22 Kalliope

Vikipēdijas lapa
Kalliope
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Džons Hainds
Atklāšanas datums 1852. gada 16. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (22) Kalliope
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs 3,201 AU [1]
Perihēlijs 2,6208729 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,9108009 AU [1]
Ekscentricitāte 0,0996042[1]
Apriņķojuma periods 4,97 a [1]
Slīpums 13,7146°[1]
Uzlecošā mezgla garums 66,07459°[1]
Pericentra arguments 354,88444°[1]
Zināmie pavadoņi Linuss
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 166,2 ± 2,8 km [2]
Sideriskais periods 4,1483 h [3]
Ģeometriskais albedo 0,1419[3]
Asteroīdu spektru tipi M [3]
Redzamais spožums 12,2[4]
Absolūtais spožums 6,45 H [1]

Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai. Kalliopei ir neliels pavadonis – Linuss.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asteroīdu atklāja 1852. gada 16. novembrī angļu astronoms Džons Hainds Bišopa observatorijā Londonā. Haindam tas bija septītais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīds nodēvēts mūzas Kalliopes vārdā. Vārdu izvēlējās Karaliskās astronomijas savienības prezidents Džons Adamss.[5] Grieķu mitoloģijā Kalliope ir Zeva un Mnēmosines meita, visu dzejnieku un dzejas mākslas aizgādne.[6]

Fiziskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalliope ir neregulāras, nedaudz izstieptas formas asteroīds. Spektrs liecina, ka tas ir M tipa asteroīds, kura virsmu daļēji klāj dzelzi un niķeli saturoši materiāli. Noteiktais asteroīda blīvums ir 3,35 ± 0,33 g/cm3.[2] Asteroīds visticamāk nav monolīts, bet porains (porainība 20 – 40 %), tā blīvums var sasniegt 4,2-5,8 g/cm3 (atbilst metālu un silikātu minerālu maisījumam).[2] Spektroskopiskie pētījumi parāda, ka objekta virsmu klāj hidratēti minerāli un silikāti. Arī zemais asteroīda albedo norāda uz to, ka tā virsma ir drīzāk akmeņaina nekā metāliska.

Pavadonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalliopei ir zināms viens pavadonis – Linuss. Pavadoni atklāja 2001. gada 29. augustā astronomi Maikls Brauns un Žans-Liks Margots (Jean-Luc Margot), izmantojot Keka 2. teleskopu.[7] Pavadonis ir salīdzinoši liels, tā diametrs ap 30 km[8], Kalliopi tas apriņķo apmēram 1100 km attālumā. Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2001 (22) 1. 2003. gada jūlijā pavadonim tika piešķirts vārds – Linuss.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]