelielu sniegu nesa Kurzemes galējos ziemeļos un līča rietumu piekrastē — galvenokārt Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures apkaimē. Visās 37 aktīvajās Latvijas Valsts ceļu stacijās gaisa temperatūra bija zemāka par −21 grādu, bet 20 stacijās zemāka par −25 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −29,1 °C, Melturos −28,7 °C un Smiltenē −28,5 °C. Daudzās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī uzstādīts jauns 2. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, kas tagad ir −30,7 °C un tas uzstādīts Zosēnos. Skultē un Priekuļos tika reģistrētas identiskas gaisa temperatūras: −23,8 °C, kas ir arī rekordu atkārtojums, attiecīgi 1976. gadā Skultē un 1966. gadā Priekuļos. Arī Rūjienā atkārtots 1976. gada minimālās gaisa temperatūras rekords: −26,0 °C. Ar gaisa temperatūru −23,8 °C, diennakts temperatūras rekords tika pārspēts arī Rīgā. Iepriekšējais rekords, kas bija −22,8 °C, tika uzstādīts 1942. gadā (pēc citiem datiem −18,4 °C un uzstādīts 1950. gadā). Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz −22,0 °C, Teikā −23,8 °C, bet Imantā −22,3 °C.

Auksts 4. februāra rīts Rīgā, Imantā. Gaisa temperatūra −23 °C

• 3. februāris:
  • Anticiklona ietekmē, saglabājoties skaidram un aukstam laikam, rīts Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada 27. janvāra — gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja zem −30 grādiem, bet vēja ietekmē sajūtas bija kā −40 grādu salā. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā bija −27, −30 grādi, pārējā valstī pārsvarā −22, −26 grādi. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavā, kur naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −32,0 grādiem, bet uz šosejas A12 starp Ludzu un Zilupi tika reģistrēts −31 grāds. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −31,7 °C. Vietējie iedzīvotāji gan apgalvoja, ka sals Madonas apkaimē sasniedza pat 35—37 grādus. Visās 34. Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijās gaiss atdzisa zem −20 grādiem. Temperatūra zemāka par −25 grādiem tika fiksēta 20, bet zemāka par −30 grādiem 3 novērojumu stacijās: Kārsavā −32,0 °C, Ludzā −31,6 °C un Līvānos −30,4 °C. Vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē tika pārspēts pat 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,8 °C, tomēr 3. februāra rekords, kurš ir −26,1 °C un tika uzstādīts 1966. gadā, netika pārspēts. Rīgas centrā termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,3 °C, Imantā −25,0 °C un Teikā −25,8 °C. Dienas laikā nekur Latvijā temperatūra nepakāpās virs −15 grādiem. Rīgā nebija siltāks par −20,1 °C (Rīgas centrā −18,7 °C).
  • Pateicoties tam, ka Baltijas jūra nebija aizsalusi un valdīja liels sals, veidojās spēcīga konvekcija, kuras rezultātā, Baltijas jūras dienvidu daļā, izveidojās neliels mezociklons, kurš strauji pieņēmās spēkā un virzījās dienvidrietumu virzienā. Saistībā ar šo neparasto parādību lielā daļā Kurzemes bija novērojama vēja pastiprināšanās un atsevišķās vietās neliels sniegs. Piekrastes rajonos, uz pāris stundām, vējš brāzmās sasniedza 12–16 m/s, kas salu padarīja īpaši nepatīkamu. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 9 m/s.
• 4. februāris — zemākā minimālā temperatūra tika reģistrēta Madonā −33,0 °C, visaugstākā — Kolkā mīnus 20,2 °C. Daudzviet Latvijā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Temperatūras rekords tika pārsniegts Saldū, kur tika reģistrēts −24,8 °C sals. Līdzšinējais aukstuma rekords šajā vietā bija −24,5 °C un tika reģistrēts 2001. gadā. Liepājā bija −21,0 °C, ievērojamo pārspējot 1966. gada rekordu, −18,2 grādi. Arī Dobelē tika pārsniegts 1966. gada rekords (−23,7 °C), temperatūra pazeminājās līdz −27,0 °C. Mērsragā 1966. gada rekords, −22,7 °C, tika pārsniegts pavisam nedaudz: −22,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza −25,5 °C (Rīgas centrā −23,9 °C, Teikā −25,6 °C, Imantā −24,6 °C). No 35 aktīvajām Latvijas Valsts ceļu stacijām visās gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja zem −20 grādu robežas, 25 stacijās bija zem −25 grādiem, bet 4 stacijās zem −30 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra tika fiksēta Kārsavā −31,7 °C, Ludzā −30,9 °C, Līvānos −30,5 °C un Smiltenē −30,0 °C.

No sala "kūpoša" jūra un prāmis "Romantika", ieejot Daugavas grīvā. 5. februāra rīts

Salā kūpoša Daugavas grīva, Daugavgrīvas mols un bāka 5. februārī

• 5. februāris:
  • Nakts un rīts Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2003. gada 6. janvāra — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −27, −34 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemē, tostarp Rīgas apkaimē, un Zemgalē. 9 LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Priekuļos tika pārspēts pat 83 gadus vecs 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā visās 33 stacijās gaisa temperatūra pazeminājās zem −25 grādiem, bet 16 stacijās zem −30 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Strenčos −34,2 °C, Garkalnē −33,5 °C, Muceniekos −32,7 °C, Melturos −32,5 °C un Inciemā −32,1 °C. Stiprais sals izraisīja elektroapgādes traucējumus daudzviet visā Latvijā. Plkst. 10.00 avārijas atslēgumi tika reģistrēti 35 transformatoru punktu teritorijās visā Latvijā, no tiem 10 atslēgumi Kurzemē, 15 — Zemgalē, seši Vidzemē un četri Latgalē, kur sala izraisītas elektrolīniju vadu nospriegošanās un pārtrūkšanas dēļ vairākiem ciemiem bija atslēgusies elektroapgāde.
  • Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika fiksēts −30,4 °C sals, kas ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados — kopš 1987. gada janvāra, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31,7 °C (1987. gada 10. janvārī bija −31,3 °C, bet 7. un 11. janvārī −31,7 °C)! Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem −33 grādiem. Rīgas centra novērojumu stacijā gaisa temperatūra noslīdēja tikai līdz −22,8 °C, Imantā līdz −26,5 °C, bet Teikā līdz −26,3 °C.
  • Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −30,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,6 °C, tika uzstādīts 1966. gadā.
• 6. februāris:
  • Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra vietām valstī noslīdēja zem −30 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −29 grādiem, nedaudz mazāks sals bija Kurzemē, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē un Latgales dienvidaustrumos. Siltākā nakts tradicionāli bija Kolkasragā, kur sals nepārsniedza −19 grādu, turpretī Mērsragā tika reģistrēti −26,5 °C. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Jelgavas un Zosēnu meteostacijā — attiecīgi −29,3 un −30,8 grādi. Visās 34 LVC meteostacijās gaisa temperatūra bija zem −20 grādiem. 25 stacijās tā noslīdēja zem −25 grādiem, bet 2 zem −30 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −31,6 °C, Strenčos −30,7 °C, Muceniekos −29,8 °C, Melturos −29,5 °C un Garkalnē −29,1 °C.
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,4 °C, tika uzstādīts 1985. gadā. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,3 °C, Teikā −23,7 un Imantā −23,5 °C.
• 7. februāris — zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Valkā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −17, −18 grādiem Daugavpilī, Dobelē, Madonā, Rēzeknē, Skrīveros, Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz −23, −25 grādiem Ainažos, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā un Zosēnos. No 34 LVC novērojumu stacijām 21 gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā tā bija Strenčos −26,4 °C, Valmierā −25,0 °C un Melturos −24,2 °C. Rīgā temperatūra pazeminājās līdz −22,5 °C (Rīgas centrā −17,6 °C).
• 8. februāris — gaisa temperatūra no rīta Latvijā bija −9, −14 grādu, vietām Rietumlatvijā un Vidzemes piekrastē tikai −6, −8 grādi. Rīgā, vēl naksts sākumā, debesīm skaidrojoties, gaiss atdzisa līdz −19,1 °C (Rīgas centrā −12,4 °C).
• 11. februāris — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −28 grādiem. Ainažos plkst. 8.00 valdīja −27 grādi, Rūjienā un Zosēnos −26 grādu sals, bet Jelgavā, Bauskā, Rēzeknē, Madonā un Zīlānos gaisa temperatūra bija −25 grādi. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, −28,2 °C. −27, −28 grādi tika fiksēti arī vietām citviet Latgalē un Vidzemē, jo sevišķi Vidzemes ziemeļos. No 39 LVC stacijām −20 grādi tika sasniegti 30, bet −25 grādi 12 punktos. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī −27,9 °C, Strenšos −27,8 °C un Kārsavā −27,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C.
• 12. februāris — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā bija no −6, −7 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz pat −27, −28 grādiem dažviet valsts austrumos. Zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā un Kārsavā — attiecīgi −27,2 un −28,4 grādi. Tik liels sals bija zemākajās vietās, kur ilgstoši saglabājās bezvējš. No 40 LVC stacijām 22 gaiss atdzisa zem −20, bet 9 līdz −25 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C.
• 13. februāris — pēc spēcīgā sniegputeņa sniega segas vidējais augstums Ventspilī palielinājās no 5 līdz 16 cm. Daudz sniga arī citviet Kurzemes rietumos, tomēr spēcīgā puteņa dēļ Liepājas novērojumu stacijā tika konstatēta sniega biezuma samazināšanās no 9 līdz 6 cm.
• 19.—20. februāris — visā Latvijā sniga mērens sniegs un putināja. Sniega sega kļuva biezāka visā valstī, izņemot jūras piekrasti, kur vēja ietekmē, Liepājā sniega segas biezums diennakts laikā saruka no 12 līdz 6 cm, Ventspils ostā — no 12 līdz 10 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās no 14 līdz 21 cm, un vietām izveidojušās augstākas kupenas. Visdziļākais tas bija Alūksnē — vidēji 31 cm dziļš sniegs, bet valsts lielākajā daļā zemi klāj 13–23 cm bieza sniega sega.
• 20. februāris — pēc trīs nedēļu sala Latvijā iestājās atkusnis. 19. februārī atkusnis līdz +2 grādiem bija visā Latvijas rietumu un centrālajā daļā, bet 20. februārī — visā Latvijā.

Februāra trešās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā trīs reizes pārsniedza normu. Teritoriālās nokrišņu daudzuma svārstības bija visai ievērojamas — no 133% no normas Dobelē līdz 5,4 dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Salacgrīvā.

• 23. februāris — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons, kas atnesa vētru un stiprus nokrišņus. Visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 27 m/s. Liepājas ostā rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, bet Rīgā 20 m/s. Rīgā, pievakarē, stiprais vējš kādai ēkai Imantā, Anniņmuižas bulvārī 85, norāva skārda sienas apšuvumu 300 m³ platībā.
  • No rīta visstiprākie nokrišņi Latvijā bija Kurzemē un Vidzemes rietumu pusē. Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts Ventspilī — 34 mm jeb 85% no mēneša normas. Kolkā un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm jeb 60% no februāra normas, bet Rucavā nolija vien 23 mm. Mazajās Kurzemes upēs tika novērota visai strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās. Kurzemē un jo īpaši reģiona lielākajās pilsētās, Liepājā un Ventspilī, saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlās ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātīpašumus. Kopumā Kurzemes upēs ūdens līmeņi paaugstinājās visstraujāk, Bārtā ar intensitāti 199–228 cm diennaktī. Kopumā 15 no 27 nokrišņu novērojumu punktiem diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu.
• 24. februāris:
  • Kurzemes upēs, īpaši mazajās upēs reģiona rietumos, turpinājās strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās. Straujākais ūdens līmeņa kāpums tika konstatēts Bārtā — pie Nīcas novada Dūkupjiem pat par diviem metriem. Par 182 cm līmenis bija cēlies Durbē pie Cīravas, par 100–125 cm — Ventas augštecē, Užavā pie Tērandes un Rīvā Pāvilostas novadā.
  • Vakarā mērens lietus tika novērots Vidzemē un valsts centrālajos rajonos.
• 28. februāris — visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemes rietumu daļā un valsts centrālajos rajonos, tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Pēc sniegputeņa sniega segas biezums valsts lielākajā daļā palielinājās par 1–6 cm, un Alūksnē zemi sedza vidēji 41 cm dziļš sniegs, kas ir 2011./2012. gadu ziemas biezākā sniega sega Latvijā. Rīgā uzsniga 10 cm sniega un kalendārās ziemas pēdējā dienā galvaspilsētu sedza vidēji 17 cm bieza sniega kārta.
• 29. februāris:
  • pēcpusdienā gaisa temperatūra Kurzemes un Zemgales lielākajā daļā paaugstinājās līdz +5, +7 grādiem.
  • Latvijā ieradās pirmie pavasara gājputni. Migrējoši lauku cīruļi (Alauda arvensis) tika novēroti Liepājas un Saulkrastu apkārtnē, kā arī Kurzemes pusē vairākās vietās novēroti ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) bariņi.

Marts

• 3. marts — kamēr daudzviet Kurzemē un Zemgales rietumu daļā sniega sega bija gandrīz pilnībā nokususi (izņemot augstieņu apvidus), tikmēr Alūksnē tās biezums sasniedza 42 cm.
• 7. marts — visā Latvijā bija aukstāks par −10 grādiem un daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdējusi zem −15 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes augstienē, kur Amatas novadā sals vietām pārsniedza −20 grādus.
• 11. marts — naktī pāri valsts austrumu rajoniem virzījās ciklons. Kamēr Latgalē un Vidzemē pūta lēns mainīga virziena vējš, tikmēr Kurzemē iegriezās spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas agrā rītā rietumu piekrastē brāzmās sasniedza 19–30 m/s, turklāt nokrišņu zona Kurzemes vidienē atnesa stipru sniegputeni. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur ap plkst. 5 vējš īslaicīgi pastiprinājās līdz 30 m/s.
• 13. marts — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā spīdēja saule un gaiss Rīgā iesila virs +10 grādiem, bet Mērsragā tika reģistrēti pat +12 grādi. Pēcpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēja iegriešanos un pastiprināšanos gaisa temperatūra pazeminājās, un vakarā tā bija tuvu nullei. Vēja ātrums brāzmās dienas otrajā pusē teju visā valstī īslaicīgi pastiprinājās līdz 17–22 m/s, kas atbilst vētras spēkam. Lielākie vēja postījumi tika konstatēti Vidzemē. 23 m/s tika reģistrēti Rūjienas novērojumu stacijā, tāpat arī 22 m/s — Dobeles, Priekuļu un Saldus meteostacijā. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 17 m/s. Stiprā vēja dēļ bez elektrības palika aptuveni 4000—4500 mājsaimniecību. Elektroenerģijas atslēgumi pārsvarā tika konstatēti Ziemeļvidzemē un daļā Latgales. Piemēram, daudzas mājsaimniecības bez elektrības palika Cēsu, Valkas un Piebalgas apkaimē.
• 19.—20. marts — Latviju sasniedza stipra vētra. Virs Baltijas jūras pastiprinājās ciklons "Barbara", kas virzoties tālāk uz austrumiem, Latvijai atnesa gan stipri brāzmainus vējus, gan dažādus nokrišņus. 19. marta vakarā un naktī uz 20. martu visvairāk sniga un puteņoja Vidzemē. Lielākie vēja postījumi tika prognozēti Vidzemē un Latgalē. Pirms sniegputeņa Rīgā lija un pūta spēcīgu rietumu vējš, kas brāzmās sasniedza pat 20 metrus sekundē. Pēcpusdienā Rīgā intensīvo puteni pavadīja pērkona dārdi. Latgalē elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2400 AS "Latvenergo" klientiem, bet Ziemeļvidzemē tika fiksēti 1600 atslēgumi. Kopumā spēcīgākās vēja brāzmas naktī bija Liepājas ostā, kur vējš pūta brāzmās līdz 23 m/s. Daugavgrīvā un Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 21 m/s, arī Kolkā un Zīlānos līdz 21 m/s.
• 22. marts — daudzviet Latvijā valdīja saulains un ļoti silts laiks. Lielākoties Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra bija no +12 līdz +15 grādiem, savukārt Vidzemē un Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra nepārsniedza +4, +9 grādus. Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, kas ir jauns šīs vietas rekords. Līdzšinējais Mērsraga 22. marta gaisa temperatūras rekords tika sasniegts 1987. gadā, kad gaiss bija iesilis līdz +14,5 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +15,9 °C (Rīgas centrā +15,1 °C).
• 25. marts — neliels ciklons, kurš izveidojās virs Zviedrijas, virzoties dienvidaustrumu virzienā, strauji pieņēmās spēkā un Latvijā atnesa stipru vētru. No rīta vēja brāzmas Ventspilī sasniedza orkāna spēku. Ventspils ostā ziemeļu vēja ātrums pastiprinājās līdz 26 m/s, maksimālais ātrums brāzmās sasniedza 34 m/s.

Aprīlis

• 2. aprīlis — laikapstākļus noteica spēcīgs ciklons ar centru virs Latgales, Vidzemes un Igaunijas. Valsts austrumu apgabalos tas atnesa ilgstošu snigšanu, bet Kurzemei un centrālajiem rajoniem pāri virzījās jūras efekta izraisīti gubu mākoņi, kas atnesa lokālu un spēcīgu snigšanu, kuru pavadīja brāzmains vējš. Neliela sniega sega pārklāja visu Latvijas teritoriju. No rīta visu valsti pārklāja 1-5 centimetrus bieza sniega kārtiņa, kas dienas gaitā daudzviet kļuva biezāka. Rietumu vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā sasniedza 22 metrus sekundē, gaisa temperatūra naktī un dienā bija −3, +3 grādi.
• 3. aprīlis:
  • Visā Latvijā bija izveidojusies neliela sniega sega. Sniega segas biezums Rīgas centrā bija vidēji 4 cm, savukārt biezākā sniega sega Latvijā tika izmērīta Vidzemes augstienē — 8 cm Zosēnos. Dagdu, Daugavpili un Valku klāja 7 cm dziļš sniegs, Mērsragu, Siguldu un Stendi — 6, Alūksni — 5, Priekuļus un Rucavu — 4, bet Kolku, Skrīverus un Rūjienu — 3 cm bieza sniega kārta.
  • Pēdējo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,2 °C.
• 4. aprīlis — debesīm skaidrojoties, no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Vidzemes augstienē. Zosēnu novērojumu stacijā sals sasniedza −12 °C, savukārt pie Amatas novada Melturiem gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11,6 °C, Rēzeknē −10,1 °C. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −7,2 °C.
• 5. aprīlis — Vidzemes augstienē no rīta gaisa temperatūra noslīdēja nedaudz zem −10 grādiem (Melturi −10,4 °C). Diena visā Latvijā bija skaidra un saulaina.
• 7. aprīlis — ciklons, ar centru virs Kaļiņingradas, visas dienas garumā, daudzviet Kurzemē atnesa ilgstošu un mērenu lietu un slapju sniegu.
• 8. aprīlis — ciklonam virzoties uz dienvidaustrumiem, Kurzemē un Zemgalē turpināja snigt arī naktī un pa dienu. No rīta sniega segas biezums Dobelē un Mērsragā bija 9 cm. Kolku un Stendi no rīta klāja vidēji 6 cm, Rucavu — 5 cm, Skrīverus — 4 cm, Liepāju — 2 cm bieza sniega sega. Vietām Latgalē un Vidzemē līdz rītam nebija snidzis nemaz. Nokrišņu daudzums Dobelē, kur gan lija, gan sniga, naktī bija 19 mm ūdens ekvivalenta, kas ir teju puse no visa mēneša normas, savukārt Mērsragā nokrišņu daudzums bija krietni mazāks — 9 mm. Vēja ātrums brāzmās Ventspils ostā no rīta sasniedza 20 m/s, Kolkā — 19 m/s, bet Liepājas ostā — 18 m/s. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju teikto vietām Auces, Brocēnu, Dobeles, Jaunpils, Saldus un Tukuma novadā sniega segas biezums dienas pirmajā pusē pārsniedza 15 centimetru. Daži ceļi bijuši neizbraucami. Lieldienu pēcpusdienā Kurzemes rietumos skaidrojās un spoži spīdēja saule, Liepājā, Ventspilī un arī lielākajā daļā Vidzemes sniegs bija nokusis, bet vietām Kurzemes austrumos un daudzviet Zemgalē turpinājās neliela snigšana un putināšana, gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, ziemeļu vējš brāzmās pūta līdz 15 m/s.
• 9. aprīlis — naktī, debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Saldū, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz −11 grādiem, tādējādi pārspējot līdzšinējo 9. aprīļa aukstuma rekordu šai vietai — deviņu grādu salu 1955. gadā. Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Jelgavā, kur novērojumu stacijas apkaimē gaiss atdzisa līdz −9 grādiem, līdzšinējais rekords bija −8 grādi 1929. gadā. 2013. gadā minimālās gaisa temperatūras rekords Jelgavā tika pārspēts un bija −11,4 grādi.

Rīga, Gundegas iela.
2012. gada 20. aprīlis.

• 13. aprīlis
  • Pāri Latvijas virzījās lietus mākoņi. Pēc plkst. 16.00 Ventspili negaisa laikā skāra ne tikai stiprs lietus, bet arī pamatīga krusa.
  • Pirmo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +10,8 °C.
• 16. aprīlis — ciklons šķērsoja Latvijas austrumu daļu, visā Latvijā atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu.
• 22. aprīlis — Kurzemē tika novērots stiprs lietus, pērkona negaiss un krusa. Nelieli negaisi tika reģistrēti arī valsts centrālajos rajonos un Vidzemē.
• 27. aprīlis — pirmo reizi 2012. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,1 °C. Daugavpilī gaiss iesila līdz +24,9 °C.

Maijs

• 1.—3. maijs — trīs diennakšu garumā visā Latvijā valdīja skaidrs laiks.

Skaidra un saulaina diena Imantā, 2012. gada 3. maijs.

• 3. maijs — Ūdens temperatūra upēs svārstījās no +15 grādiem Mūsā pie Bauskas līdz +9 grādiem Gaujā pie Valmieras. Lielupē ūdens temperatūra bija no +13 līdz +14 grādiem, Daugavā — no +11 līdz +12 grādiem. Savukārt Gaujā ūdens temperatūra bija no +9 līdz +12 grādiem, bet Ventā ūdens temperatūra bija ap +12 grādiem.
• 6. maijs — pēcpusdienā Latviju no dienvidiem sasniedza ciklons un pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot lietu, bet Kurzemes austrumu daļā, dažviet Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas. Glābēji pēcpusdienā saņēma vairākus izsaukumus Latgalē, kur pērkona negaisa laikā bija lūzuši koki, kas sakrita uz ceļa braucamās daļas. Zem negaisa mākoņa Daugavgrīvā R vēja ātrums sasniedza 23,9 m/s, Rīgas centrā šajā laikā tika fiksēts 17 m/s stiprs vējš. Pēc negaisa strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Rīgā tā stundas laikā pazeminājās par 10 grādiem.
• 10. maijs — Kolkā gaisa temperatūra pakāpās līdz +20,8 °C, pārspējot līdzšinējo šīs dienas maksimālo gaisa temperatūras rekordu. Līdz šim Kolkā 10. maijā visaugstākā gaisa temperatūra bija +19,2 grādi, kas novēroti 1993. gadā.
• 11. maijs:
  • Ļoti silta nakts. Visā Latvijā gaisa temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +11 grādiem un vidēji bija no +14 līdz +16 grādiem. Rīgā gaiss atdzisa līdz +14,8 °C. Dienā visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēts Daugavpilī, kur gaiss iesila līdz +25,0 °C. Bauskā un Rēzeknē attiecīgi līdz +23,0 °C un +22,5 °C, savukārt zemākās temperatūras bija Ventspilī un Liepājā — +15,8 un +14,7 grādi.
  • Naktī un piektdienas rītā lietus daudzums Liepājā sasniedza 25 milimetrus jeb 60% no visa mēneša normas. Līdz pulksten deviņiem rītā Stendes, Ventspils un Mērsraga novērojumu stacijā tika izmērīts 10—15 milimetru liels nokrišņu daudzums.
• 14. maijs:
  • Naktī un agrā rītā salna skāra praktiski visu valsti, tās nebija vien daļā Kurzemes, kur no salnas pasargāja mākoņi un migla. Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā tika piedzīvots arī sals — gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat nepilniem −3 grādiem. Ainažos un Jelgavā gaiss atdzisa līdz −2,2 °C.
  • Dažviet Latvijas upēs ūdens iesila līdz +15 grādiem un vissiltākais tas bijs Lielupē pie Jelgavas, kur ūdens temperatūra sasniedza +15,4 °C. Savukārt Rīgas līcī vissiltākais ūdens bija Daugavgrīvā — +13 grādi, bet aukstākais Rojā — +7 grādi. Baltijas jūrā pie Liepājas ūdens temperatūra bija +9 grādi, bet Ventspilī +11 grādi.
• 21. maijs:
  • Pusdienlaikā augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija jūras piekrastē Kurzemē, kur Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī termometri rādīja +26, +27 grādus.
  • Daudzviet Latvijā tika noveroti negaisi ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm, daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē veidojās stipri negaisi. Nīcas novadā pēcpusdienā negaisu pavadījusi gandrīz stundu ilga spēcīga krusa — tās lielākie graudi bijuši paipalu olas lielumā.
• 30. maijs — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons un gar tā dienvidrietumu malu 30. maija rītā pūta spēcīgs ziemeļrietumu vējš, kas visvairāk skāra Vidzemes piekrasti, it īpaši Rīgu, kur līča krastā vējš sasniedzis vētras spēku. Daugavgrīvā 24,4 m/s. Rīgā stiprais vējš radīja daudzus postījumus, nogāžot kokus, nolaužot to zarus, kā arī saraujot elektrības un transporta vadus.

Jūnijs

• 11. jūnijs — naktī un dienas pirmajā pusē, Latvijai no dienvidiem pāri virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenus, bet centrālajos rajonos stiprus un ilgstošus nokrišņus. Vienīgi Baltijas jūras pašā piekrastē un Latgales austrumos nelija. Visstiprāk lija Vidzemē, kur nokrišņu daudzums vietām pārsniedza 30 mm, kas atbilst gandrīz pusei no visa mēneša normas. Kopējais lietus daudzums Valkā bija 30 mm, Skrīveros — 33 mm. Savukārt Dobelē nokrišņu daudzums bija 16 mm, Rīgas centrā — 14 mm.
• 14. jūnijs — saulainā un siltā laika ietekmē turpinājās ūdens temperatūras paaugstināšanās upēs un ezeros, dažviet ūdens iesilis līdz +21 grādam. Augstākā ūdens temperatūra, +21,7 °C, tika konstatēta Mūsā pie Bauskas. Ventā pie Kuldīgas ūdens bija +21 grādu silts. Vairumā upju un ezeru ūdens temperatūra bija +17 līdz +20 grādu, bet Gaujā, kā arī dažās citās Vidzemes un Kurzemes upēs — no +12 līdz +16 grādiem.
• 15. jūnijs — nakts otrajā pusē un agrā rītā negaisa mākonis, kas aptvēra lielu daļu Latgales, nesa intensīvu zibeņošanu un lietu, vietām stipras lietusgāzes. Simts vietās Latgalē, galvenokārt Krāslavas un Zilupes novadā, tika reģistrēti īslaicīgi elektroapgādes atslēgumi. Pēcpusdienā cita negaisu zona tika novērotia Vidzemē un Latgalē.
• 19. jūnijs — naktī un no rīta Latviju šķērsoja ar ciklonu saistīta plašs atmosfēras fronte, kas valsts rietumu un centrālajos rajonos atnesa ļoti spēcīgu negaisu. Liela pērkona negaisa sistēma, kas aptvēr teju visu Latviju, no valsts centrālās daļas strauji pārvietojās uz austrumiem, pamazām zaudējot spēkus. Pērkona negaiss daudzviet nesa intensīvas lietusgāzes un vēja brāzmas, piemēram, Saldū tika reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 16 m/s. Rīta stundās elektroapgāde bija pārtrūkusi aptuveni diviem tūkstošiem mājsaimniecību Zemgalē. Milzīgais pērkona negaiss Latviju dažu stundu laikā sasniedza no Vācijas, kur vietām bija ne tikai stipras lietusgāzes, bet arī pamatīga vētra un krusa ar vairākus centimetrus lieliem graudiem. Vaiņodes pagastā zibens spēriena dēļ aizdegās ēkas jumts.
• 26. jūnijs — Latvijas dienvidu rajoniem pāri virzījās aktīva ciklona centrs, visā valstī atnesot lokālas un spēcīgas lietusgāzes. Vējainā laikā dēļ Latvijā tika lauzti koki. Koki lūza visā Latvijā, taču ārpus pilsētu teritorijām.
• 27. jūnijs — Kurzemes dienvidos un Zemgalē aktīvi veidojās spēcīgas un lokālas nokrišņu zonas, kas virzījās dienvidaustrumu virzienā, Lietuvas teritorijā. Tika novērots arī negaiss.
• 29. jūnijs — no rīta daudzviet tika novērota bieza migla. Rīgā redzamība 6 no rīta saruka līdz 100 metriem.
• 30. jūnijs — pirmo reizi 2012. gada vasarā gaisa temperatūra vietām Latvijā paaugstinājās virs +25 grādiem (Kurzemes dienvidrietumos — Nīcā un Rucavā).

Jūlijs

Mākonis virs Rīgas 2012. gada 3. jūlijā

• 3. jūlijs — tika reģistrēta otra mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Mērsragā gaiss atdzisa līdz +5,7 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Stendē, līdz +12,1 °C Ventspilī.
• 5. jūlijs:
  • Naktī Kurzemes rietumu un ziemeļu rajonos tika novērotas stipras un ilgstošas lietusgāzes. Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 40 mm, Rucavā — 20 mm, Liepājā — 18 mm.
  • Vakarā Rēzeknē nolija ļoti spēcīga lietusgāze, pilsētas ielās izraisot īslaicīgus plūdus.
• 6. jūlijs:
  • Visā Latvijā valdīja ļoti karsts un sutīgs laiks. Gaisa temperatūra daudzviet pakāpās virs +28 grādiem. Augstākā — līdz +31 grādam — tā tika reģistrēta Bauskas apkaimē, kā arī Nīcas un Rucavas novadā Kurzemes dienvidrietumos, Liepājā +31,3 °C. 13 no 43 Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām gaisa temperatūra paaugstinājās virs +30 grādiem, visaugstākā tā bija Siguldā, +33,1 °C. Arī Nīcā, Zariņos (pie Iecavas) un Muceniekos tā pakāpās virs +31 grādam un bija attiecīgi +31,8 °C, +31,2 °C un +31,0 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +29,7 °C (Imantā +32,1 °C). Liepājas lidostā rasas punkts sasniedza +23 grādus, kas ir Latvijā neparasti augsts rādītājs.
  • Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,3 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1970. gadā, bija +30,0 °C.
  • Pēcpusdienā, posmā no Salaspils līdz Jēkabpilij, bet jo īpaši Aizkraukles, kā arī Siguldas apkārtnē izveidojās statiskas pērkona lietusgāzes. Lokāli negaisi izveidojās arī Kurzemes ziemeļu apkārtnē, pie Liepājas un virs Jūrmalas, kur vakarā stipri lija un krita krusa, bet vējš lauza kokus. Ziņas par vēja lauztiem kokiem tika saņemtas no Asariem un Mellužiem. Pērkona negaiss astoņos vakarā sasniedza Rīgas ziemeļrietumu daļu, bet postošas dabas stihijas galvaspilsētā netika novērotas. Jūrmalā negaiss appludināja ielas un nodarīja postījumus elektrolīnijām.
• 7. jūlijs:
  • Pirmo reizi 2012. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,7 °C.
  • Augstākā ūdens temperatūra Latvijā 6. jūlija vakarā bija Liepājas ezerā, kur vakarā tā pārsniedza +26 grādus. Vairumā Latvijas upju un ezeru ūdens temperatūra 7. jūlijā no rīta bija +19, +23 grādi. Ūdens temperatūra jūras piekrastē bija +14, +20 grādu, tostarp +20 grādu Liepājas ostā, +18 grādu Ventspils ostā un +15 grādu Skultes ostā. Kolkā ūdens iesila līdz +19 grādiem, Rojā un Mērsragā ūdens temperatūra bija attiecīgi +14 un +17 grādu.
  • Naktī, Baltijas jūras centrālajā daļā plosījās plašas, ilgstošas un ļoti intensīvas pērkona lietusgāzes. Tuvākā zona Latvijas teritorijai atradās aptuveni 30–50 km uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem no Kurzemes piekrastes, virs Sāmsalas un uz rietumiem, dienvidrietumiem no tās.
  • Nakts Latvijā bija ļoti silta. Gaisa temperatūra bija +17, +21 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Ķekavā, +21,1 °C. Rīgā naktī bija +19,6 °C (Teikā +20,7 °C, Imantā +21,2 °C). Dienā Latvijā valdīja stiprs karstums, pēcpusdienā termometra stabiņš daudzviet sasniedza +27, +32 grādus, bet atsevišķās vietās pat +33 grādu atzīmi. LVĢMC novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra tika reģistrēta Rīgā, +32,0 °C. Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +31,6 °C (Teikā +31,3 °C, Imantā +33,6 °C). 19 no 43 LVC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pakāpās virs +30 grādiem (13 no 43 virs +31 grādam). Visaugstākā tā bija Siguldā, kur gaiss sakarsa līdz +34,8 °C (!). Muceniekos, Apšupē (netālu no Jelgavas) un Zariņos (pie Iecavas) attiecīgi +32,6 °C, +32,3 °C un +31,8 °C.
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,6 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 2006. gadā, bija +31,2 °C. Arī Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 7. jūlija maksimums: +32,0 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1973. un 2006. gadā, bija +31,2 °C.
  • Dienā pāri Kurzemei, bet vēlā pēcpusdienā arī Zemgales un Vidzemes rietumu rajoniem pāri virzījās ļoti stipras pērkona lietusgāzes, kuras pavadīja spēcīgas vēja brāzmas. Pēc negaisa elektroapgāde bija traucēta Saldū, Tukumā, Talsos, kā arī Aizputē un Priekulē. Saldus meteoroloģisko novērojumu stacija tika fiksēja 25 m/s spēcīgas vēja brāzmas, divās stundās šeit nolija 37 mm (42 mm) lietus jeb aptuveni puse mēneša normas. Negaiss postījumus radīja arī Dobeles apkaimē. Pēc negaisa temperatūra pazeminājās par vairāk kā 10 grādiem. Uz austrumiem no iedomātas līnijas starp Valku un Neretu, visu dienu laiks saglabājās skaidrs un karsts.
• 8. jūlijs:
  • Nakts Latvijā bija silta. Gaisa temperatūra bija +16, +20 grāda robežās. Vissiltākā tā bija Strenčos, +20,1 °C. Dienā gaisa temperatūra Latvijā bija no +18, +20 grādiem Kurzemē, līdz +29, +31 grādam Latgalē. LVC novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra bija Daugavpilī, +31,3 °C.
  • Dienā stipras pērkona lietusgāzes tika novērotas Latgales ziemeļu un austrumu daļā, Balvu, Rēzeknes, Ludzas, vēlāk Kārsavas un Ciblas novados. Bez elektrības palika vairākas mājsaimniecības, ap plkst. 15 avārijas atslēgumi bija reģistrēti 198 vietās. Latgalē — Balvu, Viļakas, Baltinavas un Bērzpils apkārtnē bija reģistrēti 177 atslēgumi.
• 9. jūlijs — no rīta plašs negaiss virzījās pāri Latgalei, bet pēcpusdienā un vakarā lokāli negaisi tika novēroti Kurzemē un valsts centrālajos rajonos. Jelgavas pievārtē negaisa laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s (LVC Vircavas stacijā) un lokāls stiprs lietus. Vakarā valsts centrālajiem rajoniem, arī Rīgai, pāri virzījās spēcīgs pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm. Vēlāk negaiss turpināja savu virzību pāri Vidzemei, ziemeļaustrumu virzienā un pēc plkst. 1 jau 10. jūlijā, atstāja Latvijas teritoriju. Cits negaiss vēl turpināja virzību pāri Zemgales un Vidzemes austrumu daļai.
• 10. jūlijs — dienā pāri valsts centrālajiem rajoniem, tostarp Zemgali un Vidzemi, virzījās vairāki nelieli negaisi, vietām atnesot ļoti stipras lietusgāzes un pat krusu.
• 12. jūlijs — naktī pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, Kurzemei un Valsts centrālajiem rajoniem atnesot mērenu lietu. Kurzemes dienvidu daļā arī nelielu negaisu. Dienā Kurzemā, Vidzemē un Zemgales austrumu rajonos aktīvi veidojās lokālas lietusgāzes un negaisi. Vakarā šie negaisi saplūda, izveidojot plašas stipru nokrišņu zonas, kas pārvietojās ziemeļrietumu virzienā. Stiprākie nokrišņi virzījās pāri Kurzemes austrumu novadiem un Vidzemei. Priekuļos un Rūjienā nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza attiecīgi 35 un 42 milimetrus. Mazāk lija Kurzemes rietumos un Latgalē.
• 13. jūlijs:
  • Naktī pāri Kurzemei virzījās stipru nokrišņu zonas. Kopumā nokrišņu daudzums diennaktī kopš 12. jūlija rīta, Rucavā bija 21 mm, Valkā 26, Priekuļos 35, Rūjienā 42 mm, bet Daugavpilī, Liepājā un Rīgā tikai 3 mm.
  • Ap plkst. 14.20, Kolkas ragā tika novērots virpuļviesulis, jeb ūdens stabs, kas izveidojās Rīgas līča pusē un ilga aptuveni 5—6 minūtes.
• 14. jūlijs — no rīta Zemgalā un Vidzemē tika novērots pērkona negaiss un stipras lietusgāzes. Rīgai negaiss pagāja garām gar austrumu pusi.
• 15. jūlijs — Baltijas jūras dienvidos izveidojās ciklons, kura centrs pārvietojās uz ziemeļaustrumiem. Ciklona ietekmē Latvijā pastiprinājās vējš un naktī valsti šķērsoja ar ciklonu saistīta atmosfēras fronte, atnesot lietu. Naktī un no rīta daudzviet Latvijā pūta spēcīgs vējš un plosījās negaiss. Daudzviet Kurzemē un valsts ziemeļaustrumu daļā stipri lija. Vismazāk nokrišņu bija Rīgā un Zemgalē. Visstiprāk vējš pūta piekrastes rajonos, Kurzemē brāzmās sasniedzot ātrumu līdz 25 m/s. Liepājas pusē lūza vairāki koki, taču būtiski postījumi netika nodarīti. Negaisa dēļ Rēzeknē, Balvos, Alūksnē un Gulbenē no rīta bija īslaicīgi elektroapgādes traucējumi.
• 17.—18. jūlijs — visā Latvijā tika novērotas lokālas, dažāda stipruma lietusgāzes un atsevišķās vietās arī retas zibens izlādes. 18. jūlijā šie nokrišņ tika novēroti galvenokārt Kurzemē un valsts centrālajos rajonos.
• 18. jūlijs — tika novērota vēsa nakts. Ventspils lidostā gaiss atdzisa līdz +6 °C.
• 20. jūlijs — Naktī un pa dienu daudzviet dienvidu rajonos tika novērots ļoti ilgstošs lietus. Visstiprāk naktī lija Latvijas dienvidos, nokrišņu daudzums 39 mm Dagdā un Skrīveros, Piedrujā 31 mm, Dobelē 26 mm. Rīgā tikai 0,8 mm. Kopējais nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 53 mm, Daugavpilī 32 mm, Dobelē 29 mm. Salacgrīvā skaidras debesis.
• 21. jūlijs — vakarā Ventspils novada Jūrkalnē tika novēroti vairāki nelieli virpuļviesuļi. Daži viesuļi sniedzās līdz zemei vai ūdens virsmai, citi — ne. Meteoroloģiskā radara dati apliecina, ka sestdienas vakarā Jūrkalnes apkaimē bija gubu lietusmākoņi, kas varēja izraisīt virpuļvētras. Ūdens temperatūra jūrā bija aptuveni +18 grādu, bet pusotra kilometra augstumā gaisa temperatūra nesasniedza +5 grādus. Šādi temperatūras kontrasti ir faktors, kas veicina viesuļu veidošanos.
• 23. jūlijs — tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra Latvijā. Daugavpilī gaiss atdzisa līdz +5,5 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,2 °C Rēzeknē, līdz +16,5 °C Ventspilī.
• 25.—29. jūlijs — lielākajā valsts daļā sākās 2012. gada otrais karstuma vilnis. Tas ilga no 25. līdz 29. jūlijam (Latgalē līdz 30. jūlijam) ar kulmināciju 28. un 29. jūlijā.
• 26. jūlijs — gaisa temperatūra Latvijā bija vidēji +24, +29 grādi. Visaugstākā tā bija Jelgavā, Bauskā un Dobelē, attiecīgi +30,1 °C, +29,3 °C un +28,9 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +28,4 °C, bet Ainažos tikai +23,7 °C. LVC tīklā augstākā temperatūra bija Siguldas, Zariņu (pie Iecavas) un Dalbes (starp Jelgavu un Olaini) stacijās, attiecīgi +31,7 °C, +30,5 °C un +30,0 °C.
• 27. jūlijs — visā Latvijā valdīja skaidrs un karsts laiks. Nelielas, lokālas lietusgāzes pēcpusdienā skāra tikai Latgali. Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +29 grādiem, vēsāks laiks bija tikai piekrastē. Karstākais laiks bija Bausknbsp;°C. Dienā gaisa temperatūra Latvijā bija no +18, +20 grādiem Kurzemē, līdz +29, +31 grādam Latgalē. LVC novērojumu tīklā visaugstākā temperatūra bija Daugavpilī, +31,3ā, Zilānos un Daugavpilī, +29,2 °C, +29,1 °C un +29,0 °C. Vēsāks bija Rīgā, +25,8 °C, bet visvēsākais laiks bija jūras piekrastē, Ventspilī un Kolkā attiecīgi +22,2 °C un +22,4 °C. LVC tīklā augstākā temperatūra tika reģistrēta Siguldā un Zariņos, +30,4 °C un +30,3 °C, kā arī Stalbē un Daugavpilī, +29,3 °C. Savukārt Lilastē, no Rīgas līča nākamais vēsais gaiss, neļāva temperatūrai pakāpties augstāk par +24,3 °C un tā bija tīklā zemākā temperatūra.
• 28.—29. jūlijs — nedēļas nogalē virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, kopumā 17 novērojumu stacijās tika pārspēti līdzšinējie 28. un 29. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, un teritoriāli visaugstākās gaisa temperatūras tika novērotas svētdien Daugavgrīvā — +33,7 °C — kā arī Bauskā un Dobelē — +33,6 °C. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā nepārsniedza +24, +25 grādus. Spēcīgajā karstumā Latviju no rietumiem sasniedza mākoņu zonas, kas Latvijas rietumu daļā nesa spēcīgus negaisus. 28. jūlijā galvenās mākoņu zonas skāra jūras piekrastes rajonus, kur negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s. Savukārt 29. jūlijā intensīvas pērkona lietusgāzes aptvēra jau visu Latvijas rietumu daļu. Zem negaisa mākoņiem daudzviet tika novērotas krasas vēja brāzmas 15–20 m/s, savukārt Rucavā negaisa laikā tika reģistrēti pat 24 m/s, bet Daugavgrīvā — 23 m/s.
• 28. jūlijs:
  • Virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, un, pūšot lēniem dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, dienas gaitā daudzviet gaiss sakarsa līdz +29, +33 grādiem, turklāt 13 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārsniegti arī līdzšinējie 28. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Teritoriāli augstākā gaisa temperatūra, +33,1 °C, tika novērota Rīgā Daugavgrīvas novērojumu stacijā, savukārt viszemākā gaisa temperatūra dienas laikā pieturējās Kolkā, kur tā bija +24,4 °C. No citām LVĢMC novērojumu stacijām augstākā gaisa temperatūra bija Pāvilostā, +32,7 °C, kurai sekoja Bauska un Dobele ar +32,6 °C, kā arī Skulte un Ventspils ar +32,4 °C. Rīgā gaiss iesila līdz +32,0 °C (Imantā +34,9 °C, Teikā +32,2 °C). Visās 36 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra bija virs +30 grādiem un visaugstākā tā bija Siguldas un Zariņu stacijās, attiecīgi +35,3 °C un +34,1 °C. Tālāk sekoja Apšupe, Mucenieki un Lāči, +33,3 °C. Vēsākais bija Ludzā, +30,0 °C.
  • Lai gan lielākajā Latvijas daļā diena bija saulaina un aizritēja bez nokrišņiem, pēcpusdienas un vakara stundās pāri Baltijas jūras akvatorijai virzījās gubu mākoņu zona, kas jūras piekrastes rajonos atnesa spēcīgus negaisus. Negaisu laikā tika novērotas intensīvas lietusgāzes, kā arī krasas vēja brāzmas, kuru spēks Pāvilostā sasniedza pat 25 m/s.
• 29. jūlijs:
  • Pēc karstākās dienas pēdējo divu gadu laikā nakts uz svētdienu bija viena no siltākajām naktīm Latvijas vēsturē. Vēl trijos naktī gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem valsts lielākajā daļā bija +21, +25 grādi, vien Madonā +19 grādu, bet Rīgas centrā pat +26 grādi. Sešos rītā gaisa temperatūra bija no +17,2 grādiem Madonā un +18,9 grādiem Dobelē līdz +23,6 grādiem Saulkrastu apkaimē un +23,8 grādiem Rīgas centrā. Naktī LVC novērojumu tīklā minimālā gaisa temperatūra bija no +18,6 °C Nicā, līdz +23,3 °C Saulkalnē, kā arī +23,2 °C Jūrmalā un Duntē. Rīgas lidostas meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +22,4 °C, kas ir trešā siltākā nakts. Vēl siltākas naktis bija vien 2002. gada 1. augustā un 31. jūlijā, kad temperatūra bija +22,6 un +22,5 grādi.
  • Rīgā tika novērota uz to brīdi trešā siltākā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +23,4 °C.
  • Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavgrīvā, +33,7 °C. Karstuma rekordi tika pārspēti desmit novērojumu stacijās visā Latvijā. Karsts bijis arī Dobelē un Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpies līdz +33,6 °C. Maksimālā gaisa temperatūra par 0,1 grādu tika pārspēta arī Rīgā. Karstuma rekordu izdevās pārspēt arī Ainažos, Zīlānos, Skrīveros, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Priekuļos un Skultē. 16 no 22 LVĢMC novērojumu stacijām gaisa temperatūra pārsniedza +31 grādu. Augstākā tā bija Bauskā Dobelē un Rīgā, kur tā pakāpās attiecīgi līdz +33,6 °C, +33,6 °C un +33,4 °C. avukārt Kolkā tā bija tikai +25,1 °C. LVC novērojumu tīklā visās stacijās gaisa temperatūra bija virs +31 grādam (izņemot Popi, kur bija 27,4 °C). +35 grādi tika pārsniegti divās, +34 divās, +33 divpadsmit, +32 arī divpadsmit un +31 septiņās stacijās. Viskarstākais bija Siguldā, Zariņos, Muceniekos un Lilastē, attiecīgi +35,5 °C, +35,4 °C, +34,3 °C un +34,0 °C.
  • Vakarā Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja pērkona negaisu sistēma, kas nesa vētru un radīja plašus postījumus. Pēc astoņiem vakarā vētras fronte sasniedza Kurzemes ziemeļu daļu un Zemgales rietumus. Tūkstošiem mājsaimniecību palika bez elektroapgādes. Liepājā un Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 18 m/s, Rucavā — līdz 24 m/s. Arī Dobeles apkaimē tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s. Visticamāk, vietām bija arī stiprākas brāzmas. No daudzām vietām Kurzemē, tostarp Kuldīgas, Dundagas un Rojas novada, tika saņemtas ziņas par lielu krusu, kuras graudu diametrs sasniedza pat 4 cm. Iespējams, bijuši arī virpuļviesuļi. Pēc desmitiem vakarā avārijas atslēgumi Latvijas elektrolīnijās bija reģistrēti aptuveni 1000 vietās, un gandrīz visi no tiem Kurzemē. Stundu iepriekš valstī kopumā bija vairāk nekā 1200 bojājumu. Vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī. Negaisa laikā, Kurzemē un citviet Latvijā, smagas galvas traumas guva divi cilvēki, kuri vēlāk slimnīcā mira.
• 30. jūlijs:
  • Rīgā tika novērota trešā un gada pēdējā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,6 °C.
  • Kopumā Latvijā karstums jau bija atkāpies, vienīgi Latgalē gaiss iesila līdz +27, +29 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī, Rēzeknē un Alūksnē, attiecīgi +29,3 °C, +28,0 °C un +27,9 °C. Valsts centrālos rajonus un vēlāk arī Vidzemes ziemeļu un rietumu daļu no dienvidiem sasniedza spēcīgs negaiss. Īpaši stiprs lietus tika novērots Rīgā, kā arī Rūjienas un Alojas apkārtnē. Rīgā stipro lietusgāžu dēļ tika traucēta trolejbusu satiksme. Vēlāk vakarā stiprs pērkona negaiss virzījās pāri Latgalei un Vidzemes austrumu daļai. Nokrišņi netika novēroti vienīgi Latgales austrumu daļā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rīgā un Skultē, 34 un 24,5 mm, vietām citviet Rīgā nokrišņu daudzums bija vēl par 5–15 mm lielāks. Spēcīga negaisa laikā Daugavpilī tika gāzti koki un appludinātas ielas.

Augusts

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā augustā bijusi +15,9 °C, līdz ar to tas kļuva par 21. gadsimta visaukstāko augustu.

• 2. augusts — vēsa nakts. Gaisa temperatūra caurmērā Latvijā bija +6, +13 grādu robežās. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Mērsraga, Zosēnu un Jelgavas novērojumu stacijās, attiecīgi +6,2 °C, +6,8 °C un +7,1 °C.
• 3. augusts — vakarā pāri valsts rietumu un centrālajiem rajoniem, bet naktī uz 4. augustu, pāri pārējai Latvijai virzījās spēcīga negaisu sistēma, atnesot stipras lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Visstiprāk negaiss plosījās 3. augusta vakarā Zemgales rietumu daļā, tostarp Dobelē atnesot 29 mm nokrišņu un 19 m/s stipras vēja brāzmas.
• 6. augusts — vakarā daļu Kurzemes, Zemgali, valsts centrālos rajonus un Vidzemes rietumu daļu sasniedza no Lietuvas un Polijas nākoša plaša negaisu sistēma, kas īpaši Kurzemes ziemeļrietumu, dienvidu daļai un Rīgas apkārtnei atnesa ļoti stipru negaisu un lietusgāzes. Daudzviet citur Latvijā mēreni lija. Netika saņemtas ziņas par lielu krusu vai ļoti stipru vētru, tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, šāds vēja ātrums tika novērots uzņēmuma LVC meteostacijā pie Apšupes krustojuma, kā arī Jelgavas apkaimē. Rīgai trāpīja aktīva negaisa šūna, kas atnesa īpaši stipru lietusgāzi un zibeņošanu. Pērkona negaisa laikā Daugavgrīvā vēja brāzmas īslaicīgi sasniedza 20 m/s, Rīgas centrā 16 m/s. Šī paša negaisa laikā, ap plkst. 19.30 Lietuvas piejūras pilsētā Klaipēdā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 32 metriem sekundē (m/s), ostas akvatorijā pat 42 m/s, taču, sasniedzot Latviju, negaisa spēks strauji mazinājās.
• 7. augusts — dienas pirmajā pusē valsts centrālos un austrumu rajonus sasniedza plaša nokrišņu zona, atnesot mērenu un ilgstošu lietu. Kurzemē dienas pirmā puse pagāja bez ievērojamiem nokrišņiem.
• 8.—10. augusts — trīs dienu laikā nokrišņu daudzums Stendes novērojumu stacijā sasniedza 67,9 mm (34,8 mm, 22,1 mm un 11,0 mm).
• 10. augusts — naktī Kurzemes ziemeļu daļu skāra spēcīgas lietusgāzes. Nokrišņu daudzums Kolkā naktī sasniedza 68 mm, kas atbilst gandrīz visa augusta nokrišņu normai.
• 12. augusts — virs Latvijas atradās ļoti auksta gaisa masa, tādēļ naktī, pūšot lēnam ziemeļaustrumu vējam un debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra daudzviet pazeminājās līdz +4 °C, 9 °C. Viszemākā temperatūra reģistrēta Zosēnos un Ainažos, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz atbilstoši +3,5 °C un +4,6 °C atzīmei. Trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — Zosēni +3,5 °C (+3,7 °C 1959.), Priekuļi +5,2 °C (+6,8 °C 1950.) un Alūksne +5,8 °C (+6,5 °C 1995. gadā).

Virpuļviesulis virs Zolitūdes Rīgā. 2012. gada 28. augustā.

• 21. augusts — agrā rītā gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja līdz +2 grādiem, kas bija zemākā gaisa temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma. Salna tika konstatētas Daugavpils un Skrīveru novērojumu stacijā, kur zāles virskārtā temperatūra pazeminājās līdz −1, −2 grādiem.
• 27. augusts:
  • Ap plkst. 13 Ziemeļvidzemē, Naukšēnu apkaimē tika novērota virpuļviesuļa veidošanās.
  • Ap plkst. 13 Auces novada Vecauces pagastā zibens spēriena rezultātā gāja bojā kāds mežstrādnieks, viņa kolēģis guvis miesas bojājumus. Pēcpusdienā ap plkst. 16.45 Koknesē, Meža ielā, vairāk nekā 60 gadu vecā bērzā iespēra lodveida zibens. Koks tika pāršķelts uz pusēm, un tā šķēpeles tika izmētātas vairāku desmitu metru rādiusā.
• 28. augusts — Rīgā, Zolitūdes apkaimē tika novērota neliela virpuļviesuļa veidošanās, kas ilga 4—5 minūtes.

Septembris

• 6. septembris — septiņos ceturtdienas rītā augstākā ūdens temperatūra tika konstatēta Liepājas ezerā un Skultes ostā — attiecīgi +18,5 un +18,7 grādi. Ventspils ostā tobrīd bija +16,5 grādus silts ūdens, bet Kolkā, Rojā, Mērsragā un Salacgrīvā — aptuveni +15 grādu.
• 8. septembris:
  • Pāri Latvijai virzījās vairākas nokrišņu zonas, daudzviet atnesot spēcīgas lietusgāzes. Tika novērota pat krusa un vētra.
  • Vakarā un naktī Kolkā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 21 m/s, Ainažos — 22 m/s, Ventspils ostā — 24 m/s. Rīgas centrā 17 m/s. Vēja dēļ pāris tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības, galvenokārt Limbažu un Salacgrīvas novadā.
• 10. septembris — naktī gaiss Latvijā atdzisa līdz +3, +8 grādioem. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, +2,5 °C.
• 11. septembris — Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas. Daļā Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra pakāpās līdz +25 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +25,3 °C, savukārt Dobelē un Stendē bija +25,0 °C.
• 12. septembris — Dienā Latgalē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24, +25 grādiem. Pēcpusdienā četrās pilsētās — Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī un Rēzeknē — tika pārspēts līdzšinējais 12. septembra siltuma rekords. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī un Rēzeknē, kur gaiss iesila attiecīgi līdz +25,2 °C un +25,0 °C. Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Kārsavā un Krāslavā gaiss sasila līdz nepilniem +26 grādiem. Tā bija augstākā gaisa temperatūra Latvijā pēdējā mēneša laikā — kopš 6. augusta. Tā bija arī augstākā septembrī novērotā gaisa temperatūra kopš 2008. gada, kad 7. datumā Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā tika reģistrēts +30,1 °C.
• 22. septembris — saskaņā ar LVC datiem, Kārsavā no rīta tika reģistrēti +0,9 grādi, kas bija zemākā temperatūra Latvijā kopš jūnija sākuma.
• 27. septembris:
  • Pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +20, +22 grādiem, bet Kurzemes rietumu piekrastē, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, tā pazeminājās līdz +15, +16 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra bija Daugavpilī un Zīlāno, attiecīgi +22,5 °C un +22,0 °C.
  • Vakarā Kurzemei un valsts centrālajiem rajoniem pāri virzījās negaiss.
• 29. septembris — vakarā, daudzviet Latvijā (īpaši Kurzemē un Vidzemē) tika novērotas lokālas lietusgāzes un negaisi. Naktī stiprākais lietus virzījās pāri Vidzemes austrumu un Latgales rietumu daļai. Uz rīta pusi spēcīgākās lietusgāzes tika novērotas Vidzemes ziemeļu reģionos.
• 30. septembris — visas dienas garumā, pāri Latvijai, austrumu virzienā veidojās Jūras efekta nokrišņi. Īpaši izteikti tie bija Kurzemes ziemeļu daļa, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos.

Oktobris

• 4. oktobris — daudzviet Latvijā no rīta bija migla, sešos rītā sliktākā redzamība, 300—600 metru, tika konstatēta uz ceļiem Dobeles, Tukuma, Talsu un Saldus apkaimē. No rīta Kolkā redzamība miglā samazinājās līdz 50 metriem.
• 5. oktobris — Latviju sasniedza pirmā 2012. gada rudens vētra. Naktī ciklons no Vācijas ziemeļu rajoniem pāri Baltijas jūrai gar Latvijas piekrasti virzījās uz ziemeļaustrumiem. Latvijā vējš sāka pastiprināties nakts otrajā pusē, kad tas piekrastes rajonos brāzmās pārsniedza 15 m/s, no rīta sasniedzot 20–22 m/s. Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 19 m/s. Dienas vidū vējš pastiprinās arī Latvijas austrumos — Vidzemē un Latgalē, līdz plkst. 12.00 visstiprākās brāzmas tika fiksētas Rēzeknē — 18 m/s. Pēcpusdienā un vakarā vējš pakāpeniski pierima.
• 6. oktobris:
  • no Dānijas uz austrumiem ļoti ātri virzījās intensīvs ciklons, kura centrs nakts un rīta stundās šķērsoja Latvijas dienvidu rajonus. Vētra plosījās Lietuvā un no rīta Sēlijas austrumu un Latgales dienvidu rajonos — Daugavpils un Krāslavas apkārtnē. Saskaņā ar datiem no Lietuvas ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, kas var būt neprecīzi, vairākās vietās Lietuvā vēja ātrums brāzmās naktī sasniedza 31–35 m/s. Tā bija pēdējo gadu spēcīgākā un postošākā vētra Lietuvā. Energoapgāde bija traucēta kopumā apmēram 15 000 mājsaimniecību jeb 1% no Latvijas energokompānijas "Latvenergo" klientu skaita, lielākoties valsts dienvidaustrumos. Stiprais vējš Daugavpilī daudzviet izgāza vairākus desmitus koku, atstājot bez elektrības ievērojamu skaitu elektroenerģijas patērētāju. Nopietnus bojājumus vēja brāzmas bija nodarījušas Poguļankā, kur krītošie koki un koku zari radīja ap 20 elektropārvades līniju pārrāvumu.
  • Latvijas lielākajā daļā gan naktī, gan no rīta pūta lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, tā ātrums brāzmās nepārsniedza 8—13 metru sekundē. Naktī ciklons Latvijai atnesa spēcīgu lietu, tostarp Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 26 mm, bet Dobelē, Rīgā, Saldū un Skrīveros līdz sešiem rītā bija nolijuši 11–16 mm.
  • Rīgas līcī iepretim Ainažiem tika novērots ūdens stabs jeb neliela virpuļviesulis virs ūdens.
  • Arī Rīgā, ap plkst. 16.55 netālu no Dienvidu tilta virs Daugavas varēja novērot šo nelielu virpuļviesuli, jeb ūdens stabu.

Lietus mākoņi pie Jumpravmuižas 2012. gada 8. oktobrī

• 12. oktobris — pirmo reizi 2012. gada rudens sezonā atsevišķās iekšezems teritorijās, gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles. Zemākā tā tika reģistrēta Stendes, Zosēnu un Saldus stacijās — attiecīgi −1,3 °C, −1,3 °C un −1,1 °C. Tikmēr Ventspilī naktī bija +5,6 °C.
• 19. oktobris — Latvijā 16 novērojumu stacijās tika pārspēti 19. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +18,8 °C. Vissenākais pārspētais rekords tika uzstādīts Rīgā, kur gaisa temperatūra sasniedza +17,0 °C un tika pārsniegts 1907. gada rekords (+15,9 °C), savukārt Saldū rekords tika pārsniegts uzreiz par 3,4 grādiem. Rīgas lidostas novērojumu stacijā tika pārsniegts 1949. gada rekords (+15,6 °C) un gaiss iesila līdz +16,5 °C.
• 20. oktobris — Latvijā 12 novērojumu stacijās pārspēti 20. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vairākās stacijās (Saldus, Zīlāni, Rucava) gaisa temperatūra sasniegusi +17, +18 grādi. LVC novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +14,0 °C Krāslavā, līdz +18,0 °C Līvānos.
• 23. oktobris:
  • No rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem tika reģistrēta uz Pleskavas šosejas Apes un Smiltenes novadā, kur gaiss atdzisa līdz −3,6 °C.
  • Priekšpusdienā vietām Ziemeļvidzemē tika manītas pirmās sniegpārslas 2012. gada rudens sezonā. Ziņas par pirmo nelielu sniegu tika saņemtas gan no Rūjienas, gan Naukšēnu novada, gan Valmieras apkaimes. Sniga ļoti maz un sniega sega neveidojās.

Vētra Rīgā. No augšējās kreisās: Rīgas līcis Daugavgrīvā, Daugavgrīvas liegums, applūdis Loču kanāls Bolderājā, vēja nogāzts koks Kleistu iela Imantā.

• 25. oktobris:
  • Virs Latvijas sāka veidoties ciklons, kurš, pakāpeniski padziļinoties, nakts laikā no Latvijas pārvietojās uz ziemeļaustrumiem. Jau pēcpusdienā Ziemeļkurzemē un šur tur arī Vidzemē nokrišņi pakāpeniski mainīja savu formu — sāka snigt slapjš sniegs un sniegs, vietām Latvijā novēroti arī sniega graudi. Aculiecinieki vēstīja par slapju sniegu Stendē un Talsos.
  • Pēcpusdienā tika izplatīts brīdinājums, ka nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet Latvijā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 18–23 m/s, bet piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniegs 25–28 m/s. Vakarā brīdinājums tika papildināts un uzsvērts, ka Vidzemes piekrastē, tostarp Rīgā, iespējami nopietni vētras postījumi, kad vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā var sasniegt 28–30 m/s.
• 26. oktobris:
  • Naktī arī Rīgā tika novērots pirmais sniegs.
  • Naktī Latvijā sākās vētra. Plkst. 4 no rīta LVĢMC savā Twitter profilā informēja, ka Ventspilī vēja brāzmas sasniegušas 24 m/s. Rītā pēc pulksten sešiem galvaspilsētas ziemeļos — Daugavgrīvā, Rīgas līča malā, — tika reģistrēta ziemeļrietumu vēja pastiprināšanās brāzmās līdz pat 28 m/s. Ventspilī viļņu augstums jūrā sasniedza 3,5 metru augstumu. Ventspilī vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, Liepājā 25 m/s.
  • No rīta visā Latvijā tika novērots īslaicīga, bet stipra snigšana un putenis, kuru pavadīja arī sniega graudi un negaiss. Skrīveros sniegā redzamība pasliktinājās līdz 600 metriem. Skrīveros sniega sega plkst. 9.00 bija sasniegusi 11 cm, Alūksnē 6 cm, Rīgā 1 cm. Vakarā vēl daudzviet Latvijā sniga un puteņoja, dažviet Vidzemē sniga ļoti stipri. Stiprā vēja un intensīvās snigšanas dēļ, bez elektrības palika aptuveni 3500 mājsaimniecību. Plašākie bojājumi tika reģistrēti Vidzemē, kur visvairāk sniga. Daudz izsaukumu tika saņemts no Rīgas un tās apkārtnes. Latvenergo darbinieki ziņoja, ka Cēsu apkaimē ir līdz 25 cm bieza sniega kārta, kas stipri apgrūtina darbus.
• 27. oktobris — vietām Vidzemē no rīta turpināja joprojām spēcīgi snigt, sniga arī naktī. Spēcīgā snigšana bija vērojama visai šaurā joslā, kas stiepās no Rīgas līča līdz Krievijas pierobežai. Bez elektrības sniega lauzto koku dēļ ap pulksten 18.30 joprojām bija ap 3000 māju, tikmēr citviet Vidzemē jau bija atklāta distanču slēpošanas sezona. LVĢMC visbiezāko sniega segu fiksēja Alūksnē, kur tās biezums sasniedza 21 cm. Aculiecinieka iesūtītā informācija liecināja, ka Vecpiebalgā sniega seguma biezums sasniedzis pat 23 cm, taču LVĢMC šādu rekordu nefiksēja. Skrīveros savukārt sniega segas biezums sasniedzs 16 cm, bet Priekuļos sniega segas biezums sasniedzis pat 35 cm. Latvenergo pārstāvji apgalvoja, ka Cēsu pusē ir līdz 50 cm dziļš sniegs. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā samērīja 35–40 cm, kas ir jauns oktobra rekords. Tiesa LVĢMC novērojumu stacijās šis rekords netika reģistrēts.
• 28. oktobris — vakarā vietām valsts centrālajā daļā izveidojās bieza migla. Uz šosejas A7 redzamība dažos posmos saruka līdz 150—300 metriem. Uz šosejas A1 redzamība miglā vietumis samazinājās līdz 500 metriem.

Novembris

• 11. novembris — vakarā un naktī pāri Latvijai virzījās ar atmosfēras fronti saistīta nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu. Stiprāks lietus tika novērots naktī Vidzemes augstienē un Viesītes apkārtnē.
• 12. novembris — Bauskā tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +10,3 °C.
• 15. novembris — Kolkā tika sasniegta mēneša otra augstākā gaisa temperatūra, +10,2 °C.
• 24. novembris — pēcpusdienā Latvijas rietumu un centrālos rajonus sāka šķērsot nokrišņu zona, atnesot lietu. Nakts sākumā nokrišņu, galvenokārt slapja sniega veidā, tika novēroti valsts vidienē — Kurzemes līča piekrastē, Vidzemes rietumu daļā, Zemgalē un Rīgas apkārtnē.
• 26.—29. novembris — vairāk kā divas diennaktis, jeb 52 stundas pēc kārtas, gaisa temperatūra Rīgā svārstījās viena grāda robežās, no +3 līdz +4 grādiem.
• 27. novembris — pār Latviju no rietumiem virzījās plaša lietus zona, atnesot mērenu lietu daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.
• 28. novembris — no rīta Alūksni klāja vidēji 7 cm bieza sniega kārta. Sniega sega ir visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā — daudzviet Vidzemē un Latgalē. Nokrišņu daudzums pēdējā diennaktī Latvijā bija 4–9 mm, bet vietām vairāk, piemēram, Kolkā lietus daudzums sasniedza 14 mm.
• 29. novembris:
  • Ciklons no Dienvideiropas pakāpeniski virzījās uz ziemeļaustrumiem – tas sev līdzi nesa siltas gaisa masas, savukārt virs Ziemeļeiropas jau no nedēļas sākuma atrodas mazkustīgs anticiklons, kas izveidojies ļoti aukstās gaisa masās. Saskaroties šīm divām ļoti atšķirīgajām gaisa masām veidojās plašas mākoņu un nokrišņu zonas, kas skāra arī Latvijas teritoriju, sadalot to divās daļās. Pēcpusdienā Latvijas austrumu daļā bija vērojami izteikti laika apstākļu kontrasti, jo Vidzemē bija sals līdz −4 grādiem un sniga, bet Latgalē lija lietus un bija +5 grādi.
  • Vakarā un nakts sākumā Vidzemē un daudzviet Zemgalē tika novērots spēcīgs sniegs, Latgalē un Sēlijā — stiprs lietus. Ziemeļvidzemē sniegputenis. Savukārt Jēkabpilī tika novērota atkala, jeb sasalstošs lietus, kā arī ledus graudi. Jēkabpils bija uz robežas starp lietu dienvidos un stipru sniegu ziemeļos.
• 30. novembris:
  • Novembris Latvijā noslēdzās ar krasi atšķirīgiem laikapstākļiem — daudzviet Vidzemē bija dziļš sniegs un gaisa temperatūra Alūksnē pazeminājusies līdz −7 grādiem, bet Daugavpilī gaisa temperatūra piektdien sasniedza +7 grādus.
  • Plkst. 8.00 visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 26 cm, Valkā — 19 cm, Lubānā — 18 cm, bet Priekuļos — 14 cm. Valsts vidienē — Kalnciemā bija izveidojusies 10 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē — Kolkā 7 cm, Liepājā 5 cm — bieza sniega sega. Tātad teritorijas liekāko daļu, izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus, klāja sniega sega. Bez elektrības palika aptuveni 5000 mājsaimniecību.

Decembris

• 2. decembris — sniega segas biezums Kolkā diennakts laikā pieauga no 6 līdz 13 cm, Vidzemes ziemeļrietumos vietām jau bija aptuveni 30 cm sniega. Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ZR daļā turpināja snigt.
• 3. decembris — ilgstošā un spēcīgā snigšana Balvu novadā radīja ārkārtas situācijas draudus. Ilgstošās un spēcīgās snigšanas rezultātā kokos bija izveidojies apledojums, bet lūztošie koki un koku zari daudzviet kļuva par iemeslu elektropārvades traucējumiem. Savukārt uz nesasalušās zemes uzkritušais sniegs ceļus daudzviet padarīja neizbraucamus.
• 5. decembris — saistībā ar ciklonu, kura centrs atrodas Baltijas jūrā pie Zviedrijas piekrastes uz dienvidiem no Stokholmas, un kurš Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā atnesa spēcīgu sniega vētru, Ventspilī un apkaimē kopš agra rīta stipri sniga, izveidojot jūras piekrastei neierasti dziļu sniega kārtu. Tomēr decembra sniega segas rekords netiks pārspēts, jo 1980. gada 7. decembrī Ventspilī bija pat 48 cm augsta sniega sega. No rīta, plkst. 7.36, Liepājas novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss. Pērkona negaisu izraisīja gubu mākoņi, kas veidojās Baltijas jūrā pie Kurzemes. Tie nesa stiprus nokrišņus, pamatīgs sniegputenis no rīta skāra Ventspili. Sniega segas biezums Liepājā bija 15 cm, Kolkā 4 no rīta tas sasniedza 22 cm, bet dienas laikā samazinājās līdz 18 cm. Alūksnē bija visbiezākā sniega sega, 25 cm.
• 7. decembris — galvaspilsētu sasniedza no Rīgas līča nākoši sniega mākoņi, kas vietām atnesa ļoti stipru snigšanu. Stipri sniga šaurā joslā, tādēļ ne visā galvaspilsētā, vairāk sniga pilsētas rietumos. Snigšana skāra arī Starptautisko lidostu "Rīga", kur plkst. 10.20 redzamība bija samazinājusies līdz 500 metriem. Intensīvas snigšanas laikā Rīgā tika reģistrēts arī zibens. Neliels putenis turpinājās visas dienas garumā.

Sniegs Rīgā, Kaņepju ielā. 2012. gada 8. decembris.

• 8. decembris:
  • No rīta gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā bija zemāka par −5 grādiem, Grenctālē — uz autoceļa A7 pie Lietuvas robežas LVC novērojumu stacijā tika reģistrēti −13 grādi. Pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā bija −5 līdz −9 grādi, Zemgalē saglabājās sals līdz −11 grādiem.
  • Agrā rītā Baltijas jūrā pie Lietuvas bija manāms neliels ciklons, kas izveidojās konvekcijas rezultātā, kad virs siltās jūras ieplūda auksts gaiss. Temperatūras atšķirība starp ūdens virsmu un gaisu 1,5 km augstumā šajās dienās sasniedz pat 17 grādu, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai rastos gubu mākoņi ar stipriem nokrišņiem, Latvijā tie visvairāk skāra jūras piekrasti Kurzemē, daudz sniega atnesot gan Liepājai, gan Ventspilij.
  • Lai gan oficiāli minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija −10,8 °C, tomēr plkst. 19.00, uz neilgu brīdi, gaisa temperatūra noslīdēja zem −12 grādiem.
• 11. decembris — daudzviet Latvijā, arī Rīgā, diennakti pēc kārtas sniga sniegs un šajā laikā sniega sega Latvijas lielākajā daļā kļuvusi par 3–6 cm biezāka, bet Dobelē un Rīgā — par 7 cm. Dziļākā sniega sega bija izveidojusies Lubānā — 30 cm. Alūksnē sniega dziļums nebija mainījies un bija aptuveni 25 cm, lai gan arī šeit bija snidzis. Kolkā tas palielinājās līdz 22 cm, Liepājā un Ventspilī — līdz 19, Cēsīs un Rīgā — līdz 16, Skrīveros — līdz 15, Rucavā — līdz 14, Daugavpilī — līdz 12, Dobelē — līdz 11, Stendē — līdz 10 centimetriem. Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem, reģionālajiem, kā arī vietējās nozīmes autoceļiem bija visā Latvijā. Pēc snigšanas biezākā sniega sega Baltijas valstīs saskaņā ar nacionālo meteoroloģijas dienestu mērījumiem bija 30 cm Lubānā, Vidzemes austrumos. Oficiālie mērījumi tiek veikti atsevišķās vietās un, iespējams, neatspoguļoja reālo situāciju visā valstī. Saskaņā ar aculiecinieku teikto tikpat dziļš vai pat dziļāks sniegs nekā Lubānā ir arī apkārtējos Vidzemes un Latgales novados, kā arī Vidzemes augstienē.
• 15. decembris — virs Latvijas atradās pārejas zona starp ciklonu rietumos un anticiklonu austrumos, līdz ar to bija vējains, un, teritoriju šķērsojot plašai nokrišņu zonai, daudzviet sniga un stipri putināja. Jau sākot no agra rīta, spēkā pieņēmās dienvidaustrumu vējš, kas daudzviet brāzmās pastiprinājās līdz 15–18 m/s, vietām Kurzemē sasniedzot vētras spēku: Stendē — 21 m/s, bet Kolkā pat 24 m/s. Brāzmainā vēja un snigšanas ietekmē stipri putināja, pasliktinājās redzamība (Dobelē līdz 200 metriem), un uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Sniegputeņa laikā spēcīgā vēja dēļ dažviet sniega segas biezums ievērojami samazinājās (Kuldīgā un Daugavpilī sniega segas biezums saruka pat par 6 cm), savukārt citviet — ievērojami palielinājās: Ainažos sniega segas biezums pieauga par 15 cm. Spēcīgā dienvidaustrumu vēja ietekmē Latvijas piekrastē būtiski pazeminājās ūdens līmenis: Baltijas jūras piekrastē līdz −41, −42 cm atzīmei, savukārt līča piekrastē (tajā skaitā arī Andrejostā un Daugavgrīvā) līdz −70, −76 cm atzīmei. Pēcpusdienā tika izplatīts arī brīdinājums, ka tuvākajās dienās ilgstoši snigs un putinās, vietām stipri.
• 16. decembris — visā Latvijā turpināja pūst stiprs dienvidaustrumu vējš, pastiprinot zemo puteni, jeb sniegvilksni. Atsevišķi reģionālie un daudzi vietējie autoceļi, īpaši Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, tika daļēji vai pilnībā aizputināti. Uz ceļiem veidojās sniega sanesumi. Radušies jauni bojājumi elektroenerģijas padevē.
• 17. decembris — daudzviet Latvijā turpinājās īslaicīgs sniegs un brāzmains vējš. Valsts centrālajos rajonos, arī Rīgā, pēcpusdienā sākās stipra snigšana un putenis. Braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem atsevišķos posmos Vidzemē un Latgalē pakāpeniski sāka uzlaboties, savukārt citviet braukšanu joprojām apgrūtināja zemais putenis, kā ietekmē brauktuves ātri atkal kļuva sniegotas, veidojās aizputinājumi. Kurzemē bija ļoti apgrūtināti braukšanas apstākļi. Aizputinājumu dēļ atsevišķi ceļu posmi nebija izbraucami. Apgrūtinātās satiksmes dēļ sabiedriskais transports Rīgā kavējas līdz pat stundai.
• 19.—25. decembris — septiņas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem −10 grādiem. Turklāt trīs diennaktis, sākot ar 22. decembri, arī dienas laikā gaiss neiesila virs −10 grādiem.
• 24. decembris:
  • Madonā tika reģistrēts −19,1 °C, zemākā 2012. gada rudens/ziemas sezonas gaisa temperatūra meteostaciju tīklā.
  • Šaurā zonā Latvijā no dienvidrietumiem sāka ieplūda siltās gaisa masas. Vēl desmitos vakarā Ludzā gaisa temperatūra bija −14,4 °C, savukārt Nīcā +3,8 °C.
  • Rīgā tika reģistrēta zemākā mēneša diennakts vidējā gaisa temperatūra, −12,1 °C.
• 25. decembris:
  • Latvijā iestājās atkusnis. Naktī visaukstākais, −14 grādi, bija Latvijas galējos austrumos — Rēzeknē, Alūksnē un Gulbenē, valsts rietumos — Liepājā, Rucavā — nakts bija virs nulles grādu atzīmes, un gaisa temperatūra sasniegusi +1, +2 grādus. Tai pat laikā citā Latvijas rietumpuses pilsētā — Ventspilī — naktī bija −9 grādu auksts. No rīta temperatūra visā Latvijas rietumdaļā jau bija plusos, bet austrumos vēl bija nelieli mīnusi: Daugavpilī −4 grādi, Rēzeknē, Ludzā −5 grādi.
  • Dienā Latvijā tika novērotas stipras vēja brāzmas, vietām sasniedzot līdz pat 20 m/s. Visstiprākais vējš bija Ventspilī, brāzmām sasniedzot 20 m/s, un Liepājā — līdz pat 17 m/s. Savukārt Vidzemes jūrmalā vējš nebija tik stiprs. Ainažos vēja brāzmas sasniedz 15, bet Skultē — 12 m/s. Stiprs vējš bija arī Rīgā — līdz pat 14 m/s.
  • Gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +4,4 grādiem, kas tikai par 2,0 grādiem atpalika no šīs dienas absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts 1977. gadā.
• 26. decembris — visā Latvijā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos, tika novēroti nelieli līdz mēreni nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Siltā laika un lietus ietekmē visā Latvijā bija saplakusi sniega sega, atsevišķās vietās gandrīz nokusi pavisam. Vakarā īpaši stipri nokrišņi tika novēroti austrumkurzemē un rietumvidzemē, jūras piekrastē.
• 30. decembris — vakarā un nakts sākumā, aktīva nokrišņu zona, kas stiepās pāri visai valsts teritorijai, šķērsoja Latviju austrumu virzienā, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemes rietumu daļai atnesot stiprus nokrišņus. Īpaši stipri nokrišņi tika novēroti uz austrumiem no Rīgas un uz dienvidiem no Aizkraukles.
• 31. decembris — Latvijas lielākajā daļā vienlaidu sniega sega bija nokususi vai arī tās biezums nepārsniedza dažus centimetrus. Vairāk sniega saglabājās Vidzemes augstienē un Vidzemes austrumos, kā arī Latgales ziemeļu daļā. Tostarp Alūksni sedza vidēji 18 cm dziļa sniega sega. No rīta Valkā bija 8 cm, Skrīveros — 6 cm, Rīgā — 4 cm bieza sniega kārtiņa, bet Kurzemē un Zemgalē, kā arī Daugavpils apkaimē sniega sega bija nokususi vai arī tās vidējais biezums nepārsniedza pāris centimetru.

Gada pārskats

Temperatūra

• Latvija:
  • −33,0 °C (4. februāris, LVĢMC novērojumu stacija Madona)
  • −34,2 °C (5. februāris, LVC automātiskā novērojumu stacija Strenči)
• Latvija:
  • +33,7 °C (29. jūlijs, LVĢMC novērojumu stacija Daugavgrīva)
  • +35,5 °C (29. jūlijs, LVC automātiskā novērojumu stacija Sigulda)
• Rīga: −30,4 °C (5. februāris)
• Rīga: +32,6 °C (29. jūlijs)

Nokrišņi

• Vidējais gada nokrišņu daudzums Latvijā bija 830 mm (125% no normas).
• Nokrišņu gada summa Rīgā bija 714,8 mm

Sniegs

• Pirmais sniegs Latvijā: 23. oktobris, vietām Ziemeļvidzemē — Rūjiena, Naukšēnu novads, Valmieras apkaime.
• Pirmais sniegs Rīgā: 26. oktobris

Vējš

• Spēcīgākās vēja brāzmas: 25. marts, Ventspils — 34 m/s.

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2012. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−15,1	−24,7	−10,3	−6,1	−1,0	+4,2	+9,1	+7,7	+6,6	−3,9	−0,7	−16,4		−24,7
2	Ventspils	−14,8	−22,4	−8,4	−4,4	+1,1	+5,1	+10,0	+10,6	+8,4	−1,5	−1,0	−13,1		−22,4
3	Kolka	−14,1	−19,5	−10,0	−4,9	−0,6	+3,3	+9,1	+6,3	+6,6	−2,3	−1,5	−10,8		−19,5
4	Stende (Talsi)	−18,1	−27,4	−13,2	−10,0	−2,4	+0,5	+6,2	+5,6	+5,9	−4,0	−1,5	−13,6		−27,4
5	Saldus	−18,9	−24,8	−11,8	−10,8	+0,3	+2,2	+8,9	+6,5	+4,8	−4,1	−1,3	−14,1		−24,8
6	Rīga	−20,4	−30,4	−14,3	−8,0	−1,3	+1,8	+7,6	+4,3	+3,6	−4,5	−1,9	−13,3		−30,4
7	Jelgava	−22,6	−31,2	−15,2	−9,2	−2,2	+0,5	+6,7	+3,3	+2,9	−4,0	−1,4	−14,4		−31,2
8	Ainaži	−19,4	−30,1	−19,1	−8,9	−2,5	−0,2	+6,5	+4,2	+1,7	−4,4	−6,1	−13,8		−30,1
9	Priekuļi	−20,1	−29,4	−16,2	−7,9	+0,0	+4,4	+8,6	+5,2	+5,7	−6,4	−5,6	−14,7		−29,4
10	Zīlāni (Jēkabpils)	−21,4	−30,1	−15,6	−5,9	−0,2	+2,9	+7,5	+5,4	+4,2	−4,2	−4,2	−15,5		−30,1
11	Daugavpils	−24,1	−29,9	−19,2	−7,5	−1,7	+1,7	+5,5	+3,2	+2,0	−4,9	−6,2	−16,2		−29,9
12	Rēzekne	−20,8	−30,1	−18,6	−9,4	+0,3	+3,0	+6,2	+3,3	+2,4	−4,7	−6,1	−16,5		−30,1
13	Gulbene	−21,2	−29,4	−15,8	−8,0	+0,4	+2,3	+8,0	+5,3	+4,0	−7,4	−6,2	−17,9		−29,4
14	Alūksne	−20,8	−30,5	−18,6	−9,5	−0,4	+2,0	+8,1	+5,8	+4,6	−5,6	−4,6	−18,9		−30,5
15	Rūjiena	−20,9	−31,4	−17,1	−7,5	−0,8	+2,0	+8,0	+4,0	+5,2	−5,3	−7,2	−15,3		−31,4

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2012. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+7,1	+6,5	+10,0	+20,9	+27,6	+24,2	+31,5	+25,5	+23,1	+16,9	+9,7	+5,3		+31,5
2	Ventspils	+6,1	+4,6	+6,9	+18,9	+28,0	+23,8	+32,4	+25,9	+22,3	+17,5	+9,6	+5,3		+32,4
3	Kolka	+6,5	+5,9	+8,9	+17,1	+21,9	+19,3	+25,9	+25,6	+23,9	+17,8	+10,2	+4,7		+25,9
4	Stende (Talsi)	+6,2	+5,8	+12,5	+19,6	+23,5	+25,2	+30,9	+26,6	+24,9	+17,8	+8,3	+4,9		+30,9
5	Saldus	+6,2	+6,4	+13,3	+21,0	+24,8	+25,3	+31,5	+27,9	+25,0	+17,8	+9,3	+4,4		+31,5
6	Rīga	+7,0	+5,6	+15,9	+20,7	+23,6	+24,9	+32,6	+26,5	+23,5	+16,5	+9,4	+4,4		+33,4
7	Jelgava	+6,7	+4,1	+15,6	+22,3	+25,8	+24,4	+33,0	+27,9	+24,3	+18,3	+9,8	+4,1		+33,0
8	Ainaži	+5,1	+2,2	+6,4	+18,2	+24,8	+23,3	+31,5	+26,1	+21,5	+14,6	+9,0	+3,7		+31,5
9	Priekuļi	+4,8	+2,2	+11,1	+20,6	+23,8	+23,3	+32,2	+26,6	+21,6	+16,3	+8,0	+3,5		+32,2
10	Zīlāni (Jēkabpils)	+5,2	+2,7	+14,7	+24,1	+25,5	+24,6	+32,9	+29,1	+24,8	+17,4	+8,5	+3,1		+32,9
11	Daugavpils	+4,4	+3,1	+12,9	+24,9	+27,4	+23,6	+32,4	+28,9	+25,2	+17,2	+8,5	+3,4		+32,4
12	Rēzekne	+4,1	+2,5	+10,9	+23,4	+26,6	+23,6	+31,5	+28,2	+25,0	+16,8	+8,2	+2,7		+31,5
13	Gulbene	+3,1	+2,3	+11,6	+22,9	+24,4	+24,3	+32,2	+27,9	+24,1	+16,7	+7,8	+2,5		+32,2
14	Alūksne	+3,5	+2,3	+8,9	+22,8	+23,1	+24,5	+31,2	+26,1	+23,4	+15,2	+7,1	+2,2		+31,2
15	Rūjiena	+4,6	+2,9	+10,3	+18,4	+23,9	+23,9	+31,9	+25,8	+21,9	+16,8	+8,3	+3,3		+31,9

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −20,4 °C 30. janvāris +7,0 °C 12. janvāris −3,0 °C +0,5 Februāris −30,4 °C 5. februāris +5,6 °C 29. februāris −8,9 °C −5,5 Marts −14,3 °C 7. marts +15,9 °C 22. marts +1,5 °C +1,4 Aprīlis −8,0 °C 9. aprīlis +20,7 °C 28. aprīlis +6,4 °C +1,4 Maijs −1,3 °C 14. maijs +23,6 °C 22. maijs +12,0 °C 0,0 Jūnijs +1,8 °C 5. jūnijs +24,9 °C 30. jūnijs +14,3 °C −1,1 Jūlijs +7,6 °C 23. jūlijs +32,6 °C 29. jūlijs +18,5 °C +0,3 Augusts +4,3 °C 29. augusts +26,5 °C 3. augusts +16,0 °C −1,3 Septembris +3,6 °C 21., 23. septembris +23,5 °C 11. septembris +13,0 °C +0,6 Oktobris −4,5 °C 28. oktobris +16,5 °C 19. oktobris +6,7 °C −0,6 Novembris −1,9 °C 30. novembris +9,4 °C 12. novembris +4,0 °C +1,9 Decembris −13,3 °C 24. decembris +4,4 °C 25. decembris −4,7 °C −3,2

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 54,4 mm 27,2 25,2 2,0 9,0 mm 5. janvāris 22,6 mm 3,2 3,6 15,8 5,0 mm 23. februāris 25,2 mm 5,0 6,0 14,2 6,0 mm 29. marts 56,2 mm 7,8 20,8 27,6 11,0 mm 16. aprīlis 62,4 mm 7,8 26,2 28,4 16,0 mm 22. maijs 71,8 mm 21,0 22,8 28,0 13,0 mm 11. jūnijs 98,2 mm 31,0 16,6 51,6 34,0 mm 30. jūlijs 76,6 mm 34,8 3,2 38,6 19,0 mm 26. augusts 51,2 mm 9,4 17,8 24,0 9,0 mm 24. septembris 107,8 mm 48,6 34,6 24,6 22,8 mm 17. oktobris 62,4 mm 28,4 15,8 18,2 9,0 mm 12. novembris 26,0 mm 9,6 6,0 10,4 6,2 mm 7. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −20,1 °C — 3. februāris
• −18,2 °C — 2. februāris
• −17,2 °C — 4. februāris
• −15,7 °C — 5. februāris
• −14,0 °C — 1. februāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +22,4 °C — 29. jūlijs
• +19,6 °C — 7. jūlijs
• +18,8 °C — 30. jūlijs
• +18,0 °C — 8. jūlijs
• +17,8 °C — 6. jūlijs

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2012. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)
• Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem, meteo.lv
• Pirmais sniegs un vētra Latvijā, klab.lv, 26.10.2012.
• 2012. gada zīmīgākie laikapstākļu notikumi Latvijā, meteolapa.lv

Attēlu galerijas

• Sniegputenis Rīgā Arhivēts 2012. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 13.01.2012.
• Izolētie negaisi un svelme 6. jūlijā 2012, weatherfoto.wordpress.com, 06.07.2012.
• Jelgavā svelmi nomaina pamatīgs negaiss un plūdi (video), aculiecinieks.delfi.lv, 07.07.2012.
• Negaiss ar Shielf cloud 9.07.2012, weatherfoto.wordpress.com, 09.07.2012.
• Pirmais sniegs un vētra Latvijā:
  • Pirmais sniegs Kurzemē: Pirmā galerija, otrā galerija, meteodiena.wordpress.com, 26.10.2012.
  • Sniegputenis Rigā, 26. oktobrī, catchstorm.blogspot.co.uk, 26.10.2012.
  • Sniegs Jaunpiebalgas pagastā, Armands Dzenža, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), 26.10.2012.
  • Sniegs Jaunpiebalgā, Liga Balode, draugiem.lv (nepieciešama autorizācija portālā), 26.10.2012.
  • Vētra Daugavgrīvā: Vētra Daugavgrīvā 26.10.2012., dabasparadibufoto.wordpress.com, 26.10.2012.

Video

• Pirmais pastāvīgais sniegs un sniegputenis Rīgā, 13.01.2012.
• Sniegputenis Rīgā, youtube.com, 28.02.2012.
• Pēkšņa stipra snigšana Rīgā, youtube.com, 19.03.2012.
• Applūdusī Jomas iela Jūrmalā, tvnet.lv, 06.07.2012.
• Plūdi Saldū pēc negaisa, youtube.com, 07.07.2012.
• Vētra Saldū 07.07.2012, youtube.com, 07.07.2012.
• Virpuļviesulis Kolkā:
  • Tornado Kolkasragā 13.07.2012, 29174294, YouTube, 13.07.2012.
  • tornado kolkaa, pohujdzeram, YouTube, 13.07.2012.
• Negaisi Latvijā 06.08.2012.
  • Rīga: Video, Video
  • Ventspils: Video
• Pirmais sniegs un vētra Latvijā:
  • Daugavgriva sniega vētrā 26.10.2012, mazaisgrauzejs, YouTube, 26.10.2012.
  • Pirmais Sniegs 26.10.12, hadzaka, YouTube, 26.10.2012.
  • Bez komentāriem: Rīgā plosās vētra, ltv.lv, 26.10.2012.
• gada-laikapstaklju-apskats/ 2012. gada laikapstākļu apskats, ltv.lv