2012 VP113

Vikipēdijas lapa
2012 VP113
2012 VP113
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Skots Šepards, Čads Truhiljo
Atklāšanas datums 2012. gada 5. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums 2012 VP113
Mazo planētu kategorija TNO,
iekšējā Orta mākoņa objekts
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 451.8 AU [1]
Perihēlijs 80.3193007 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 266.0596053 AU [1]
Ekscentricitāte 0.6981154[1]
Apriņķojuma periods 4340 a [1]
Slīpums 24.02587°[1]
Uzlecošā mezgla garums 90.86535°[1]
Pericentra arguments 293.00348°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 300 - 1000 km [2]
~ 450 km [3]
Redzamais spožums 23.41 [4]
Absolūtais spožums 4.0 H [1]

2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km. Objekts atrodas iekšējā Orta mākonī. 2012 VP113, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu.[5]

Objektu atklāja 2012. gada 5. novembrī amerikāņu astronomi Skots Šepards un Dāvids Truhiljo ar 4 m Viktora Blanko teleskopu Serrotololo Starpamerikas observatorijā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2012 VP113, Mazo planētu centrs to nav iekļāvis sarakstā, jo orbīta vēl nav pietiekoši precīzi zināma.

2012 VP113 2015. gada martā atradās apmēram 83,2 AU attālumā no Saules,[6] perihēliju tas sasniedza jau 1979. gadā[7] un pašreiz attālinās no mums. 2012 VP113 ir vistālākais perihēlijs (>80 AU) starp zināmajiem Saules sistēmas debess ķermeņiem, nākamais tālākais perihēlijs ir Sednai (>76 AU).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]