2012. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gnome globe current event.svg
 Šis raksts ir par aktuālu notikumu.
Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.
Laikapstākļi Latvijā
1970 | 1971 | 1972 | 1973 | 1974 | 1975 | 1976 | 1977 | 1978 | 1979
1980 | 1981 | 1982 | 1983 | 1984 | 1985 | 1986 | 1987 | 1988 | 1989
1990 | 1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | 1999
2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009
2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2012. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2012. gada laikapstākļi Latvijā.

2011./2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris) bija ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem bagāta. Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (−3,4 °C) bija tuva normai — 0,5 grādus virs tās. Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos padarīja ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.[1]

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −3,4 °C 77 mm (182%)
Februāris −8,8 °C 45 mm (138%)
Marts +0,9 °C 36 mm (107%)
Aprīlis +5,9 °C 53 mm (139%)

2012. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,4 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas vidusdaļā un ziemeļu rajonos, Rīgā un Kolkā sasniedzot 1,7 °C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas galējos austrumu rajonos: 0,5—0,7 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 mm (182% no ilggadīgās normas) janvāris kļuva par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā. Lielāks par normu nokrišņu daudzums bija praktiski visā Latvijā. Vairāk kā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas jūras līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos.[2]

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,8 °C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2011.—2012. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis — februāris — aukstāko februāru datu rindā bija četrpadsmitais, tūlīt aiz 2011. gada februāra, kura vidējā gaisa temperatūra bija tikai par vienu grāda desmitdaļu zemāka. Aukstāks par normu 2012. gada februāris bija visā Latvijā. Noviržu no normas kontrasti Valsts robežās bija visai ievērojami. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas dienvidaustrumos — Daugavpilī: 5,4 grādus zemāk par normu. Diametrāli pretējā Latvijas vietā — Kolkasragā — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vistuvāk normai — 1,8 grādus zem tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 45 mm (138% no ilggadīgās normas) 2012. gada februāris ir ierindojies nokrišņiem bagātāko februāru otrajā desmitā. Arī nokrišņu daudzuma atšķirības bija visai ievērojamas. Vismazākais nokrišņu daudzums bija mēneša visaukstākajā — Latvijas dienvidaustrumu daļā. Latvijas centrālajā daļā un rietumu rajonos bija vērojami nokrišņu daudzuma kontrasti — no 80% no normas Dobelē un 90% Rīgā līdz vairāk kā 225% Ventspilī un 240% Salacgrīvā.[3]

Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,9 °C. Tādējādi 2012. gada marts bija 2,2 grādus siltāks par ilggadīgo normu un siltāko marta mēnešu datu rindā ierindojās 19. vietā. No 21. gadsimta pavasara pirmajiem mēnešiem 2012. gada marts bija ceturtais siltākais. Marta nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 36 mm (107% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 47—57% no normas Dobelē un Liepājā līdz 174% Cēsīs. Tādējādi tas ierindojās mitrāko pavasara pirmo mēnešu datu rindas trešajā desmitā. No 21. gadsimta marta mēnešiem 2012. gada marts bija sestais mitrākais. Marta vidējais vēja ātrums atbilda normai. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu sasniedza 25. martā Ventspilī — 34 m/s. Mēneša gaitā trīs Latvijas vietās tika uzstādīti jauni maksimālo vēja brāzmu martā rekordi: 13. martā Rūjienā, 19. martā Rēzeknē un 25. martā Saldū.[4]

Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,9 °C. Tādējādi 2012. gada aprīlis bija 1 grādu siltāks par ilggadīgo normu un siltāko aprīļa mēnešu datu rindā ierindojās 27. vietā. No 21. gadsimta pavasaru vidējiem mēnešiem šī gada aprīlis bija piektais siltākais. Aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 53 mm (139% no ilggadīgās normas) ar teritoriālajām svārstībām no 82—90% no normas Baltijas jūras piekrastē — Liepājā un Ventspilī — līdz 218—221% Latvijas vidusdaļā — Mežotnē un Kalnciemā. Tādējādi 2012. gada aprīlis ierindojās mitrāko pavasara vidējo mēnešu 19. vietā. No 21. gadsimta aprīļa mēnešiem 2012. gada aprīlis bija otrais ar nokrišņiem bagātākais. Aprīļa vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Vēja brāzmas mēnesī vislielāko ātrumu sasniedza 2. aprīlī Baltijas jūras piekrastes rajonos — 20—22 m/s.[5]

[izmainīt šo sadaļu] Gada notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

Saulainais 2012. gada 1. janvāris Rīgā, Konsula ielā.

Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija neparasti silta — gaisa temperatūra valstī vidēji bija +0,7 grādi, kas ir 4,9 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr šī dekāde bija tikai 13. siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissiltākā janvāra pirmā dekāde bija 2007. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.[6]

  • 1. janvāris — jaunā gada rīts Latvijā atnāca ar skaidru laiku un salu −2, −6 grādu robežās. Debesis bija daļēji mākoņainas, daudzviet — īpaši Zemgalē — mākoņu nebija vispār. Vietām Vidzemē sniga, šaura nokrišņu josla no Rīgas jūras līča stiepās uz austrumiem. Visā valstī pūta lēns vējš.[7] Rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē zemi klāja līdz 3 cm bieza sniega kārta.[8]
  • 2. janvāris — Latvijai pāri virzījās ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, visā valsts teritorijā atnesot dažāda veida nokrišņus. Vietām Latvijā izveidojās neliela sniega sega: 2 cm Rūjienā, Siguldā un Priekuļos, kā arī Daugavpilī, savukārt Alūksnē, Zosēnos un Skultē sniegs sasnidzis 1 cm. Naktī sniga arī Kolkā, Liepājā, Stendē, Mērsragā, Rīgā un Pļaviņās, taču šajās vietās sniegs no rīta saglabājās tikai nedaudz.[9] Dienas laikā nelielais sniegs pārgāja mērēnā lietū. Vēlā pēcpusdienā Latvijas galējos austrumos spēcīgi sniga un puteņoja, vietām Vidzemē, Zemgales austrumos un Latgalē tika novērota arī atkala jeb sasalstošs lietus. Savukārt valsts rietumu pusē, kur ilgstoši lija, nokrišņi mitējās un dažviet sabiezēja migla.[10]
  • 3. janvāris — pēc 2. janvāra sniegputeņa Latvijas galējos austrumos no rīta saglabājās 7—10 cm bieza sniega kārta. Biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā — 10 cm. Deviņi centimetri sniega bija Dagdā un Rēzeknē, savukārt Alūksnes un Vidzemes augstieni klāja 4—7 cm bieza sniega kārta. 2. janvāra vakarā sniega sega vietām bija biezāka, bet sniegputenim sekoja lietus un atkala, tādēļ sniega sega saruka.[11]
  • 4. janvāris — ciklons "Ulli" Latvijā atnesa ļoti stipru vētru. Virs Latvijas tā kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā. Ventspilī dienas vidū vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 30,9 m/s. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 27 m/s, Rucavā 22 m/s. Vējš turpināja pastiprināties arī Rīgā, kur Daugavgrīvas novērojumu stacijā dienvidrietumu vējš brāzmās pūta ar ātrumu līdz 21 m/s. Brāzmainā vēja ietekmē Rīgas līča dienvidu piekrastē vakarā pauagstinājās arī ūdens līmenis, visaugstākais tas bija Andrejostā laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00, kad tas sasniedza +120, +123 cm BS.[12][13]
  • 5. janvāris — Kurzemē nakts pirmajā pusē turpināja pūst spēcīgs vējš. Līdz 24 m/s brāzmās vējš pūta Liepājas ostā, bet pašā pilsētā vēja brāzmas sasniedza 22 m/s. Arī Rucavā bijis spēcīgs vējš, kas brāzmās pūta ar ātrumu līdz 20 m/s. Diennakts laikā visvairāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemē, no rīta daudzviet jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega. Nokrišņu daudzums Stendē diennakts laikā sasniedza 20 mm, kas ir aptuveni trešdaļa no visa mēneša ierastā nokrišņu daudzuma. 5. janvāra rītā Stendē bija aptuveni trīs centimetrus bieza sniega kārta. Daudz nokrišņu bija arī Mērsragā — 16 mm, tur izveidojās pāris centimetrus bieza sniega sega. Skultē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 13, Rūjienā — 14 mm, un stipri nokrišņi Ziemeļvidzemē turpinājās arī 5. janvāra priekšpusdienā. Ap 10 mm nokrišņu bija vietām citviet Vidzemē, kā arī Dobelē un Rīgas lidostā. Vidzemes ziemeļos turpināja snigt, no rīta vietām jau bija uzsniguši 5 cm sniega. Nokrišņi turpinājās arī Kurzemē.[14]
  • 7.—10. janvāris — gaisa temperatūra Rīgā 60 stundu garumā svārstījās 2 grādu robežās (0 °C, +2 °C).
  • 10. janvāris — naktī un rītā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, nedaudz vēsāks bija dažviet Vidzemē — Valkā no rīta tika reģistrēti −7,6 °C, savukārt Rūjienā naktī bija −8 °C.[15] Savukārt Rīgā gaiss atdzisa tikai līdz –0,6 °C.
  • 11. janvāris — sniega segas biezums Latvijas austrumos pieauga par 3—6 cm, un dziļākā sniega kārta saglabājās Alūksnē, kur zemi klāja 16 cm sniega. Rietumlatvijā tikai lija, bet valsts austrumu daļā pārsvarā sniga.[16] Rīgā dienas sākumā bija slapja sniega nokrišņi, kas dienas laikā pārgāja mērenā lietū.
  • 12. janvāris:
    • Ļoti stipri lija Ziemeļkurzemē. Kolkā, Stendē un Ventspilī lietus daudzums sasniedza 21—23 mm! Vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 2—4 mm. Citviet valstī 5—15 mm.[17]
    • Maksimālā gaisa temperatūra bija no +3, +4 grādiem valsts galējos austrumos līdz +6, +7 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,4 °C. Rīgā pietrūka 0,1 grāds, lai atkārtotu 2005. gada 12. janvāra diennakts absolūto temperatūras maksimumu, kas bija +7,1 °C, savukārt Rīgas centra novērojumu stacijā tika atkārtots 2005. gada diennakts rekords. Vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniedza 15—20 m/s, bet Dobelē, Liepājā, Saldū, Rucavā un Ventspilī tika reģistrētas brāzmas līdz 21—23 m/s, Ventspils un Liepājas ostā — attiecīgi līdz 24 un 25 m/s.[17]
Stipra snigšana Rīgā, Kurzemes prospektā. 2012. gada 13. janvāris.
  • 13. janvāris:
    • no rīta daudzviet Latvijā brīžiem sniga, vairāk sniga Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkārtnē.[18] Rīgā priekšpusdienā bija stipra līča efekta snigšana. Līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega bija Alūksnē 14 cm, Mērsragā un Zosēnos 10 cm, Priekuļos 8 cm, Rūjienā un Rīgā 6 cm.[19] Vakarā Kurzemi un valsts centrālos rajonus, arī Rīgu, piemeklēja spēcīgs sniegputenis.
    • Rīgā izveidojās pastāvīga sniega sega.
    • Pēc spēcīgā lietus, kas Ziemeļkurzemē 12. janvārī lija visas dienas garumā, vietām sākās plūdi.[20] Dundagā naktī uz 13. janvāri, kad tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums, tika appludināti arī ceļi, sētas un apkārtējās teritorijas. Jau pēc pulksten 9 vakarā, kad caurteka nespēja ņemt pretī ūdeni, tika appludināta viena no Dundagas ielām.[21] Plūdi tika novēroti arī Ventspils apkārtnē.[22]
  • 14. janvāris — pirmo reizi 2011./2012. gadu ziemā pastāvīga sniega sega bija izveidojusies visā Latvijas teritorijā.
  • 15. janvāris — debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās no −1 grāda plkst. 16.00 līdz −7 grādiem plkst. 18.00, pēc tam atkal paaugstinājās līdz −3 grādiem plkst. 20.00.
  • 25. janvāris — aizsala Daugava Rīgā.
  • 27. janvāris—7. februāris — Latviju piemeklēja salīdzinoši ilgs aukstuma vilnis.
  • 27. janvāris:
    • Laikapstākļus Latvijā sāka noteikt ļoti spēcīgs anticiklons virs Krievijas (uz to brīdi spēcīgākais anticiklons pasaulē). Tā ietekmē Latvijā pakāpeniski paaugstinājās atmosfēras spiediens. Dienā Latvijas austrumu rajonos tas ir 784 mm Hg jūras līmenī.[23]
    • Rītā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot Kolku, bija −12, −16 grādu. Kolkā valdīja nepilnu desmit grādu sals. Nedaudz zem −15 grādiem gaisa temperatūra bija vietām Vidzemē. Alūksnē vēlā ceturtdienas vakarā tika reģistrēti pilni −17 grādi, kas pagaidām ir zemākā šajā ziemā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā.[24] Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,9 °C (Rīgas centrā −12,2 °C, bet Teikā −13,2 °C). Pēc LVC datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavas novērojumu stacijā, −16,0 °C.
  • 28. janvāris — rītā Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −18, −22 grādiem. −22 grādi pēc plkst. 8 tika reģistrēti Kārsavā valsts austrumu pierobežā, līdz −20, −21 grādam gaisa temperatūra pazeminājās daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā.[25]
Aizsalstošais Rīgas jūras līcis Jūrmalā, 2012. gada 29. janvārī
  • 29. janvāris:
    • Naktī un no rīta zemākā gaisa temperatūra, −24,1 grāds, LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Daugavpils meteostacijā Lociku ciematā. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā temperatūra tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,5 grādiem. Apes novada Virešos reģistrēti −23,9 grādi, bet Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Latvijas robežas — pat −27 grādi, liecina dati no autoceļu meteostacijām. −21 grāds tika reģistrēts daudzviet Latvijā, tostarp vietām Zemgalē un Rīgas tuvumā — Ādažu, Cekules un Garkalnes apkaimē. Rīgā gaiss atdzisa līdz −16,8 °C (Centrs −14,4 °C, Teika −15,8 °C). Mazākais sals bija Kurzemē, kur pārsvarā nebija aukstāks par −16 grādiem. Plkst. 8 gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −7,4 grādiem Kolkā, kur vējš nesa siltumu no Rīgas jūras līča, līdz −23,8 grādiem Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 785 dzīvsudraba staba mm Liepājā līdz 790 mm Alūksnē. Iepriekš tik augsts atmosfēras spiediens Latvijā bija 2008. gada 4. janvārī.[26]
    • Daugavpils meteostacijā sešu stundu laikā saule gaisu sasildīja par 17 grādiem (no −24,1 °C līdz −7,1 °C), gaisa relatīvais mitrums saruka līdz 34%.
    • Vakarā Alūksnē atmosfēras spiediens paaugstinājās jau līdz 791 mm Hg.
  • 30. janvāris — anticiklona centrā Krievijas Eiropas daļas ziemeļos atmosfēras spiediens sasniedza 795 mm Hg un gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz −39 grādiem, bet Somijas austrumos vietām bija −35 grādi. Saistībā ar šo anticiklonu no rīta daudzviet Latvijas austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Siltākais laiks saglabājās Kolkā, kur bija tikai −4, −5 grādi, pārējā valstī bija aukstāks par −12 grādiem. No 42 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskajām stacijām 19 gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −25,5 °C un Virešos −24,9 °C. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC tīklā tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas aptuveni 10 km uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra. Tur termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz −24,0 grādu atzīmei.[27] Rīgā gaiss atdzisa līdz −20,4 °C (Teikā −17,5 °C, Rīgas centrā −15,6 °C).
  • 31. janvāris — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra, līdzīgi kā iepriekšējos rītos, tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš apstājās pie −25,8 °C atzīmes. Daugavpils meteostacijā, kā arī Apes novada Virešos reģistrēti −24 °C, bet Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Valkas, Viļānu un Zosēnu apkaimē gaiss atdzisa līdz −22, −23 grādiem.[28] Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

Februāra pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija −17,5 °C jeb 12,4 grādus zem klimatiskās normas. Tādējādi tā bija aukstākā februāra pirmā dekāde pēdējos 56 gados. Vēl aukstāks laiks februāra sākumā Latvijā bija tikai 1940. un 1956. gadā. Savukārt 2012. gada 2. un 5. februāris bija novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras.[29]

  • 1. februāris — no rīta visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −22, −27 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −25,9 un −26,7 grādiem. Nepilni −26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus.[30] No aktīvajām 37. Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām visās, izņemot 5, gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −25,6 °C un Strenčos −25,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz aptuveni −22,5 °C (Rīgas centrā −19,0 °C, Teikā −20,4 °C).
  • 2. februāris — tika aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē. Visā Latvijā valdīja liels sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā — attiecīgi −30,7 °C un −29,9 °C. Temperatūrai pazeminoties līdz −23,8 °C, Rīgas lidostā tika pārspēts galvaspilsētas 2. februāra aukstuma rekords. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26, −29 grādiem, Zemgalē — līdz −23, −26 grādiem, Kurzemē — līdz −19, −24 grādiem, vien Kolkā līdz −16 grādiem. Debesis virs Latvijas pārsvarā bija skaidras. No Rīgas jūras līča nāca mākoņi, kas nelielu sniegu nesa Kurzemes galējos ziemeļos un līča rietumu piekrastē — galvenokārt Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures apkaimē.[31] Visās 37 aktīvajās Latvijas Valsts ceļu stacijās gaisa temperatūra bija zemāka par −21 grādu, bet 20 stacijās zemāka par −25 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −29,1 °C, Melturos −28,7 °C un Smiltenē −28,5 °C. Daudzās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī uzstādīts jauns 2. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, kas tagad ir −30,7 °C un tas uzstādīts Zosēnos. Skultē un Priekuļos tika reģistrētas identiskas gaisa temperatūras: −23,8 °C, kas ir arī rekordu atkārtojums, attiecīgi 1976. gadā Skultē un 1966. gadā Priekuļos. Arī Rūjienā atkārtots 1976. gada minimālās gaisa temperatūras rekords: −26,0 °C.[32][33] Ar gaisa temperatūru −23,8 °C, diennakts temperatūras rekords tika pārspēts arī Rīgā. Iepriekšējais rekords, kas bija −22,8 °C, tika uzstādīts 1942. gadā (pēc citiem datiem −18,4 °C un uzstādīts 1950. gadā). Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz −22,0 °C, Teikā −23,8 °C, bet Imantā −22,3 °C.
Auksts 4. februāra rīts Rīgā, Imantā. Gaisa temperatūra −23 °C
  • 3. februāris:
    • Anticiklona ietekmē, saglabājoties skaidram un aukstam laikam, rīts Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada 27. janvāra — gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja zem −30 grādiem, bet vēja ietekmē sajūtas bija kā −40 grādu salā. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā bija −27, −30 grādi, pārējā valstī pārsvarā −22, −26 grādi. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavā, kur naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −32,0 grādiem, bet uz šosejas A12 starp Ludzu un Zilupi tika reģistrēts −31 grāds.[34] LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −31,7 °C. Vietējie iedzīvotāji gan apgalvoja, ka sals Madonas apkaimē sasniedza pat 35—37 grādus.[35] Visās 34. Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijās gaiss atdzisa zem −20 grādiem. Temperatūra zemāka par −25 grādiem tika fiksēta 20, bet zemāka par −30 grādiem 3 novērojumu stacijās: Kārsavā −32,0 °C, Ludzā −31,6 °C un Līvānos −30,4 °C. Vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē tika pārspēts pat 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.[36] Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,8 °C, tomēr 3. februāra rekords, kurš ir −26,1 °C un tika uzstādīts 1966. gadā, netika pārspēts. Rīgas centrā termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,3 °C, Imantā −25,0 °C un Teikā −25,8 °C. Dienas laikā nekur Latvijā temperatūra nepakāpās virs −15 grādiem. Rīgā nebija siltāks par −20,1 °C (Rīgas centrā −18,7 °C).
    • Pateicoties tam, ka Baltijas jūra nebija aizsalusi un valdīja liels sals, veidojās spēcīga konvekcija, kuras rezultātā, Baltijas jūras dienvidu daļā, izveidojās neliels mezociklons, kurš strauji pieņēmās spēkā un virzījās dienvidrietumu virzienā. Saistībā ar šo neparasto parādību lielā daļā Kurzemes bija novērojama vēja pastiprināšanās un atsevišķās vietās neliels sniegs. Piekrastes rajonos, uz pāris stundām, vējš brāzmās sasniedza 12—16 m/s, kas salu padarīja īpaši nepatīkamu. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 9 m/s.
  • 4. februāris — zemākā minimālā temperatūra tika reģistrēta Madonā −33,0 °C, visaugstākā — Kolkā mīnus 20,2 °C. Daudzviet Latvijā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Temperatūras rekords tika pārsniegts Saldū, kur tika reģistrēts −24,8 °C sals. Līdzšinējais aukstuma rekords šajā vietā bija −24,5 °C un tika reģistrēts 2001. gadā. Liepājā bija −21,0 °C, ievērojamo pārspējot 1966. gada rekordu, −18,2 grādi. Arī Dobelē tika pārsniegts 1966. gada rekords (−23,7 °C), temperatūra pazeminājās līdz −27,0 °C. Mērsragā 1966. gada rekords, −22,7 °C, tika pārsniegts pavisam nedaudz: −22,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza −25,5 °C (Rīgas centrā −23,9 °C, Teikā −25,6 °C, Imantā −24,6 °C). No 35 aktīvajām Latvijas Valsts ceļu stacijām visās gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja zem −20 grādu robežas, 25 stacijās bija zem −25 grādiem, bet 4 stacijās zem −30 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra tika fiksēta Kārsavā −31,7 °C, Ludzā −30,9 °C, Līvānos −30,5 °C un Smiltenē −30,0 °C.
No sala "kūpoša" jūra un prāmis "Romantika", ieejot Daugavas grīvā. 5. februāra rīts
Salā kūpoša Daugavas grīva, Daugavgrīvas mols un bāka 5. februārī
  • 5. februāris:
    • Nakts un rīts Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2003. gada 6. janvāra — gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −27, −34 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemē, tostarp Rīgas apkaimē, un Zemgalē.[37] 9 LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Priekuļos tika pārspēts pat 83 gadus vecs 5. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords.[38] Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā visās 33 stacijās gaisa temperatūra pazeminājās zem −25 grādiem, bet 16 stacijās zem −30 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Strenčos −34,2 °C, Garkalnē −33,5 °C, Muceniekos −32,7 °C, Melturos −32,5 °C un Inciemā −32,1 °C. Stiprais sals izraisīja elektroapgādes traucējumus daudzviet visā Latvijā. Plkst. 10.00 avārijas atslēgumi tika reģistrēti 35 transformatoru punktu teritorijās visā Latvijā, no tiem 10 atslēgumi Kurzemē, 15 — Zemgalē, seši Vidzemē un četri Latgalē, kur sala izraisītas elektrolīniju vadu nospriegošanās un pārtrūkšanas dēļ vairākiem ciemiem bija atslēgusies elektroapgāde.[39]
    • Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika fiksēts −30,4 °C sals, kas ir zemākā šajā vietā reģistrētā gaisa temperatūra pēdējos 25 gados — kopš 1987. gada janvāra, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz −31,7 °C (1987. gada 10. janvārī bija −31,3 °C, bet 7. un 11. janvārī −31,7 °C)! Savukārt netālu uz austrumiem no galvaspilsētas gaisa temperatūra svētdienas rītā pazeminājās pat zem −33 grādiem. Rīgas centra novērojumu stacijā gaisa temperatūra noslīdēja tikai līdz −22,8 °C, Imantā līdz −26,5 °C, bet Teikā līdz −26,3 °C.
    • Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −30,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,6 °C, tika uzstādīts 1966. gadā.
  • 6. februāris:
    • Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra vietām valstī noslīdēja zem −30 grādiem. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −29 grādiem, nedaudz mazāks sals bija Kurzemē, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē un Latgales dienvidaustrumos. Siltākā nakts tradicionāli bija Kolkasragā, kur sals nepārsniedza −19 grādu, turpretī Mērsragā tika reģistrēti −26,5 °C. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Jelgavas un Zosēnu meteostacijā — attiecīgi −29,3 un −30,8 grādi. Visās 34 LVC meteostacijās gaisa temperatūra bija zem −20 grādiem. 25 stacijās tā noslīdēja zem −25 grādiem, bet 2 zem −30 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −31,6 °C, Strenčos −30,7 °C, Muceniekos −29,8 °C, Melturos −29,5 °C un Garkalnē −29,1 °C.[40]
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija −27,4 °C, tika uzstādīts 1985. gadā. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20,3 °C, Teikā −23,7 un Imantā −23,5 °C.
  • 7. februāris — zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Valkā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −27 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −17, −18 grādiem Daugavpilī, Dobelē, Madonā, Rēzeknē, Skrīveros, Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz −23, −25 grādiem Ainažos, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā un Zosēnos.[41] No 34 LVC novērojumu stacijām 21 gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā tā bija Strenčos −26,4 °C, Valmierā −25,0 °C un Melturos −24,2 °C. Rīgā temperatūra pazeminājās līdz −22,5 °C (Rīgas centrā −17,6 °C).
  • 8. februāris — gaisa temperatūra no rīta Latvijā bija −9, −14 grādu, vietām Rietumlatvijā un Vidzemes piekrastē tikai −6, −8 grādi.[42] Rīgā, vēl naksts sākumā, debesīm skaidrojoties, gaiss atdzisa līdz −19,1 °C (Rīgas centrā −12,4 °C).
  • 11. februāris — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25, −28 grādiem. Ainažos plkst. 8.00 valdīja −27 grādi, Rūjienā un Zosēnos −26 grādu sals, bet Jelgavā, Bauskā, Rēzeknē, Madonā un Zīlānos gaisa temperatūra bija −25 grādi. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, −28,2 °C. −27, −28 grādi tika fiksēti arī vietām citviet Latgalē un Vidzemē, jo sevišķi Vidzemes ziemeļos.[43] No 39 LVC stacijām −20 grādi tika sasniegti 30, bet −25 grādi 12 punktos. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī −27,9 °C, Strenšos −27,8 °C un Kārsavā −27,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C.
  • 12. februāris — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā bija no −6, −7 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz pat −27, −28 grādiem dažviet valsts austrumos. Zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā un Kārsavā — attiecīgi −27,2 un −28,4 grādi. Tik liels sals bija zemākajās vietās, kur ilgstoši saglabājās bezvējš.[44] No 40 LVC stacijām 22 gaiss atdzisa zem −20, bet 9 līdz −25 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −21,6 °C.
  • 13. februāris — pēc spēcīgā sniegputeņa sniega segas vidējais augstums Ventspilī palielinājās no 5 līdz 16 cm. Daudz sniga arī citviet Kurzemes rietumos, tomēr spēcīgā puteņa dēļ Liepājas novērojumu stacijā tika konstatēta sniega biezuma samazināšanās no 9 līdz 6 cm.[45]
  • 19.—20. februāris — visā Latvijā sniga mērens sniegs un putināja. Sniega sega kļuva biezāka visā valstī, izņemot jūras piekrasti, kur vēja ietekmē, Liepājā sniega segas biezums diennakts laikā saruka no 12 līdz 6 cm, Ventspils ostā — no 12 līdz 10 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās no 14 līdz 21 cm, un vietām izveidojušās augstākas kupenas. Visdziļākais tas bija Alūksnē — vidēji 31 cm dziļš sniegs, bet valsts lielākajā daļā zemi klāj 13—23 cm bieza sniega sega.[46]
  • 20. februāris — pēc trīs nedēļu sala Latvijā iestājās atkusnis. 19. februārī atkusnis līdz +2 grādiem bija visā Latvijas rietumu un centrālajā daļā, bet 20. februārī — visā Latvijā.[47]

Februāra trešās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā trīs reizes pārsniedza normu. Teritoriālās nokrišņu daudzuma svārstības bija visai ievērojamas — no 133% no normas Dobelē līdz 5,4 dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Salacgrīvā.[48]

  • 23. februāris — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons, kas atnesa vētru un stiprus nokrišņus. Visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 27 m/s. Liepājas ostā rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas sasniedza 26 m/s, bet Rīgā 20 m/s.[49][48] Rīgā, pievakarē, stiprais vējš kādai ēkai Imantā, Anniņmuižas bulvārī 85, norāva skārda sienas apšuvumu 300 m3 platībā.[50]
    • No rīta visstiprākie nokrišņi Latvijā bija Kurzemē un Vidzemes rietumu pusē.[51] Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts Ventspilī — 34 mm jeb 85% no mēneša normas. Kolkā un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm jeb 60% no februāra normas, bet Rucavā nolija vien 23 mm.[52] Mazajās Kurzemes upēs tika novērota visai strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās.[53] Kurzemē un jo īpaši reģiona lielākajās pilsētās, Liepājā un Ventspilī, saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlās ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātīpašumus.[54] Kopumā Kurzemes upēs ūdens līmeņi paaugstinājās visstraujāk, Bārtā ar intensitāti 199—228 cm diennaktī.[55] Kopumā 15 no 27 nokrišņu novērojumu punktiem diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu.[48]
  • 24. februāris:
    • Kurzemes upēs, īpaši mazajās upēs reģiona rietumos, turpinājās strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās. Straujākais ūdens līmeņa kāpums tika konstatēts Bārtā — pie Nīcas novada Dūkupjiem pat par diviem metriem. Par 182 cm līmenis bija cēlies Durbē pie Cīravas, par 100—125 cm — Ventas augštecē, Užavā pie Tērandes un Rīvā Pāvilostas novadā.
    • Vakarā mērens lietus tika novērots Vidzemē un valsts centrālajos rajonos.
  • 28. februāris — visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemes rietumu daļā un valsts centrālajos rajonos, tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Pēc sniegputeņa sniega segas biezums valsts lielākajā daļā palielinājās par 1—6 cm, un Alūksnē zemi sedza vidēji 41 cm dziļš sniegs, kas ir 2011./2012. gadu ziemas biezākā sniega sega Latvijā. Rīgā uzsniga 10 cm sniega un kalendārās ziemas pēdējā dienā galvaspilsētu sedza vidēji 17 cm bieza sniega kārta.[56]
  • 29. februāris:
    • pēcpusdienā gaisa temperatūra Kurzemes un Zemgales lielākajā daļā paaugstinājās līdz +5, +7 grādiem.[57]
    • Latvijā ieradās pirmie pavasara gājputni. Migrējoši lauku cīruļi (Alauda arvensis) tika novēroti Liepājas un Saulkrastu apkārtnē, kā arī Kurzemes pusē vairākās vietās novēroti ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) bariņi.[58]

[izmainīt šo sadaļu] Marts

  • 3. marts — kamēr daudzviet Kurzemē un Zemgales rietumu daļā sniega sega bija gandrīz pilnībā nokususi (izņemot augstieņu apvidus), tikmēr Alūksnē tās biezums sasniedza 42 cm.
  • 7. marts — visā Latvijā bija aukstāks par −10 grādiem un daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdējusi zem −15 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes augstienē, kur Amatas novadā sals vietām pārsniedza −20 grādus.[59]
  • 11. marts — naktī pāri valsts austrumu rajoniem virzījās ciklons. Kamēr Latgalē un Vidzemē pūta lēns mainīga virziena vējš, tikmēr Kurzemē iegriezās spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas agrā rītā rietumu piekrastē brāzmās sasniedza 19—30 m/s, turklāt nokrišņu zona Kurzemes vidienē atnesa stipru sniegputeni. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur ap plkst. 5 vējš īslaicīgi pastiprinājās līdz 30 m/s.[60]
  • 13. marts — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā spīdēja saule un gaiss Rīgā iesila virs +10 grādiem, bet Mērsragā tika reģistrēti pat +12 grādi.[61] Pēcpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēja iegriešanos un pastiprināšanos gaisa temperatūra pazeminājās, un vakarā tā bija tuvu nullei. Vēja ātrums brāzmās dienas otrajā pusē teju visā valstī īslaicīgi pastiprinājās līdz 17—22 m/s, kas atbilst vētras spēkam. Lielākie vēja postījumi tika konstatēti Vidzemē. 23 m/s tika reģistrēti Rūjienas novērojumu stacijā, tāpat arī 22 m/s — Dobeles, Priekuļu un Saldus meteostacijā. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 17 m/s. Stiprā vēja dēļ bez elektrības palika aptuveni 4000—4500 mājsaimniecību. Elektroenerģijas atslēgumi pārsvarā tika konstatēti Ziemeļvidzemē un daļā Latgales. Piemēram, daudzas mājsaimniecības bez elektrības palika Cēsu, Valkas un Piebalgas apkaimē.[62][63]
  • 19.—20. marts — Latviju sasniedza stipra vētra. Virs Baltijas jūras pastiprinājās ciklons "Barbara", kas virzoties tālāk uz austrumiem, Latvijai atnesa gan stipri brāzmainus vējus, gan dažādus nokrišņus.[64] 19. marta vakarā un naktī uz 20. martu visvairāk sniga un puteņoja Vidzemē. Lielākie vēja postījumi tika prognozēti Vidzemē un Latgalē.[65] Pirms sniegputeņa Rīgā lija un pūta spēcīgu rietumu vējš, kas brāzmās sasniedza pat 20 metrus sekundē. Pēcpusdienā Rīgā intensīvo puteni pavadīja pērkona dārdi.[66] Latgalē elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2400 AS "Latvenergo" klientiem, bet Ziemeļvidzemē tika fiksēti 1600 atslēgumi.[67] Kopumā spēcīgākās vēja brāzmas naktī bija Liepājas ostā, kur vējš pūta brāzmās līdz 23 m/s. Daugavgrīvā un Ventspilī vējš pūta brāzmās līdz 21 m/s, arī Kolkā un Zīlānos līdz 21 m/s.[68]
  • 22. marts — daudzviet Latvijā valdīja saulains un ļoti silts laiks. Lielākoties Latvijas centrālajā daļā gaisa temperatūra bija no +12 līdz +15 grādiem, savukārt Vidzemē un Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra nepārsniedza +4, +9 grādus. Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, kas ir jauns šīs vietas rekords. Līdzšinējais Mērsraga 22. marta gaisa temperatūras rekords tika sasniegts 1987. gadā, kad gaiss bija iesilis līdz +14,5 °C.[69] Rīgā gaiss iesila līdz +15,9 °C (Rīgas centrā +15,1 °C).[70]
  • 25. marts — neliels ciklons, kurš izveidojās virs Zviedrijas, virzoties dienvidaustrumu virzienā, strauji pieņēmās spēkā un Latvijā atnesa stipru vētru. No rīta vēja brāzmas Ventspilī sasniedza orkāna spēku. Ventspils ostā ziemeļu vēja ātrums pastiprinājās līdz 26 m/s, maksimālais ātrums brāzmās sasniedza 34 m/s.[71][72]

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

  • 2. aprīlis — laikapstākļus noteica spēcīgs ciklons ar centru virs Latgales, Vidzemes un Igaunijas. Valsts austrumu apgabalos tas atnesa ilgstošu snigšanu, bet Kurzemei un centrālajiem rajoniem pāri virzījās jūras efekta izraisīti gubu mākoņi, kas atnesa lokālu un spēcīgu snigšanu, kuru pavadīja brāzmains vējš.[73] Neliela sniega sega pārklāja visu Latvijas teritoriju.[74]
  • 3. aprīlis:
    • Visā Latvijā bija izveidojusies neliela sniega sega. Sniega segas biezums Rīgas centrā bija vidēji 4 cm, savukārt biezākā sniega sega Latvijā tika izmērīta Vidzemes augstienē — 8 cm Zosēnos. Dagdu, Daugavpili un Valku klāja 7 cm dziļš sniegs, Mērsragu, Siguldu un Stendi — 6, Alūksni — 5, Priekuļus un Rucavu — 4, bet Kolku, Skrīverus un Rūjienu — 3 cm bieza sniega kārta.[75]
    • Pēdējo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem un bija −0,2 °C.
  • 4. aprīlis — debesīm skaidrojoties, no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Vidzemes augstienē. Zosēnu novērojumu stacijā sals sasniedza −12 °C, savukārt pie Amatas novada Melturiem gaisa temperatūra noslīdēja līdz −11,6 °C, Rēzeknē −10,1 °C.[76] Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −7,2 °C.
  • 5. aprīlis — Vidzemes augstienē no rīta gaisa temperatūra noslīdēja nedaudz zem −10 grādiem (Melturi −10,4 °C). Diena visā Latvijā bija skaidra un saulaina.[77]
  • 7. aprīlis — ciklons, ar centru virs Kaļiņingradas, visas dienas garumā, daudzviet Kurzemē atnesa ilgstošu un mērenu lietu un slapju sniegu.[78]
  • 8. aprīlis — ciklonam virzoties uz dienvidaustrumiem, Kurzemē un Zemgalē turpināja snigt arī naktī un pa dienu. No rīta sniega segas biezums Dobelē un Mērsragā bija 9 cm. Kolku un Stendi no rīta klāja vidēji 6 cm, Rucavu — 5 cm, Skrīverus — 4 cm, Liepāju — 2 cm bieza sniega sega. Vietām Latgalē un Vidzemē līdz rītam nebija snidzis nemaz. Nokrišņu daudzums Dobelē, kur gan lija, gan sniga, naktī bija 19 mm ūdens ekvivalenta, kas ir teju puse no visa mēneša normas, savukārt Mērsragā nokrišņu daudzums bija krietni mazāks — 9 mm. Vēja ātrums brāzmās Ventspils ostā no rīta sasniedza 20 m/s, Kolkā — 19 m/s, bet Liepājas ostā — 18 m/s.[79] Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju teikto vietām Auces, Brocēnu, Dobeles, Jaunpils, Saldus un Tukuma novadā sniega segas biezums dienas pirmajā pusē pārsniedza 15 centimetru. Daži ceļi bijuši neizbraucami. Lieldienu pēcpusdienā Kurzemes rietumos skaidrojās un spoži spīdēja saule, Liepājā, Ventspilī un arī lielākajā daļā Vidzemes sniegs bija nokusis, bet vietām Kurzemes austrumos un daudzviet Zemgalē turpinājās neliela snigšana un putināšana, gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, ziemeļu vējš brāzmās pūta līdz 15 m/s.[80]
  • 9. aprīlis — naktī, debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Saldū, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz −11 grādiem, tādējādi pārspējot līdzšinējo 9. aprīļa aukstuma rekordu šai vietai — deviņu grādu salu 1955. gadā. Minimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts arī Jelgavā, kur novērojumu stacijas apkaimē gaiss atdzisa līdz −9 grādiem, līdzšinējais rekords bija −8 grādi 1929. gadā.[81][82]
Rīga, Gundegas iela.
2012. gada 20. aprīlis.
  • 13. aprīlis
    • Pāri Latvijas virzījās lietus mākoņi. Pēc plkst. 16.00 Ventspili negaisa laikā skāra ne tikai stiprs lietus, bet arī pamatīga krusa.[83]
    • Pirmo reizi 2012. gada pavasara sezonā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +10,8 °C.
  • 16. aprīlis — ciklons šķērsoja Latvijas austrumu daļu, visā Latvijā atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu.[84]
  • 22. aprīlis — Kurzemē tika novērots stiprs lietus, pērkona negaiss un krusa. Nelieli negaisi tika reģistrēti arī valsts centrālajos rajonos un Vidzemē.[85]
  • 27. aprīlis — pirmo reizi 2012. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,1 °C. Daugavpilī gaiss iesila līdz +24,9 °C.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

  • 1.—3. maijs — trīs diennakšu garumā visā Latvijā valdīja skaidrs laiks.
Skaidra un saulaina diena Imantā, 2012. gada 3. maijs.
  • 3. maijs — Ūdens temperatūra upēs svārstījās no +15 grādiem Mūsā pie Bauskas līdz +9 grādiem Gaujā pie Valmieras. Lielupē ūdens temperatūra bija no +13 līdz +14 grādiem, Daugavā — no +11 līdz +12 grādiem. Savukārt Gaujā ūdens temperatūra bija no +9 līdz +12 grādiem, bet Ventā ūdens temperatūra bija ap +12 grādiem.[86]
  • 6. maijs — pēcpusdienā Latviju no dienvidiem sasniedza ciklons un pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot lietu, bet Kurzemes austrumu daļā, dažviet Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas.[87] Glābēji pēcpusdienā saņēma vairākus izsaukumus Latgalē, kur pērkona negaisa laikā bija lūzuši koki, kas sakrita uz ceļa braucamās daļas.[88] Zem negaisa mākoņa Daugavgrīvā R vēja ātrums sasniedza 23,9 m/s, Rīgas centrā šajā laikā tika fiksēts 17 m/s stiprs vējš.[89] Pēc negaisa strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Rīgā tā stundas laikā pazeminājās par 10 grādiem.[90][91][92]
  • 10. maijs — Kolkā gaisa temperatūra pakāpās līdz +20,8 °C, pārspējot līdzšinējo šīs dienas maksimālo gaisa temperatūras rekordu. Līdz šim Kolkā 10. maijā visaugstākā gaisa temperatūra bija +19,2 grādi, kas novēroti 1993. gadā.[93]
  • 11. maijs:
    • Ļoti silta nakts. Visā Latvijā gaisa temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +11 grādiem un vidēji bija no +14 līdz +16 grādiem. Rīgā gaiss atdzisa līdz +14,8 °C. Dienā visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēts Daugavpilī, kur gaiss iesila līdz +25,0 °C. Rēzeknē un Bauskā līdz +23 grādiem, savukārt zemākās temperatūras bija Ventspilī un Liepājā — 15 grādi.[94]
    • Naktī un piektdienas rītā lietus daudzums Liepājā sasniedza 25 milimetrus jeb 60% no visa mēneša normas. Līdz pulksten deviņiem rītā Stendes, Ventspils un Mērsraga novērojumu stacijā tika izmērīts 10—15 milimetru liels nokrišņu daudzums.[95]
  • 14. maijs:
    • Naktī un agrā rītā salna skāra praktiski visu valsti, tās nebija vien daļā Kurzemes, kur no salnas pasargāja mākoņi un migla. Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā tika piedzīvots arī sals — gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat nepilniem −3 grādiem.[96]
    • Dažviet Latvijas upēs ūdens iesila līdz +15 grādiem un vissiltākais tas bijs Lielupē pie Jelgavas, kur ūdens temperatūra sasniedza +15,4 °C. Savukārt Rīgas līcī vissiltākais ūdens bija Daugavgrīvā — +13 grādi, bet aukstākais Rojā — +7 grādi. Baltijas jūrā pie Liepājas ūdens temperatūra bija +9 grādi, bet Ventspilī +11 grādi.[97]
  • 21. maijs:
    • Pusdienlaikā augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija jūras piekrastē Kurzemē, kur Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī termometri rādīja +26..+27 grādus.[98]
    • Citviet jaunā nedēļa daudzviet Latvijā bija sākusies ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm, daudzviet Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē veidojās negaisa mākoņi.[99] Nīcas novadā pēcpusdienā negaisu pavadījusi gandrīz stundu ilga spēcīga krusa — tās lielākie graudi bijuši paipalu olas lielumā.[100][101]

[izmainīt šo sadaļu] Gada pārskats

[izmainīt šo sadaļu] Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.[102][103][104][105][106][107][108][109][110][111]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2012. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja −15,1 −24,7 −12,0 −6,1
2 Kolka −14,1 −19,5 −10,0 −4,9
3 Saldus −18,9 −24,8 −11,8 −10,8
4 Rīga −20,4 −30,4 −14,3 −8,0
5 Ainaži −19,4 −30,1 −19,1 −8,9
6 Priekuļi −20,1 −29,4 −16,2 −7,9
7 Daugavpils −24,1 −29,9 −19,2 −7,5
8 Gulbene −21,2 −29,4 −15,8 −8,0
9 Alūksne −20,8 −30,5 −18,6 −9,5
10 Rūjiena −20,9 −31,4 −17,1 −7,5
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2012. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja +7,1 +6,5 +13,0 +20,9
2 Kolka +6,5 +5,9 +8,9 +17,1
3 Saldus +6,2 +6,4 +13,3 +21,0
4 Rīga +7,0 +5,6 +15,9 +20,7
5 Ainaži +5,1 +2,2 +6,4 +18,2
6 Priekuļi +4,8 +2,2 +11,1 +20,6
7 Daugavpils +4,4 +3,1 +12,9 +24,9
8 Gulbene +3,1 +2,3 +11,6 +22,9
9 Alūksne +3,5 +2,3 +8,9 +22,8
10 Rūjiena +4,6 +2,9 +10,3 +18,4

[izmainīt šo sadaļu] Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[112]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−20,4 °C
 30. janvāris
+7,0 °C
 12. janvāris
−3,0 °C
+0,5
Februāris
−30,4 °C
 5. februāris
+5,6 °C
 29. februāris
−8,9 °C
−5,5
Marts
−14,3 °C
 7. marts
+15,9 °C
 22. marts
+1,5 °C
+1,4
Aprīlis
−8,0 °C
 9. aprīlis
+20,7 °C
 28. aprīlis
+6,4 °C
+1,4
Maijs
−1,3 °C
 14. maijs
+23,6 °C
 22. maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
54,4 mm
27,2
25,2
2,0
9,0 mm
 5. janvāris
22,6 mm
3,2
3,6
15,8
5,0 mm
 23. februāris
25,2 mm
5,0
6,0
14,2
6,0 mm
 29. marts
56,2 mm
7,8
20,8
27,6
11,0 mm
 16. aprīlis
34,0 mm
7,8
26,2
16,0 mm
 22. maijs
X
X
X
X
X
X
X

[izmainīt šo sadaļu] Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga"meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[113]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes

  1. ↑ Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ Aizvadītā kalendārā ziema – ar nokrišņiem visbagātākā, meteo.lv, 01.03.2012.
  2. ↑ Laika apstākļu raksturojums 2012. gada janvārī Latvijā, meteo.lv, 13.02.2012.
  3. ↑ Laika apstākļu raksturojums 2012. gada februārī Latvijā, meteo.lv, 07.03.2012.
  4. ↑ Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada martā, meteo.lv
  5. ↑ Pārskats par gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu Latvijā 2012. gada aprīlī, meteo.lv
  6. ↑ Janvāra pirmā dekāde - piecus grādus siltāka par normu, tvnet.lv, 11.01.2012.
  7. ↑ Svētdienas rītā neliels sals, daudzviet skaidrs laiks, tvnet.lv, 01.01.2012.
  8. ↑ Jaunais gads Latgalē un Vidzemē sācies ar nelielu sniegu, tvnet.lv, 01.01.2012.
  9. ↑ Vietām Latvijā izveidojusies neliela sniega sega, tvnet.lv, 02.01.2012.
  10. ↑ Latvijas austrumos spēcīgi snieg, tvnet.lv, 02.01.2012.
  11. ↑ Dažviet Latvijā līdz desmit centimetriem dziļš sniegs, tvnet.lv, 03.01.2012.
  12. ↑ Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā 4. janvārī dienā un naktī uz 5. janvāri (līdz plkst. 8:00), meteo.lv, 05.01.2012.
  13. ↑ Kurzemē vējš sasniedzis 31m/s; naktī vētra pierims, tvnet.lv, 04.01.2012.
  14. ↑ Spēcīgākais vējš bijis Kurzemē; nolijusi trešdaļa mēneša normas, tvnet.lv, 05.01.2012.
  15. ↑ Gaisa temperatūra dažviet pazeminājusies zem -8 grādiem, tvnet.lv, 10.01.2012.
  16. ↑ Sniega segas biezums valsts austrumos pieaudzis par 3-6 centimetriem, tvnet.lv, 11.01.2012.
  17. ↑ 17,0 17,1 Ceturtdien ļoti stipri lijis Ziemeļkurzemē, tvnet.lv, 12.01.2012.
  18. ↑ Piektdienas rītā daudzviet snieg, ceļi apledojuši, tvnet.lv, 13.01.2012.
  19. ↑ VSIA_LVGMC | LVĢMC, twitter.com, 13.01.2012.
  20. ↑ Rīgā beidzot neliela sniega kārta, Dundagā lietus dēļ plūdi, tvnet.lv, 13.01.2012.
  21. ↑ 'Gadsimta plūdi' Dundagā, delfi.lv, 13.01.2012.
  22. ↑ Plūdi Zūrās un Krievlaukos. Foto: Juris Ģigulis, ventasbalss.lv, 13.01.2012.
  23. ↑ Tuvākajās 7 dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un pastiprināsies sals, meteo.lv, 27.01.2012.
  24. ↑ Šorīt sals līdz pat -16 grādiem, tvnet.lv, 27.01.2012.
  25. ↑ Šorīt sals vietām bijis līdz -22 grādus liels, tvnet.lv, 28.01.2012.
  26. ↑ Vietām Latgalē un Vidzemē reģistrēts 24 grādu sals, tvnet.lv, 29.01.2012.
  27. ↑ Daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, tvnet.lv, 30.01.2012.
  28. ↑ Sals pārsniedz -20 grādu; bērni var neiet uz skolu, tvnet.lv, 31.01.2012.
  29. ↑ Februāra pirmā dekāde - aukstākā pēdējos 56 gados, tvnet.lv, 13.02.2012.
  30. ↑ Šorīt nebijis aukstums: -27 grādi; var neiet uz skolu, tvnet.lv, 01.02.2012.
  31. ↑ Sals šorīt sasniedzis -31 grāda atzīmi, tvnet.lv, 02.02.2012.
  32. ↑ Aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē., meteo.lv, 02.02.2012.
  33. ↑ Latvijā pārspēts aukstuma rekords, tvnet.lv, 02.02.2012.
  34. ↑ Sals sasniedzis -32 grādus; ir stindzinoši auksti, tvnet.lv, 03.02.2012.
  35. ↑ Jaunais šīs ziemas oficiālais aukstuma rekords: -31,7 grādi, tvnet.lv, 03.02.2012.
  36. ↑ Dobelē pārspēts 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords., meteo.lv, 03.02.2012.
  37. ↑ Pierīgā reģistrēta zemākā temperatūra 25 gadu laikā, tvnet.lv, 05.02.2012.
  38. ↑ 5.02.2012.g. minimālās gaisa temperatūras rekordi, meteo.lv, 05.02.2012.
  39. ↑ Elektroapgādes traucējumi fiksēti visā Latvijā, tvnet.lv, 05.02.2012.
  40. ↑ Piekto rītu sals pārsniedz -30 grādus, tvnet.lv, 06.02.2012.
  41. ↑ Valkā sals sasniedz 27 grādus, bet Daugavpilī ir tikai -12 grādu, tvnet.lv, 2012. gada 7. februārī
  42. ↑ Neparasti silts un sniegots rīts, tvnet.lv, 08.02.2012.
  43. ↑ Sals daudzviet Latvijā pārsniedzis 25 grādus; Daugavpilī -28, tvnet.lv, 11.02.2012.
  44. ↑ Latvijā valdījis bargs sals; gaiss atdzisis līdz -28 grādiem, tvnet.lv, 12.02.2012.
  45. ↑ Sniega sega Ventspilī kļuvusi par 11 cm biezāka, tvnet.lv, 13.02.2012.
  46. ↑ Rīgā sniega sega palielinājusies par septiņiem centimetriem, tvnet.lv, 20.02.2012.
  47. ↑ Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 11.-20.02.2012, meteo.lv, 21.02.2012.
  48. ↑ 48,0 48,1 48,2 Februāra beigās nokrišņu daudzums trīsreiz pārsniedzis normu, tvnet.lv, 01.03.2012.
  49. ↑ Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedzis 26 metrus sekundē, tvnet.lv, 23.02.2012.
  50. ↑ Stiprajā vējā medicīnas centra «Elite» jumts uzkrīt automašīnām, tvnet.lv, 23.02.2012.
  51. ↑ Latvijā līst un puteņo; braukšana daudzviet apgrūtināta, tvnet.lv, 23.02.2012.
  52. ↑ Nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedzis 85% no mēneša normas, tvnet.lv, 23.02.2012.
  53. ↑ Upēs sākusies strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, tvnet.lv, 23.02.2012.
  54. ↑ Kurzemē, ceļoties ūdens līmenim, applūst ielas un mājas, tvnet.lv, 23.02.2012.
  55. ↑ Situācija Latvijas upēs 24.02.2012.g., meteo.lv, 24.02.2012.
  56. ↑ Sniega sega valsts lielākajā daļā pieaugusi par 1-6 cm, tvnet.lv, 29.02.2012.
  57. ↑ Gaiss iesilis līdz +7 grādiem; Eiropā siltuma rekordi, tvnet.lv, 29.02.2012.
  58. ↑ Latvijā ieradušies pirmie pavasara gājputni, tvnet.lv, 01.03.2012.
  59. ↑ Gaisa temperatūra dažviet noslīdējusi zem -20, tvnet.lv, 07.03.2012.
  60. ↑ Kurzemē sniegputenis; Ventspilī brāzmas līdz 30 m/s, tvnet.lv, 11.03.2012.
  61. ↑ Rīgā šobrīd +10, Mērsragā +12 grādi; strauji kļūs aukstāks, tvnet.lv, 13.03.2012.
  62. ↑ Daudzviet Latvijā vējš šodien sasniedzis vētras spēku, tvnet.lv, 13.03.2012.
  63. ↑ Vētra rimusies, bet saglabāsies dzestrs vējš, tvnet.lv, 14.03.2012.
  64. ↑ Šodien būs vētra un sniegputenis, tvnet.lv, 19.03.2012.
  65. ↑ Sniega vētra visvairāk skars Vidzemi, tvnet.lv, 19.03.2012.
  66. ↑ Sniegputeni Rīgā pavada pērkona dārdi, tvnet.lv, 19.03.2012.
  67. ↑ Latgalē un Vidzemē plosās vētra. Traucēta elektroapgāde, tvnet.lv, 19.03.2012.
  68. ↑ Spēcīgākās vēja brāzmas naktī bijušas Liepājas ostā, tvnet.lv, 20.03.2012.
  69. ↑ Mērsragā sasniegts jauns gaisa temperatūras rekords, tvnet.lv, 22.03.2012.
  70. ↑ Pavasaris! Rīgā +15 grādus silts, tvnet.lv, 22.03.2012.
  71. ↑ Vēja brāzmas pie Ventspils sasniegušas orkāna spēku, tvnet.lv, 25.03.2012.
  72. ↑ Maksimālās novērotās vēja brāzmas Latvijā līdz plkst. 12.00 25.03.2012.g., meteo.lv, 25.03.2012.
  73. ↑ Vietām spēcīgs sniegputenis, krusa, lietus, tvnet.lv, 02.04.2012.
  74. ↑ Sniegs pārklājis visu Latviju, tvnet.lv, 02.04.2012.
  75. ↑ Daudzviet Latvijā zemi klāj neliela sniega sega, tvnet.lv, 03.04.2012.
  76. ↑ Šorīt -12; atkal gaidāms sniegs, tvnet.lv, 04.04.2012.
  77. ↑ Latvijā -10, bet citur Eiropā pat +28 grādi, tvnet.lv, 05.04.2012.
  78. ↑ Kurzemē līst un snieg; vēlāk daudzviet spēcīgi snigs. tvnet.lv, 07.04.2012.
  79. ↑ Dobelē un Mērsragā 9 centimetru sniega sega, Igaunijā 19, tvnet.lv, 08.04.2012.
  80. ↑ Lieldienu pēcpusdienā uzspīdējusi saule, tvnet.lv, 08.04.2012.
  81. ↑ Vietām pārspēts 9.aprīļa aukstuma rekords, tvnet.lv, 09.04.2012.
  82. ↑ Šonedēļ Latvijā gaidāms silts un pavasarīgs laiks, ltvzinas.lv, 09.04.2012.
  83. ↑ VSIA_LVGMC | LVĢMC, twitter.com, 13.04.2012.
  84. ↑ Naktī daudzviet turpinās līt, tvnet.lv, 16.04.2012.
  85. ↑ LTV Laika ziņas 22.04.2012, ltvzinas.lv
  86. ↑ Ūdens temperatūra daudzviet upēs pārsniegusi plus 10 grādus, tvnet.lv, 04.05.2012.
  87. ↑ VSIA_LVGMC | LVĢMC, twitter.com, 06.05.2012.
  88. ↑ Negaiss lauzis kokus Latgalē, tvnet.lv, 07.05.2012.
  89. ↑ VSIA_LVGMC | LVĢMC, twitter.com, 06.05.2012.
  90. ↑ Svētdien Latviju sasniegs ciklons; rīta pusē laiks mierīgs, tvnet.lv, 05.05.2012.
  91. ↑ Svētdien vakarpusē sola stipru lietu un vēju, tvnet.lv, 06.05.2012.
  92. ↑ Jānis Trallis | meteozinas, twitter.com, 06.05.2012.
  93. ↑ Kolkā pārspēts līdzšinējais gaisa temperatūras rekords, tvnet.lv, 10.05.2012.
  94. ↑ Vakar vissiltākais laiks bijis Daugavpilī, + 25 grādi, tvnet.lv, 12.05.2012.
  95. ↑ Liepājā nolijuši 60 procenti mēneša normas, tvnet.lv, 11.05.2012.
  96. ↑ Salna skārusi visu Latviju; gaidāms saulains laiks, tvnet.lv, 14.05.2012.
  97. ↑ Dažviet Latvijas upēs ūdens iesilis līdz +15 grādiem, tvnet.lv, 14.05.2012.
  98. ↑ Pusdienlaikā siltākais laiks Kurzemē: +27 grādi, tvnet.lv, 21.05.2012.
  99. ↑ Nedēļa sākusies ar intensīvu zibeņošanu un lietusgāzēm, tvnet.lv, 21.05.2012.
  100. ↑ Nīcu pārsteidz krusas graudi paipalu olas lielumā; prognozē postījumus, apollo.lv, 21.05.2012.
  101. ↑ Fotogrāfijas ar Nīcas krusas graudiem, nica.lv, 21.05.2012.
  102. ↑ Historical Weather: Liepaja East, Latvia (264060), tutiempo.net (angliski)
  103. ↑ Historical Weather: KOLKA, Belarus (263130), tutiempo.net (angliski)
  104. ↑ Historical Weather: SALDUS, Belarus (264160), tutiempo.net (angliski)
  105. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia (264220), tutiempo.net (angliski)
  106. ↑ Historical Weather: AINAZI, Belarus (262290), tutiempo.net (angliski)
  107. ↑ Historical Weather: PRIEKULI, Belarus (263350), tutiempo.net (angliski)
  108. ↑ Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus (265440), tutiempo.net (angliski)
  109. ↑ Historical Weather: GULBENE, Belarus (263480), tutiempo.net (angliski)
  110. ↑ Historical Weather: ALUKSNE, Belarus (263460), tutiempo.net (angliski)
  111. ↑ Historical Weather: RUJIENA, Belarus (262380), tutiempo.net (angliski)
  112. ↑ Погода в Риге. Температура воздуха и осадки., pogoda.ru.net (krieviski)
  113. ↑ Clima en Riga el tiempo en 2012, tutiempo.net (spāniski)

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerijas

[izmainīt šo sadaļu] Video


s • d • r
Laikapstākļi Latvijā Valsts karogs: Latvija
1970 · 1971 · 1972 · 1973 · 1974 · 1975 · 1976 · 1977 · 1978 · 1979
1980 · 1981 · 1982 · 1983 · 1984 · 1985 · 1986 · 1987 · 1988 · 1989
1990 · 1991 · 1992 · 1993 · 1994 · 1995 · 1996 · 1997 · 1998 · 1999
2000 · 2001 · 2002 · 2003 · 2004 · 2005 · 2006 · 2007 · 2008 · 2009
2010 · 2011 · 2012 · 2013 · 2014 · 2015 · 2016 · 2017 · 2018 · 2019
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=1670431"
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki